NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
25. aprīlī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Lauku attīstība
1
1

Kopā ar ģimeni un skolu!

Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šo prasmi vecāki, vecvecāki var iemācīt ne tikai saviem, bet arī citiem bērniem, kas sapulcināti pēc mācībām skolā.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Ko bērni dara pēc mācībām skolā? Apmeklē pulciņus, piedalās pagarinātajā grupā, dodas mājās, kur viņus sagaida vecmāmiņa ar siltām pusdienām, vai bezdarbības dēļ dara blēņas. Mums nedrīkst būt vienalga. Ir izveidota programma „Kopā ar ģimeni un skolu” ar mērķi atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas veicina vietējo lauku skolu kā ģimenes atbalsta centru arvien veiksmīgāku darbošanos.

Kopienu iniciatīvu fonds (KIF) sadarbībā ar „SEB banku” pēdējo trīs gadu laikā īstenoja programmu „Kopā ar ģimeni”, kuras laikā palīdzību saņēma 30 Latvijas reģionu nevalstiskās organizācijas, kas uzlabo ģimeņu, bērnu un jauniešu dzīvi. Iegūtā pieredze ļāva apjaust, ka pēc mācību stundām bērniem pastāv nopietna brīvā laika pavadīšanas problēma. Īpaši aktuāla tā ir kļuvusi pēc tam, kad samazinājies mazo lauku skolu skaits un vairāk ir bērnu, kam nākas gaidīt autobusu.

Lai apjaustu šīs problēmas apmērus, KIF veica nelielu Latvijas reģionos darbojošos vecāku un skolu atbalsta organizāciju aptauju. 76,2% aptaujāto vecāku atzina, ka vietējā sabiedrībā ir daudz bērnu, kuri bezdarbības dēļ dara blēņas, bet 71,4% norādīja, ka ir daudz vecāku nepieskatītu bērnu. Diemžēl tāda ir realitāte. Iemesli tam ir dažādi: citi aizbildinās ar laika trūkumu, citi tā pa īstam nenovērtē, kāda ir šī kopīgi pavadītā laika nozīme bērna attīstībā, vēl citi rīkojas vienkārši bezatbildīgi. Kāda vecāku organizācija ir novērojusi, ka diemžēl bērni ir emocionāli atstumti arī no pašas sabiedrības. „Pieaugušie bērnus uztver kā sabiedrības „ienaidniekus”, traucēkļus - izlaistus un neaudzinātus,” raksta vecāku biedrība.

"Pēc mācību stundām bērniem pastāv nopietna brīvā laika pavadīšanas problēma."

Tomēr mūsu sabiedrībā ir arī daudz labu un atbildīgu cilvēku, kuriem rūp ne tikai pašu, bet arī citu, apkārt klaiņojošo bērnu liktenis. Lielākā daļa aptaujāto piekrita, ka viens no problēmas risinājumiem varētu būt pašu vecāku, vecvecāku un citu vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās, rīkojot bērniem dažādus izglītojošus un pieredzes nodošanas pasākumus. Daudzas biedrības arī apliecināja, ka šādas aktivitātes jau īsteno vai tuvākajā laikā plāno uzsākt.

Kāda vecāku biedrība raksta: „Mums ir padomā rīkot sakopšanas talku pie uzņēmēja, tādā veidā bērniem dodot iespēju iepazīties ar kokapstrādes norisēm tuvplānā. Vēlamies rīkot arī talkas pie veciem cilvēkiem viņu mājās, tomēr to īstenosim tad, ja iedzīvotāji izteiks šādu vēlēšanos.”

Reizēm nav nepieciešami lieli līdzekļi, bet būtiska ir pašu vietējo iedzīvotāju iniciatīva, kā arī atbilstoši apstākļi. Viens prot aust, cits – pīt no klūdziņām, kāds – taisīt putnu būrīšus, vēl citam ir liela mūzikas kolekcija un dīdžeja prasmes, bet kāda vecmāmiņa prasmīgi cep gardas kūkas pēc Ulmaņlaika receptēm. Tās ir prasmes, kas bērniem dzīvē var noderēt. Un šīs prasmes vecāki, vecvecāki var iemācīt ne tikai saviem, bet arī citiem bērniem, kas sapulcināti pēc mācībām skolā. Emocionāls atbalsts un dialogs, kas veidojas starp paaudzēm, uzlabo arī vispārējo noskaņojumu sabiedrībā.

"Ir daudz vecāku nepieskatītu bērnu."

Paši vecāki norāda, ka visbūtiskāk bērniem ārpus obligātās mācību programmas būtu apgūt tādas dzīves prasmes kā medicīniskās palīdzības sniegšana un ģimenes budžeta plānošana, kā arī prasmes izmantot sadzīves tehniku un veikt lauku darbus. Par svarīgām vecāki norādīja arī nepieciešamību bērniem iemācīt uzklausīt citādi domājošu cilvēku un vajadzības gadījumā palīdzēt. Tāpat izskanēja viedoklis, ka pienācis laiks mācīties veidot cieņas pilnas savstarpējās attiecības, kurās ir mazāk agresivitātes un neiecietības.

KIF sadarbībā ar „SEB banku” ir uzsācis jaunu programmu „Kopā ar ģimeni un skolu”, kuras mērķis ir veicināt šādu nevalstisko organizāciju iniciatīvu veidošanos un attīstību vietējās lauku skolās, lai tās veidotos par ģimenes atbalsta centriem, kur bērni arī ārpus mācību laika varētu saņemt sociālu un emocionālu atbalstu. „Vēlamies palīdzēt vecāku nevalstiskajām organizācijām un skolām stiprināt sadarbību, lai kopīgiem spēkiem tās spētu īstenot ieceres, kas dod iespēju saturīgāk organizēt bērnu un jauniešu brīvo laiku,” atzīst KIF valdes priekšsēdētāja Inta Paeglīte. „Īpaši vēlamies, lai skolu un vecāku resursi tiktu apvienoti un bērniem būtu iespējas apgūt jaunas, dzīvē noderīgas prasmes un iemaņas.”

"Pienācis laiks mācīties veidot cieņas pilnas savstarpējās attiecības, kurās ir mazāk agresivitātes un neiecietības."

Programmas „Kopā ar ģimeni un skolu” finansējumu varēs saņemt skolu atbalsta biedrības, skolu audzēkņu vecāku biedrības, kā arī citas novadu attīstību veicinošas nevalstiskās organizācijas Latvijas reģionos. Aptauja atklāja, ka visbiežāk šādu iniciatīvu īstenošanai trūkst aprīkojums. Kāda nelielas apdzīvotas vietas nevalstiskā organizācija raksta: „Jebkuras brīvprātīgas aktivitātes sabiedrības labā saistās arī ar dažādām materiālām izmaksām – ir vajadzīgs papīrs, kancelejas preces, balvas. Tās nākas segt no ģimeņu budžeta. Diemžēl arī pašu nepieciešamāko lietu iegādei savākt līdzekļus ir diezgan grūti, jo liela daļa ģimeņu ir trūcīgas.”

Saskaņā ar programmas „Kopā ar ģimeni un skolu” vadlīnijām biedrības līdzekļus varēs saņemt ļoti praktiskām lietām, piemēram, nelielu remontdarbu veikšanai, aprīkojuma un mēbeļu iegādei, kā arī atsevišķu pasākumu rīkošanai. „SEB banka” šīs programmas veikšanai ir piešķīrusi finansējumu 20 000 latu apmērā.

Plašāku informāciju par programmu var atrast KIF mājaslapā www.iniciativa.lv.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI