Tautu skaitīšanā izvaicās pieticīgāk, un Eiropai prasīs termiņa pagarinājumu

17. novembrī valdība izskatīja Ekonomikas ministrijas Informatīvo ziņojumu par 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanu un 2011. gada tautas skaitīšanu, kurā izklāstīti jau paveiktie sagatavošanas darbi, kā arī vēl darāmais un lēsts arī nepieciešamais finansējums.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure valdībā pavēstīja, ka CSP tautas skaitīšanas nodrošināšanai 2011. gadā papildus nepieciešami 5,8 miljoni latu. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvji valdības sēdē informēja, ka šādas naudas 2011. gada budžetā nebūs, vēsta BNS. Uz premjera Valda Dombrovska jautājumu, vai krīzes laikā nevar iztikt bez tautas skaitīšanas, CSP vadītāja norādīja, ka to paredz Eiropas Savienības regula un tās nepildīšanas gadījumā Latvijai draud sankcijas “ar daudzām nullēm”.

Valdības sēdē nolemts, ka Ekonomikas ministrijai (Centrālajai statistikas pārvaldei) jānosūta vēstule Eiropas Komisijai ar lūgumu sniegt viedokli par iespēju uz laiku atlikt plānoto tautas skaitīšanas organizēšanu 2011. gadā.

Tauta sevi varēs pieskaitīt elektroniski

Tautas skaitīšana 2011. gadā jāorganizē saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

Tautas skaitīšanas dati ir neaizstājams objektīvas informācijas avots, kas nepieciešams valsts institūcijām – reģionālajai un infrastruktūras attīstības plānošanai, valsts reģistru kvalitātes pārbaudei, lai plānotu šo reģistru tālāku pilnveidošanu, u.c.; pašvaldībām – attiecīgo teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības perspektīvo plānu sastādīšanai un to izpildes vadīšanai; zinātniskās pētniecības iestādēm – dažādu pasūtījumu un programmu izstrādāšanai, kas saistītas ar demogrāfiskās situācijas uzlabošanas jautājumiem; uzņēmumiem – saimnieciskās darbības efektīvākai izvēršanai atsevišķos valsts reģionos, tādējādi sekmējot arī šo reģionu straujāku ekonomisko izaugsmi un veiksmīgāku sociālo jautājumu risināšanu tajos; kā arī sabiedrībai kopumā – informācijas iegūšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļu un izglītības jautājumiem.

Eiropas līmenī salīdzināmus skaitīšanas datus izmanto ikgadējā iedzīvotāju skaita novērtējumā. Dati reģionālajā līmenī nepieciešami, lai saņemtu struktūrfondu finansējumu, lai novērtētu reģionālās kohēzijas virzību, veiktu ES valstīs vienotus statistiskos apsekojumus, sagatavotu statistisko informāciju, kas raksturo sociālo iekļaušanos un mājokļu jautājumu.

"Iedzīvotāji, kuriem pieejams internets, tiks aicināti tautas skaitīšanas anketas aizpildīt tiešsaistes režīmā internetā."

2010. gadā plānota izmēģinājuma tautas skaitīšana, kurā mēneša laikā paredzēts aptaujāt aptuveni 2700 iedzīvotājus 6 tautas skaitīšanas iecirkņos (2 Rīgā, 2 kādā no republikas pilsētām, 2 lauku apvidū).

Paredzēts, ka 2011. gadā tautas skaitīšana ilgs trīs mēnešus un sāksies 1. martā. Iedzīvotāji, kuriem pieejams internets, tiks aicināti tautas skaitīšanas anketas aizpildīt tiešsaistes režīmā. Šāda iespēja tiks dota desmit dienas. Šajā laikā intervijas tiks veiktas arī pa telefonu. Pēc tam, izmantojot “Apsekojumu iecirkņu plānošanas sistēmu”, no kopējā adrešu skaita, kurās jāveic tautas skaitīšana, tiks izslēgtas tās adreses, kurās dzīvojošie internetā vai pa telefonu būs snieguši informāciju par visiem konkrētā adresē dzīvojošajiem.

Tad darbu sāks intervētāji. Tautas skaitīšanas pēdējās nedēļas laikā tie iedzīvotāji, kuri kāda iemesla dēļ vēl nebūs saskaitīti, atkal varēs aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā.

CSP izstrādājusi tautas skaitīšanas mājokļa un personas anketas, organizējusi tajās iekļauto jautājumu kognitīvo testēšanu, tās vērtējuši eksperti demogrāfijas, nodarbinātības un izglītības jomā.

Saīsinātā anketa – mazāk uzzināsim

Informatīvajā ziņojumā arī teikts, ka CSP būtiski samazinājusi tautas skaitīšanā iekļauto jautājumu skaitu. Sākotnēji tautas skaitīšanas veidlapā tika iekļauti 77 jautājumi, lai iegūtu datus par tautas skaitīšanas programmā ietvertajiem 53 tematiem. Pašreiz tautas skaitīšanas veidlapā ir 46 jautājumi, lai iegūtu datus par 32 tematiem. Atstāti tikai obligātie jautājumi atbilstoši Regulas Nr. 763/2008 prasībām. No obligātajiem jautājumiem iedzīvotājiem netiks uzdoti tie, uz kuriem atbildes var iegūt administratīvajos reģistros: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistrā, Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts adrešu reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā.

