Tiesa Grieķijas problēmu eskalācija pašreiz varbūt arī novērš uzmanību no baltiešiem, taču tas nenozīmē, ka citu nelaimē savējās izzudīs. Tāpēc baltiešiem tiek atgādināts – te ir pagaisušas darbavietas, kas tika negudri radītas nekustamā īpašuma un to atbalstošo procesu buma laikā. Un diez vai tāda leiputrija tik drīz atgriezīsies.
Iespējams, ka ne jau tautai ir vāji nervi un trūkst pacietības, bet politiķiem. Ne tikai Latvijas valdība, Tautas partijai atsaucot savus ministrus, šomēnes palika bez vairākuma atbalsta Saeimā. Arī Lietuvas valdošā četru partiju labēji centriskā koalīcija 16. martā zaudējusi vairākumu parlamentā – tai tagad Seimā ir 70 no 141 deputātu vietas, vēsta BNS/REUTERS. Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus paziņojis, ka radušos situāciju neuztver dramatiski, jo tāda jau bijusi pirms pusgada.
Savukārt Igaunijas parlamenta opozīcija finanšu ministram Jurgenam Ligi lūgusi paskaidrot, kā tas nākas, ka Igaunija ir nokļuvusi starp piecām valstīm, kuras piedzīvo visstraujāko lejupslīdi pasaulē. Premjers Andruss Ansips, lūk, esot solījis, ka Igaunija iekļūs Eiropas piecu labklājības valstu galvgalī, taču nokļuvusi pavisam citā piecniekā – ekonomikas kritiena „sacensībā” palaižot pa priekšu vien Armēniju, Ukrainu, Latviju un Lietuvu.
Jāpiebilst, ka arī Igaunijas valdība krīzes risinājumus izraugās jaudīgas opozīcijas “apšaudē”. Tikai šomēnes beidzies mazākuma valdības periods, jo pēc nelielām politiskās piederības maiņas korekcijām koalīcijai parlamentā radies vairākums – 51 vieta no 101 (tik ir deputātu Rīgikogu).
Baltieši šoziem saņēma vienu labu atzīmi, kaut arī vāru un sabiedrībai grūti novērtējamu – reitingu aģentūras paaugstināja prognozi no negatīvas līdz stabilai, ko lielākoties pamatoja ar finanšu un ekonomikas stabilizācijas līmeni, uzticamiem vidēja termiņa plāniem budžeta deficīta samazināšanai.
Mazāk maksā visās valstīs
Baltijas valstīs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī bijis lielākais darbaspēka izmaksu samazinājums Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas biroja „Eurostat” dati. Salīdzinājumā ar 2008. gada oktobri-decembri darbaspēks Latvijā pērn kļuvis par 5,6% lētāks. Igaunijā un Lietuvā darba devēju izdevumi darbaspēkam kritušies vēl straujāk - attiecīgi par 5,8% un 10,8%. Darba devēju tēriņi darbaspēka uzturēšanai samazinājās septiņās ES valstīs - arī Slovēnijā, Ungārijā, Slovākijā un Maltā, tiesa, ne tik radikāli kā Baltijā. Visās pārējās Savienības valstīs izdevumi (darba algas, prēmijas, nodokļu un sociālās apdrošināšanas maksājumi) darbaspēka uzturēšanai palielinājās.
Salīdzinājumā ar 2008. gadu Latvijā pērn bija Baltijas valstīs straujākais mēneša vidējās bruto (pirms nodokļiem) darba samaksas samazinājums (par 12,1%). Lietuvā darba samaksa samazinājusies par 8,7%, Igaunijā – par 6,5%. Tiesa, algas joprojām lielākas ir Igaunijā, pagājušā gada pēdējā ceturksnī - 783 eiro (550 latu), Latvijā - 626 eiro (440 latu), bet viszemākās Lietuvā - 614 eiro (431 lats).
