Lauksaimniecības skaitīšanas norisi atbalsta Zemkopības ministrijas sistēmas iestādes - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Lauku atbalsta dienests (LAD). Lauksaimniecības skaitīšanā iegūtie dati vajadzīgi ne vien valsts, zinātnes un mācību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, bet arī lai veiktu situācijas analīzi Latvijā, plānotu un īstenotu ES Kopējās lauksaimniecības politiku. Tajā skaitā arī, lai objektīvi pamatotu jauno tiešo maksājumu finansējuma pārdales kritēriju noteikšanu Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju par tiešo maksājumu izlīdzināšanu.
Apsekoto saimniecību zināšanai. Atbilstoši Valsts statistikas likumam lauksaimniecības skaitīšanas laikā iegūtai informācijai būs nodrošināta individuālo statistisko datu konfidencialitāte par katru personu un saimniecību. Iegūtos datus izmantos tikai statistiskiem nolūkiem kopsavilkumu veidošanai, datu grupēšanai un lauksaimniecībā notiekošo procesu analīzei.
Kas ir lauksaimniecības skaitīšana
Ko īsti nozīmē lauksaimniecības skaitīšana? Vai tas nozīmē, ka tiks uzskaitītas pilnīgi visas lauku saimniecības, kas apsaimnieko kādu lauksaimniecībā izmantojamas zemes (LIZ) gabalu un atrodas ārpus pilsētām, tajā skaitā arī pašapgādes saimniecības un saimniecības - vienas govs īpašnieces?
CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktora vietniece Anita Raubena skaidro: „Nē, visas lauku saimniecības netiks iekļautas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā, jo Latvijā nepietiekamā finansējuma dēļ to nav iespējams realizēt. Esam samazinājuši skaitīšanā iekļauto saimniecību skaitu līdz 90 tūkst., kas ļaus nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1166/2008 minimālās prasības, t.i., ir izslēgtas tikai pavisam mazās saimniecības, kas saskaņā ar minēto regulu kopumā drīkst veidot 2% no izmantotās LIZ.
"Lauksaimniecības skaitīšanas saimniecību atlase nav veikta atkarībā no produkcijas realizācijas veida, bet pēc ekonomiskā lieluma un specializācijas."
Lauksaimniecības skaitīšanas saimniecību atlase nav veikta atkarībā no produkcijas realizācijas veida, bet pēc ekonomiskā lieluma un specializācijas. Lauku saimniecība ir tehniski un ekonomiski patstāvīga ekonomiska vienība ar vienotu vadību, kas ražo lauksaimniecības produktus vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Lauku saimniecības, kurām ir tikai piemājas dārziņš līdz 1 ha un nav citas lauksaimnieciskās darbības, skaitīšanā netiks iekļautas.”
Lauksaimniecības skaitīšanā plānots iegūt šādu informācija par lauku saimniecībām:
- vispārīgo informāciju par saimniecību, tās īpašnieku un vadītāju,
- zemes izmantošanu,
- lauksaimniecības dzīvnieku skaitu,
- bioloģiskās lauksaimniecības sistēmām,
- izmantotajām lauksaimniecības būvēm un saimniecības tehnisko aprīkojumu (ieskaitot iekārtas atjaunojamās enerģijas ražošanai),
- nodarbinātajiem lauksaimniecībā,
- citām saimnieciskajām darbībām.
Savukārt lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma mērķis ir iegūt agrovidi raksturojošu informāciju, tas ir, informāciju par:
- lietotām metodēm augsnes apstrādei un veiktajiem augsnes auglības saglabāšanas pasākumiem,
- dzīvnieku novietnēm un kūtsmēslu krātuvēm,
- saimniecībā lietotām laistīšanas metodēm saimniecībās.
Lauku saimniecību struktūras apsekojums no skaitīšanām atšķiras ar apjomu:
- rādītāju ziņā,
- apsekojamo saimniecību skaita ziņā (Latvijā 2003., 2005., 2007. gada lauku saimniecību struktūras apsekojumā tika aptaujāts apmēram 55 tūkst. saimniecību, t.i., veikts izlases veida apsekojums).
Kā lauksaimniecības skaitīšana norisināsies
Lauku saimniecības (90 tūkst.), kuras iekļautas 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā, CSP atlasījusi jau februārī, stāsta A.Raubena. Taču pati informācijas ieguve no šīm saimniecībām norisināsies vairākos etapos.
„Pirmajā etapā (aprīlī un maijā) CSP intervētāji intervēs lauksaimniekus LAD reģionālajās pārvaldēs un sektoros, kur tie iesniegs platību maksājumu pieteikumu veidlapas. CSP intervētāji veiks tūlītēju skaitīšanas datu ievadīšanu klēpja datoros,” par norises gaitu stāsta A.Raubena.
Kā rakstīts dokumentā „Informatīvais ziņojums par 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanu un 2011. gada tautas skaitīšanu”, šādi „paredzēts iegūt informāciju par 30 tūkst. lauku saimniecību. Šim nolūkam uz minēto laiku CSP plāno piesaistīt papildus 52 darbiniekus”.
Vienlaikus aprīlī un maijā LLKC novadu un lauku attīstības speciālisti uzsāks informācijas ieguvi lauksaimniecības skaitīšanas vajadzībām no lauksaimniekiem, kuri vērsīsies pie konsultantiem ar lūgumu palīdzēt aizpildīt pieteikumu veidlapas, teic A.Raubena. Informatīvais ziņojums vēsta, ka „šādi tiks iegūta informācija par 50 tūkst. saimniecību (50 tūkst. - lauksaimniecības skaitīšanas veidlapas ar 195 indikatoriem un 15 tūkst. - lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma veidlapas ar 51 indikatoru), ir paredzēts piesaistīt LLKC konsultāciju biroju personālu ar tehnisko aprīkojumu (portatīvajiem datoriem) un citus LLKC piesaistītos lauku speciālistus. LLKC informācijas ieguve jāveic, apsekojot 50 tūkst. lauku saimniecību saskaņā ar CSP izstrādātajām veidlapām un metodoloģiskajiem norādījumiem, kā arī jāveic iegūto datu ievade, matemātiskā un loģiskā kontrole, izmantojot CSP izstrādāto datu ievada un kontroles programmu”.
