VBTAI priekšniece Laila Rieksta–Riekstiņa norāda, ka tas nav pētījums, tas ir skolu viedoklis un var atšķirties no sociālo dienestu viedokļa, tai pašā laikā – kas gan labāk redz bērnus, ja ne skolas? Uzzināt situāciju ģimenē ir daudz sarežģītāk, vecāki bieži kautrējas runāt par savām grūtībām, uzskatot, ka viņi nav pietiekami labi vecāki, ja nevar nodrošināt saviem bērniem pamatvajadzības. Lai palīdzētu vecākiem, inspekcijas Uzticības tālrunis organizē Vecāku dienas, kad vecāki var zvanīt uz Uzticības tālruni, stāstīt savas vajadzības un saņemt VBTAI darbinieku konsultāciju.
Skolu aptauju veica VBTAI sadarbībā ar Latvijas pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, lai izvērtētu iespējamos riskus, kas varētu pasliktināt bērnu stāvokli skolā un arī ģimenē, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju valstī. Atbildes inspekcija saņēmusi no Daugavpils, Rēzeknes, Krāslavas, Preiļu, Balvu, Alūksnes, Gulbenes, Jēkabpils, Valkas, Valmieras, Tukuma, Talsu, Jelgavas, Saldus, Ogres, Aizkraukles, Liepājas, Kuldīgas rajoniem un 4 pilsētām – Jelgavas, Jūrmalas, Ventspils un Liepājas.
Ģimene un bērni
Aptaujas dati liecina, ka, pieaugot vecāku bezdarbam, krasi pasliktinājusies finansiālā situācija Latvijas ģimenēs. VBTAI speciālisti secina, ka daļa vecāku, kas nonākuši finansiālās grūtībās, izvairās vērsties sociālajā dienestā, lai saņemtu palīdzību, un pieaug to bērnu skaits, kuriem nav nodrošināti mācību līdzekļi un piemērots apģērbs. Naudas līdzekļu trūkuma dēļ bērni nevar piedalīties skolas ārpusstundu pasākumos.
Vecāki dodas darba meklējumos uz ārzemēm un atstāj bērnus tuvinieku vai draugu aprūpē vai arī brauc strādāt uz attālākām Latvijas pilsētām. Bērni bez uzraudzības un vecāku aprūpes klaiņo, neapmeklē skolu, un tas noved pie bērnu tiesību pārkāpumiem. Saasinoties ekonomiskajai situācijai valstī, mainījušās bērnu un vecāku attiecības: bērni sāpīgi izjūt sociālo nevienlīdzību, nespēju konkurēt ar saviem vienaudžiem izglītības ieguvē, savukārt vecāki savu izmisumu un pazemojumu bieži „izgāž” uz bērniem.
Skolas vide
Samazinoties izglītības iestāžu kopējam finansējumam un pašvaldību finansējumam skolām mācību līdzekļu iegādei, aizvien vairāk skolu mācību grāmatu un darba burtnīcu iegādi atstāj vecāku ziņā. Lai taupītu līdzekļus, skolas slēdz pagarinātās grupas, tiek samazināts interešu izglītības stundu skaits. Ja jāsamazina pedagogu likmju skaits, tad pirmais, no kā skolas atsakās, ir atbalsta personāls – psihologi, sociālie pedagogi, logopēdi.
Sarunās ar skolēniem bērnu tiesību aizsardzības inspektori noskaidrojuši, ka ģimenes materiālo grūtību dēļ vecāko klašu skolēni nesaskata nākotnes perspektīvas. Ir pazeminājusies skolēnu motivācija mācīties, jo viņi neredz iespēju turpināt izglītību. Skolās ir pieaudzis neattaisnoto mācību stundu kavējumu skaits un līdz ar to pazeminājušās skolēnu sekmes. Daļa vecāku pārmērīgi strādā, lai kaut kā nodrošinātu bērniem visu skolai nepieciešamo, vecākiem nav laika apmeklēt skolu, painteresēties par bērna sekmēm un uzvedību.
"Valsts pienākums ir rūpēties, lai bērni saņemtu iespējami labāko, kas šai valstī ir."
L. Rieksta-Riekstiņa
Transports, ēdināšana, veselības aprūpe
Jau šobrīd liela daļa Latvijas pašvaldību nevar nodrošināt bērniem ceļa izdevumu kompensāciju, tām trūkst arī transporta skolēnu pārvadājumiem. Tas neapšaubāmi ietekmē skolēnu nokļūšanu skolā un mājās. Arī sabiedriskā transporta biļešu cena ir augusi, daudzi maršruti slēgti, un skolēni bieži iet projām no mācību stundām, lai pagūtu uz pēdējo autobusu.
Skolu atbildīgais medicīniskais personāls konstatē aizvien vairāk slimu bērnu, ir palielinājies pedikulozes gadījumu skaits. Savukārt psihologi runā par pastiprinātu skolēnu nervozitāti un agresivitāti.
Bērni skolā neēd siltas pusdienas, kā iemesls tam tiek minēta sliktā finansiālā situācija, kad vecāki nav spējīgi samaksāt par bērnu ēdināšanu. Skolās šogad pieaudzis parāds par bērnu ēdināšanu un daudzviet ir pārtraukta Piena programma.
Taupīt uz bērnu rēķina nedrīkst
Lai arī ekonomikai ir ciklisks raksturs un ir cerība, ka viss mainīsies uz labu, taču bērniem ir jādzīvo šodien, tāpēc valsts pienākums ir rūpēties, lai bērni saņemtu iespējami labāko, kas šai valstī ir. Bērni nav tie, kuru vajadzībām var taupīt pirmām kārtām, uzsver VBTAI priekšniece L. Rieksta–Riekstiņa, vienlaikus atgādinot, ka Latvija ir parakstījusi Konvenciju par bērna tiesībām un Latvijas valsts institūcijas ir atbildīgas par bērnu aprūpi un viņu aizsardzību. VBTAI grib vērst ne tikai valdības un politiķu uzmanību uz problēmām skolās un ģimenēs, bet arī uzrunāt vecākus un sabiedrību – būt saprotošākiem un iejūtīgākiem pret bērniem.
Savā pieredzē un vērojumos ar portālu „LV.LV” dalījās Latvijas reģionu valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektori. Rēzeknes reģiona galvenā inspektore Inga Vasiļjeva uzskata, ka šā brīža bērnu emocionālais noskaņojums tiešām ir satraucošs, to jūt skolu pedagogi, un bieži vien viņi ir vienīgie, pie kuriem bērni vēršas, jo vecāki masveidā ir izbraukuši uz ārvalstīm. Līga Bērziņa, Gulbenes reģiona valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektore, stāsta, ka saņem sūdzības par vienaudžu savstarpējām attiecībām – neiecietību un emocionālo vardarbību. Problēmas ģimenē ir saistītas ar valsts ekonomisko situāciju. Viņai pievienojas Daugavpils reģiona inspektores Iveta Plone un Ija Tretjuka un piebilst, ka valsts sākas no ģimenes. Kāda būs mūsu attieksme pret bērniem, tāda būs mūsu sabiedrība.