“Darba samaksa (jeb algu fonds ekonomikā) 4. ceturksnī pret attiecīgo periodu pērn samazinājās par 35%. Darba samaksas krituma tempi sabiedriskajā un privātajā sektorā izlīdzinājās. Tomēr stratēģijas joprojām atšķīrās – privātajā sektorā aptuveni 3/4 no algu fonda sarukuma veidoja darbinieku atlaišana un/vai darba stundu samazināšana, kamēr sabiedriskajā sektorā aptuveni 2/3 no algu fonda samazināšanas tika balstītas uz algu apcirpšanu. Kamēr īstermiņā un atsevišķu uzņēmumu līmenī darbinieku samazināšana varētu būt visefektīvākais risinājums, ilgtermiņā un visas ekonomikas līmenī tas rada vairākas problēmas – ilgtermiņa bezdarbs un emigrācija, kas saasina sociālo spriedzi un palielina nevienlīdzību, kā arī papildu valsts budžeta izdevumi un augstāku nodokļu risks nākotnē. Lielāka sabalansētība starp algu un nodarbinātības samazināšanu būtu efektīvāka izvēle.
Produktivitātes ieguvumi līdz šim panākti, galvenokārt balstoties uz darbinieku skaita un darba stundu samazināšanu, kas ir relatīvi vienkārši īstenojami pasākumi. Taču tie nevar nodrošināt ilgstošu produktivitātes izaugsmi un konverģenci ar ES vidējo līmeni,” - secināts „Swedbank” jaunākajā pētījumā par konkurētspējas uzlabošanu Latvijā.
Bezdarba ēna garāka par krīzi
Igaunijā bezdarba līmeņa pieaugums februārī palēninājies, un no jauna reģistrēto bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar janvāri samazinājies, ziņo BNS. Februārī Igaunijā bija reģistrēti 93 802 bezdarbnieki jeb 14,4% darbspējīgo iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem līdz pensionēšanās vecumam. Februārī saņemti 2214 jauni darbavietu piedāvājumi, kas ir par 30% vairāk nekā janvārī. Saskaņā ar Bezdarba apdrošināšanas fonda datiem februārī piedāvāto darbavietu skaits sakritis ar piedāvājumu šajā pašā laika posmā pirms trim gadiem. Lietuvā šā gada pirmajā mēnesī bezdarbs pieauga par 0,8%, un 1. februārī bija 13,3%. Latvijā februāra beigās reģistrētais bezdarba līmenis sasniedza 17,1%.
Ekonomikas krīzes dēļ Igaunijā pērn gada otrajā pusē bija izzudušas visas uzplaukuma laikā izveidotās jaunās darbavietas, un nodarbinātība kritusies līdz 2004.-2005. gada līmenim, norādījusi Igaunijas centrālā banka pārskatā par darba tirgu. 2009. gada trešā ceturkšņa beigās Igaunijā bija 598 100 strādājošo - par 62 400 mazāk nekā 2008. gada septembra beigās.
Latvijas viesstrādnieku plūsma uz Lielbritāniju pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturto ceturksni, vairāk nekā divkāršojusies, par Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas februārī publiskotajiem datiem informē BNS/Independent. 2009. gada oktobrī-decembrī Lielbritānijā reģistrēti 5035 viesstrādnieki no Latvijas. Vēl gadu iepriekš šeit strādāt ieradās daudz mazāk jeb 1965 strādātgribētāji no Latvijas.
Lielbritānijā būtiski palielinājusies arī viesstrādnieku plūsma no Lietuvas – pērn pēdējos trijos mēnešos tika reģistrēti 4250 Lietuvas pilsoņu iepretim 2710 cilvēkiem 2008. gada ceturtajā ceturksnī.
Taču kopējā viesstrādnieku plūsma Lielbritānijā pērnā gada pēdējos trijos mēnešos samazinājusies līdz 26 650 cilvēkiem pretstatā 28 835 personām 2008. gada ceturtajā ceturksnī. Vēl gadu iepriekš - 2007. gada ceturtajā ceturksnī – Lielbritānijā ieradušies gandrīz divreiz vairāk viesstrādnieku.
Biznesa izdevums „Economist” brīdina - lai gan katastrofa Latvijas ekonomikā ir novērsta, tās stāvoklis ir problemātisks, jo bezdarbs ir augstākais Eiropas Savienībā, savukārt izaugsmes atjaunošanās nav gaidāma līdz pat 2011. gada beigām.
"Skolu uzdevums nav nodrošināt nodarbinātību uz vietām, bet gan bērnu sagatavošanu dzīvei un zināšanu nodošanu."