Kādus tematus un jautājumus statistiķi jau izsvītrojuši?

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane LV.LV pastāstīja, ka sākotnēji savus priekšlikumus par anketās iekļaujamiem jautājumiem iesniegušas ministrijas un to bijis daudz. Statistiķi izveidojuši veidlapas (jāpaskaidro, ka tā ir gan tautas, gan mājokļu skaitīšana) un nodevuši izvērtēt zinātniekiem. Patlaban no sākotnēji garā saraksta anketās ir atstāts gandrīz tikai regulā prasītais. Piemēram, attiecībā uz mājokļiem ir izsvītroti jautājumi par ēkas stāvu skaitu, vai ir lifts, vai ir karstais ūdens, gāze, istabu skaits. Palikuši Eiropas noteiktie obligātie jautājumi – par mājokļa piederību (ir īpašumā vai īrēts), apkures veidu, ūdens apgādes sistēmu, vai ir vanna/duša, kopējo platību, kā arī mājokļa tipu (ar četriem atbilžu variantiem: vai dzīvojat dzīvojamā mājā, dzīvoklī; treilerī, šķūnī vai citā pajumtē; kolektīvajā mājoklī (dienesta viesnīcā/kopmītnē, pansionātā u.c.); vai arī – mājokļa nav un jautājums par ēkas tipu (individuālā māja, dvīņu māja, rindu māja, daudzdzīvokļu māja, nedzīvojamā ēka).

Personas anketēšanā nebūs sākotnēji iecerēto jautājumu par bērnu skaitu, ar kādu transporta līdzekli cilvēki dodas uz darbu, cik liels attālums ir līdz tam (to bija vēlējusies noskaidrot Satiksmes ministrija). Sašaurināts jautājumu loks ir par izglītību, tostarp netiks noskaidrots, kādā jomā cilvēks ieguvis augstāko izglītību un kādā strādā. Tiesa, pretēji ES regulai Latvijas statistiķi ir atstājuši jautājumu – vai bērns apmeklē skolu. Koriģējot (saīsinot) anketu, ir izslēgti jautājumi par migrācijas motīviem. Svītrots arī sākotnēji anketā iekļautais jautājums par svešvalodu zināšanām. M. Behmane pastāstīja, ka ES regulā nav prasīts uzzināt iedzīvotāja tautību un saziņas valodu ģimenē, taču Latvijas tautas skaitīšanā šie jautājumi ir iekļauti un atstāti arī pēc piespiedu korekcijas finanšu trūkuma dēļ.

Sagatavotajā tautas skaitīšanas veidlapu projektā (kā piebilda M. Behmane – tās vēl var tikt papildinātas un koriģētas) ir virkne jautājumu par iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti: vai esat nodarbinātais, darba meklētājs, nestrādājošs students, nestrādājošs pensionārs, iedzīvotājs, kurš saņem ienākumus no īpašuma vai ieguldījumiem, mājsaimnieks, varbūt esat vēl kādā citā statusā. Paredzēts gūt atbildes arī par iedzīvotāju nodarbinātības statusu pamata darbavietā: vai esat darba ņēmējs, darba devējs, pašnodarbinātais vai ģimenes uzņēmumā strādājošs nealgots darbinieks. Ir arī jautājums par to, kurā valstī atrodas vai atradās pamatdarbs – Latvijā vai ārzemēs.

Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas

2000. gada tautas skaitīšanā visa informācija tika vākta un apkopota pēc stāvokļa 31. martā. Tā bija pirmā tautas skaitīšana pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas (pirms tam 1989. gadā). Saskaņā ar tautas skaitīšanas datiem 2000. gadā Latvijā dzīvoja 2 377 383 iedzīvotāji. Aktuālā statistika liecina, Latvijā katru gadu sarūk iedzīvotāju skaits. Šogad jūlijā Latvijā bija 2 255 500 iedzīvotāji.

Gadu gaitā mainās arī dažādu rādītāju proporcijas. Piemēram, 2000. gadā 1,94 miljoni jeb 81,5% no visiem valsts iedzīvotājiem bija dzimuši Latvijā. Sešu gadu laikā mūsu valstī dzimušo iedzīvotāju skaits samazinājās par 18 tūkstošiem, un 2006. gada sākumā tas bija 1,92 miljoni jeb 83,7% no valsts iedzīvotāju skaita. Togad Latvijā dzīvoja 375 tūkstoši cilvēku, kuri dzimuši ārvalstīs: 83% no tiem bija Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā dzimušie. 34,8 tūkstoši iedzīvotāju dzimuši kādā no Eiropas Savienības valstīm (9,3% no visiem ārvalstīs dzimušajiem). No tiem lielākais skaits - Lietuvā, Igaunijā un Vācijā dzimušie.

Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits iepriekšējās skaitīšanās

*) 1935. gada 12. februāra robežās
**) Pilsētu un lauku iedzīvotāji saskaņā ar attiecīgā gada administratīvo iedalījumu

Avots: www.csb.gov.lv

Plaša informācija par cilvēku un mājsaimniecību

Tautas skaitīšanā, kā liecina 2000. gada galvenie jautājumi, tiek uzzināti pamatdati par personu, tās iztikas avotiem, mājokli utt.

Tautas skaitīšanā ir nācijai īpaši būtiski jautājumi. Šoruden Saeimā TB/LNNK frakcijas deputāti CSP vadītājai A. Žīgurei vaicājuši, vai finansējuma samazināšanas dēļ anketēšana netiks sašaurināta tā, ka no tās pazudīs jautājumi par iedzīvotāju tautību un dzimto valodu. CSP vadītāja skaidrojusi, ka ES regula pieprasa 21 temata iekļaušanu. CSP izstrādātā pilnā tautas skaitīšanas programma ar Latvijas nacionālajai attīstībai būtiskiem jautājumiem ietver 55 tematus, un jautājumi par Latvijas iedzīvotāju tautību un dzimto valodu tikšot iekļauti tautas skaitīšanas anketā. (Diena, 28.09.2009.).

Pašreiz īpaši aktuāli varētu būt arī saimnieciskie jautājumi. Piemēram, mājokļu energoefektivitātes kontekstā interesanti būtu palūkot atbildes, kāda situācija bijusi 2000. gadā, jo anketēšanā ir arī jautāts par mājokļa ārējo sienu materiālu. Iepriekšējā tautas skaitīšanā uz šo jautājumu atbildējuši 2,12 miljoni iedzīvotāju. No tiem 821 tūkstotis dzīvojuši ēkās, kuru ārsienas būvētas no ķieģeļiem vai akmens, 672 tūkstoši (betons vai dzelzsbetons) un gandrīz 400 tūkstoši – mituši koka mājās. Nākamajā mājokļu skaitīšanā (anketas projektā) šāda jautājuma gan nav.

Lauksaimniecības skaitīšana izmantos arī esošos datus

Saskaņā ar 2008. gada 19. novembra Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu, dalībvalstis 2010., 2013. un 2016. gadā veic apsekojumus par lauku saimniecību struktūru. Lauku saimniecību struktūras apsekojums 2010. gadā ir jāveic skaitīšanas veidā.

Skaitīšanā iegūtā lauksaimniecības sektoru raksturojošā informācija tiks izmantota situācijas analīzei, lauku attīstības pasākumu uzraudzībai, novērtēšanai un lauku attīstības politikas pasākumu optimizēšanai, kā arī Latvijas lauku attīstības valsts stratēģijas plāna 2007.-2013. gadam, Latvijas nacionālā attīstības plāna 2007.–2013. gadam un Kopienas Lauku attīstības stratēģisko vadlīniju 2007.–2013. gadam aktualizēšanai - norādīts valdībā iesniegtajā Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā.

Lauksaimniecības skaitīšanas informācija ir nepieciešama, lai objektīvi pamatotu jauno tiešo maksājumu finansējuma pārdales kritēriju noteikšanu Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, teikts ziņojumā.

"Lauksaimniecībā skaitīšana noderēs, lai objektīvi pamatotu jauno tiešo maksājumu finansējuma pārdales kritēriju noteikšanu Latvijai sarunās ar Eiropas Komisiju."

Atsevišķu saimniecību līmenī trūkst statistiskās informācijas par atšķirīgajām lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, tādēļ Eiropas Komisija ir izstrādājusi īpašu apsekojumu par lauksaimnieciskās ražošanas metodēm, kas saistīts ar strukturālo informāciju par lauku saimniecībām, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādāšanai un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti.

Sadarbībā ar nozaru speciālistiem CSP ir izstrādājusi skaitīšanas un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojuma veidlapu projektu, kas ir iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā, kā arī rādītāju definīciju un skaidrojumu projektu, kas paredzēts lauksaimniecības skaitīšanā iesaistītajam personālam. Skaitīšanas veidlapas projektā ir ņemtas vērā Regulas Nr. 1166/2008 prasības un vietējo statistikas datu lietotāju vajadzības.

CSP paredz maksimāli izmantot administratīvo datu avotu informāciju (apmēram 98 rādītājus): Lauksaimniecības datu centra, Lauksaimniecības dzīvnieku reģistra un Lauku atbalsta dienesta Integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas datubāzes informāciju.

Lauksaimniecības skaitīšanai paredzēts ES finansējums – 75% no izmaksām. Priekšlikumu par lauksaimniecības skaitīšanas organizēšanu 2010. gadā valdība ir  atbalstījusi.