"Lauku saimniecības, kurām ir tikai piemājas dārziņš līdz 1 ha un nav citas lauksaimnieciskās darbības, skaitīšanā netiks iekļautas."
Savukārt jūnijā CSP apkopos rezultātus, no cik saimniecībām ir iegūta informācija aprīļa un maija periodā. „Mēs nodalīsim mazākās saimniecības, apmēram 10 tūkstošus, no kurām CSP telefoninterviju centrs no jūlija līdz septembra vidum iegūs datus pa tālruni. Informācijas ieguvi no pārējām saimniecībām veiks LLKC intervētāji jūlijā un augustā, intervējot saimniecībās uz vietas,” skaidro departamenta direktores vietniece.
„Vienlaikus jūlijā un augustā respondentiem būs iespēja iesniegt lauksaimniecības skaitīšanas informāciju arī elektroniski. Kā to darīt, būs izlasāms CSP, LAD un LLKC mājaslapās, kā arī CSP kontaktēsies ar respondentiem pa e-pastu un par šo iespēju stāstīs. CSP ir saņēmusi LAD klientu sarakstu, kuri platību maksājumu veidlapas iesniedz elektroniski, un plāno iepriekš kontaktēties ar viņiem pa e-pastu par šo iespēju un sniegt detalizētāku informāciju.”
Bet kā tiks apzinātas tās saimniecības, kas nedodas uz LAD, uz LLKC un kas neatsauksies aicinājumam pa tālruni un e-pastu? Latvijā ir ap 113 000 lauku saimniecību. „Informācijas ieguvi veiksim pēc vienota respondentu saraksta no 90 tūkst. lauku saimniecību, to tūlīt ievadot portatīvajos datoros un nosūtot CSP vienotajai datubāzei,” stāsta A.Raubena. „Mums būs iespēja katru dienu redzēt, cik saimniecības ir aptaujātas un kāda informācija iegūta. Tāpēc nekāda īpaša saimniecību apzināšana nav nepieciešama.”
Lai būtu skaidrs, ka „ziņkārīgie”, kas interesējas par saimniecību, tik tiešām darbojas saskaņā ar CSP, lauksaimniecības skaitīšanas intervētājiem būs vai nu CSP intervētāju, vai LLKC intervētāju apliecība ar fotogrāfiju, bilst departamenta direktores vietniece.
Cik lauksaimniecības skaitīšanu jau bijis
Latvijas pirmās neatkarības laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas:
- 1920. gada lauksaimnieciskā skaitīšana, kas norisa vienlaikus ar pirmo tautas skaitīšanu,
- 1923. gada lauksaimnieciskā skaitīšana,
- 1929. gada vispārējā lauksaimniecības skaitīšana,
- 1935. gada vispārīgā sējumu un mājlopu skaitīšana,
- 1937. gada lauksaimniecības skaitīšana,
- 1939. gada vispārīgā lauksaimniecības skaitīšana – visplašākā, kuras datus pilnībā neapkopoja, jo darbu pārtrauca karš.
Pēckara gados, Latvijai atrodoties PSRS sastāvā, skaitīšanu organizēja citādāk. Veica atsevišķi lauksaimniecības kultūru sējumu skaitīšanu, mājlopu skaitīšanu un augļu dārzu skaitīšanu.
Pēc valstiskās neatkarības atgūšanas lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika 2001. gadā. Tajā tika iegūta visaptveroša informācija par lauku saimniecību skaitu, zemes izmantošanu, mājlopu un mājputnu skaitu, saimniecību nodrošinājumu ar būvēm un tehniku, ražošanas un sociālo infrastruktūru, nodarbinātību saimniecībās, saimniecību palīgnodarbēm. Skaitīšanā bija iekļautas visas lauku saimniecības, kurām galvenais zemes lietošanas mērķis bija lauksaimniecība un kuras 2001. gada jūnijā apsaimniekoja 1 ha LIZ vai kuras iepriekšējā kalendārajā gadā pārdošanai saražoja lauksaimniecības produkciju 1000 un vairāk latu vērtībā neatkarīgi no apstrādājamās zemes platības.
"Lauksaimniecības skaitīšana ES dalībvalstīs jāveic ik pēc katriem 10 gadiem, bet starp skaitīšanām reizi divos gados - lauku saimniecību struktūras apsekojums."
Intervētāji apmeklēja 194,1 tūkstoti lauku saimniecību, šajā darbā iesaistoties gandrīz trim tūkstošiem darbinieku.
Tagad, 2010. gadā, norisinās nākamā, otrā lauksaimniecības skaitīšana pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
ES normatīvie dokumenti noteic, ka lauksaimniecības skaitīšanas ES dalībvalstīs jāveic ik pēc katriem 10 gadiem, bet starp skaitīšanām reizi divos gados - lauku saimniecību struktūras apsekojums. Latvijā lauku saimniecību struktūras apsekojums veikts 2003., 2005. un 2007. gadā un norisināsies arī 2013. un 2016. gadā.
Savukārt nākamajā, 2011. gadā Latvijā norisināsies tautas skaitīšana. Tā būs pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas iestāšanās ES, bet 2000. gada tautas skaitīšana bija pirmā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas.