„Pēc desmit gadu ilgā uzplaukuma, kurš balstījās uz bumu būvniecībā, lētu ražošanu un tranzītu no Krievijas, Latvijai tagad ir nepieciešami jauni ienākumu avoti. Svarīgākais uzdevums ir iegrožot intelektuālo resursu aizplūšanu uz ārzemēm. Emigrācija ir bijusi drošības ventilis bez darba palikušajiem Latvijas iedzīvotājiem, taču valsts būs zaudētāja, ja augstie nodokļi un zemā samaksa pamudinās produktīvāko darbaspēku doties uz ārzemēm,” norāda „Economist”.
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess valsts Neatkarības 92. gadadienas uzrunā bezdarbu nosauca par vissatraucošāko problēmu valstī. Prezidents arī brīdināja, ka nedrīkst sevi mānīt ar cerību, ka bezdarbnieku rindas drīzumā sāks strauji sarukt. Salīdzinājumam viņš minējis Somiju, kura pirms divdesmit gadiem pārdzīvoja tikpat smagu recesiju kā pašlaik Igaunija. Toreiz Somijā ekonomikas izaugsme atjaunojās pēc diviem gadiem, taču bija vajadzīgi seši gadi, lai pirmskrīzes līmenī atjaunotos nodarbinātība.
Igaunijā bezdarba līmenis dažādās jomās ir ļoti atšķirīgs. Piemēram, informācijas tehnoloģiju kompāniju vadītāji joprojām sūdzas, ka nevar atrast piemērotus darbiniekus, turklāt trūkst strādājošo zinātnē un inženierzinātnēs. “Tas ir skaidrs signāls studentiem, vecākiem un Igaunijas izglītības nozares vadītājiem - nevairieties studēt jomās, kas pašlaik varētu šķist sarežgītākas,” mudināja valsts vadītājs, kurš bažījas, ka vēlmi modernizēt Igaunijas izglītības sistēmu slāpē politiskie konflikti un ieinteresētu grupu pretdarbība.
Ja Igaunijas ekonomikas pieauguma atjaunotni nepavadīs darba ražīguma paaugstināšanās, valsts nonāks „pie sasistas siles”, jo ārvalstu investori atradīs biznesam valstis ar lētāku darbaspēku, norādījusi arī parlamenta spīkere Ene Ergma. Viņa uzsvērusi, ka Igaunijai ir jāturpina īstenot konservatīva finanšu politika, jo nākamgad gaidāmā eiro ieviešana pati par sevi vēl negarantē tūlītēju tautsaimniecības uzplaukumu. „Nedrīkst aizmirst, ka Igaunijas sabiedrība noveco un iedzīvotāju skaits samazinās. Jāatceras, ka tikai nedaudzas pašvaldības sniedz iedzīvotājiem visus likumā paredzētos pakalpojumus, savukārt skolu uzdevums nav nodrošināt nodarbinātību uz vietām, bet gan bērnu sagatavošanu dzīvei un zināšanu nodošanu,” uzsvērusi parlamenta spīkere.
Kritums celtniecībā
Latvijas būvnozarē pērn ceturtajā ceturksnī bijis otrais smagākais kritums Eiropas Savienībā. „Eurostat” statistika rāda, ka produkcijas izlaide Latvijas būvniecības nozarē 2009. gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2008. gada ceturto ceturksni kritusies par 38,5%. Vēl dziļāks pagrimums šajā periodā reģistrēts tikai Lietuvas būvnozarē (-52,3%).
Trešais un ceturtais būtiskākais samazinājums bija attiecīgi Grieķijā (-30,2%) un Igaunijā (-25,7%). Statistikas departaments norādījis, ka būvniecības apjomu kritums ir turpinājies, tomēr pretstatā lejupslīdes tendencei iekšējā tirgū Igaunijas būvuzņēmumiem pērn par 4% izdevies palielināt būvniecības apjomus ārzemēs.
Eksports: kaimiņi kā savienotie trauki
Pērn Latvijas eksporta apmērs joprojām bija mazāks nekā Lietuvai un Igaunijai un Latvijai bija lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes informāciju ziņo BNS. 2009. gadā Latvijas eksporta apmērs bija 5,082 miljardi eiro, Lietuva eksportēja preces 11,795 miljardu eiro vērtībā, Igaunija - 6,475 miljardu eiro vērtībā.
Latvijas preču izvedums uz Lietuvu 2009. gadā bija 16% no kopējā valsts eksporta apmēra, uz Igauniju - 14%. Lietuva uz Latviju pērn izveda 10% no kopējā Lietuvas eksporta apmēra, uz Igauniju - 7% no kopējā valsts eksporta apmēra. Savukārt Igaunija uz Latviju izvedusi 10% no kopējā valsts eksporta apmēra, uz Lietuvu - 5% no kopējā eksporta apmēra.
2009. gadā Latvijas importa apmērs bija 6,593 miljardi eiro, bet Lietuva importēja preces par 13,073 miljardiem eiro, Igaunija – par 7,291 miljardu eiro. Latvijas ievedums no Lietuvas pērn bija 17% no kopējā Latvijas importa apmēra, no Igaunijas - 8% no kopējā valsts importa apmēra. Lietuva no Latvijas ieveda 6% no kopējā Lietuvas importa apmēra, bet no Igaunijas - 3% no kopējā valsts importa apmēra. Igaunija no Latvijas ieveda 10% no kopējā valsts importa, bet no Lietuvas - 11% no kopējā importa apmēra.
IKP visvājāk pieaug Latvijā
Igaunijas ekonomikā pērn ceturtajā ceturksnī bijis straujākais pieaugums Eiropas Savienības valstu vidū - salīdzinājumā ar trešo ceturksni par 2,6%. Izaugsme reģistrēta arī Lietuvā, kur IKP salīdzinājumā ar trešo ceturksni pieauga par 0,5%, liecina „Eurostat” dati. Vissliktāk klājās Latvijas ekonomikai - IKP ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar trešo ceturksni samazinājās par 3,2%. Arī gadā vissmagāko lejupslīdi piedzīvoja Latvija (-17,9%), Lietuvai (-13,2%), Igaunijai (- 9,4%).
Igaunijas IKP šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem trim mēnešiem, visticamāk, pieaugs – intervijā „Bloomberg” prognozējis finanšu ministrs Jirgens Ligi. Viņš gan atzinis, ka pieauguma temps pirmajā ceturksnī, domājams, būs lēnāks nekā ceturtajā ceturksnī reģistrētā izaugsme, vēsta BNS/Bloomberg. Igaunijas ekonomikas sniegums šā gada pirmajos mēnešos būs lielā mērā atkarīgs no situācijas valstij nozīmīgajos eksporta tirgos ziemeļvalstīs un Vācijā.
"Līdz ar parādu atdošanas tempa stabilizāciju patēriņš augs aptuveni tādā pašā tempā kā IKP potenciāls."
Lietuvas IKP šogad varētu atsākt pieaugt un palielināties par 1%, prognozējusi reitingu aģentūra „Fitch”.
Latvija šogad būs vienīgā Baltijas valsts, kur ekonomika turpinās samazināties, prognozējuši ziemeļvalstu un Baltijas banku grupas SEB analītiķi. Savukārt 2011. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā atsāksies, IKP pieaugot par 4%. Tikpat liela izaugsme paredzama Lietuvā, bet Igaunijā, pēc SEB ekspertu aplēsēm, IKP varētu pieaugt pat par 5%, ja valstij izdosies iestāties eirozonā.
SEB analītiķis Mikaels Johansons gan norāda uz neskaidrībām, vai triju Baltijas valstu valdībām būs izturība pilnībā īstenot sāpīgos „jostas savilkšanas” pasākumus. Šis risks attiecoties galvenokārt uz Latviju, kur rudenī notiks parlamenta vēlēšanas.
Cerība uz maciņu atdarīšanu
Latvijā janvārī bijusi lielākā gada deflācija ES valstu vidū. Saskaņā ar „Eurostat” datiem lielākie patēriņa cenu samazinājumi šogad janvārī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn bija Latvijā (-3,3%), Īrijā (-2,4%) un Igaunijā (-1%). Deflācija bija arī Lietuvā, kur šogad janvārī salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo mēnesi patēriņa cenas saruka par 0,3%.
Lietuvā pērn patēriņa tirgus kritās straujākā tempā nekā darba algu fonds, jo cilvēki steidza atmaksāt kredītus, taču šogad viņi savus maciņus varētu atvērt plašāk, biznesa avīzē „Verslo žinios” prognozējis Lietuvas Finanšu ministrijas pārstāvis Ričards Kasperavičs, atstāsta BNS. Viņaprāt, šogad mazumtirdzniecības apmēri varētu samazināsies lēnāk nekā darba algas, tomēr patēriņa atveseļošanās nesasniegs 2007. gada līmeni, kad aizņemtā nauda veidoja aptuveni piekto daļu no Lietuvas IKP un lielākā daļa no aizņemtajiem līdzekļiem tika tērēti patēriņam netiešā veidā - tos aizņēmās investīcijām un izmantoja, lai radītu neilgtspējīgas darbavietas, caur kurām tika finansēts patēriņš.
No 2002. gada līdz 2008. gadam Lietuvā privātpersonu parādu līmenis sasniedza kritisko maksātspējas robežu, pārsniedzot 60% no IKP, tāpēc agrākais uz aizņemtās naudas balstītais patēriņa līmenis vairs nekad netikšot sasniegts. „Lietuvā nebūs komercbanku, kas atjaunos kredītu injekcijas tādā apmērā. Tieši otrādi - patēriņš nākotnē būs mazāks nekā cilvēku ienākumi. Līdz ar parādu atdošanas tempa stabilizāciju patēriņš augs aptuveni tādā pašā tempā kā IKP potenciāls,” uzskata R.Kasperavičs.
Pēc ziemas pavasaris mēdz atnākt vēlu
Neraugoties uz kraso lejupslīdi ekonomikā, Latvijai ir izdevies panākt neiespējamo - veiksmīgi īstenot tā dēvēto iekšējo devalvāciju, kas savukārt ir ļāvis šai Baltijas valstij atgūt konkurētspēju, februārī Latviju uzteica ietekmīgais biznesa izdevums „Economist”.
Izdevums vērš uzmanību uz faktu, ka diskusijās par situāciju finanšu krīzes piemeklētajā Grieķijā Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs Jergs Asmusens minējis Latviju kā pozitīvu piemēru, slavējot to par pašdisciplīnu.
Lietuvas valdība līdz šim ir īstenojusi tikai pusi no finanšu krīzes apkarošanas pasākumiem, tautiešus brīdina ES nodokļu un muitas savienības komisārs, bijušais Lietuvas finanšu ministrs Aļģirds Šemeta. Biznesa avīzei ”Verslo žinios” komisārs norādīja, ka Lietuvas ekonomikas izaugsmei nākotnē jābūt balstītai uz eksportu un tiešajām investīcijām, kas virzītas uz eksportu: ”Ja mūsu valsts spēs panākt pavērsienu šajās jomās, tas veicinās arī iekšzemes patēriņu. Ja mēs virzīsim visus centienus uz iekšzemes patēriņu, jau tuvā nākotnē varam piedzīvot jaunu krīzi.” Viņš nesaskata iespēju, ka Lietuva varētu atslābināties valsts finanšu jomā un pārskatīt savu nodokļu politiku.
„Igauniju nevar īsti salīdzināt [ar grūtībās nonākušajām eirozonas valstīm], jo tai ir mazs valsts parāds un mazāk strukturālo problēmu. Tā ir ļoti homogēna, un tajā pastāv politiska vienotība. Neveiksmes var gadīties, taču tendence pastāv,” uzsver Ņujorkas investīciju fonda “Firebird Republics Fund” menedžeris Hārvijs Sovikins. „Financial Times” komentētājs Džons Dizards norāda, ka valstīm, kurās nav attīstīts patēriņa preču eksports, ir strauji jāreaģē jau ekonomisko pārmaiņu sākumposmā, jo tām nav tādas labklājības, kas mīkstinātu ekonomikas kritumu, - Igaunija šo mācību ir apguvusi ļoti strauji.
Igaunijas Finanšu ministrijas jaunākā prognoze liecina, ka IKP šogad varētu sarukt par 0,1%, bet inflācija sasniegt 0,4%, un šie rādītāji atbildīs Māstrihtas līguma kritērijiem, lai jau 2011. gadā ieviestu eiro. Lietuvā par reālāko eiro ieviešanai minēts 2014. gads. Latvijas valdība šomēnes pieņēma lēmumu – mērķis ieviest eiro ir 2014. gadā. Šim paziņojumam jau ir sekojušas starptautisko ekspertu šaubas, kā iespējamo minot 2015. gadu. Un pat tas varētu būt pārāk optimistisks pieņēmums. Visticamāk, ka Latvijas uzņemšana „eiro klubā” būs atkarīga no tā, kā beigsies Grieķijas izraisītā vētra eirozonā.
