Īpaši rožainu otro pusgadu neparedz
Igaunijas Konjunktūras institūta (IKI) direktore Marje Josinga norūpējusies par iespējamo ekonomisko situāciju Igaunijā otrajā pusgadā. „Inflācijas draudus Igaunijai rada tas, ka cenu līmenis mums ir zemāks nekā ES, un, ja ekonomika sāks nedaudz atlabt, uzreiz radīsies vēlme cenas paaugstināt. Runājot par pārtikas produktu cenām, dažādās pārtikas produkcijas grupās ir ļoti dažāda attieksme, un cenas virzībai uz augšu vai leju nav vienādu likumsakarību,” savu viedokli laikrakstā „Äripäev” klāsta M. Josinga.
Pēc viņas domām, pārtikas grozs kļūst dārgāks atkarībā no tā, ko cilvēks ikdienā patērē visvairāk. Ja cilvēks ir liels piena produktu mīļotājs, tad ikdienas uzturs viņam izmaksās vairāk, jo piena produkti kļuvuši dārgāki. Arī miltu izstrādājumu cenas ir augušas. Bet, ja cilvēks vairāk lieto dārzeņus, tad pārtikas grozs viņam izmaksās mazāk.
"Pagājušais gads radīja lielus zaudējumus, un tagad uzņēmējiem ir stipra vēlme cenas pacelt."
Runājot par vispārējām cenu attīstības tendencēm, M. Josinga piebilst, ka dažādos saimnieciskajos sektoros, kā, piemēram, celtniecībā, rūpniecībā un tirdzniecībā, jau tagad pastāv noskaņojums cenas celt. Tagad, kad ekonomika sāk nedaudz atdzīvoties un zemāko krīzes punktu Igaunijas ekonomika ir pārvarējusi, ir saprotams, ka rodas vēlme cenas paaugstināt - līdzšinējais periods uzņēmējiem ieņēmumu ziņā bijis sarežģīts. „Pagājušais gads radīja lielus zaudējumus, un tagad uzņēmējiem ir liela vēlme cenas pacelt. Celtniecībā viena trešdaļa uzņēmumu ir izteikuši šādu vēlēšanos un nākamo triju mēnešu laikā gatavojas savu nodomu arī realizēt. Pirms gada tika spriests tikai par cenu pazemināšanu. Tagad cenu pazemināšana uzņēmējiem vairs nav konkurences priekšrocība, un viņi visas cerības saista tikai ar cenu paaugstināšanu.
Patērētāji jau sākuši baidīties par inflācijas pieaugumu, un šāda uzņēmēju vēlme ir laba augsne, lai patērētāju bažas arī piepildītos. Objektīvi izvērtējot, patērētāju maksātspēja ir ļoti zema. Kaut arī bezdarba līmenis sāk nedaudz mazināties, tas joprojām ir augsts un algas ir iesaldētas. Cenu celšana gandrīz vienmēr samazina tirdzniecības apjomu, tātad – to, ko tirgotājs iegūst ar cenas paaugstināšanu, viņš zaudē ar apjoma samazināšanos,” skaidro M. Josinga.
"Tie pašmāju ražojumi, kuriem paaugstina cenu, ļoti ātri tiek nomainīti ar aizvietojamām importētām precēm."
Uz jautājumu, vai otrais pusgads nesīs inflācijas paaugstināšanos, M. Mosinga atbild: „Neko sevišķi rožainu es pateikt nevaru. Mums cenu līmenis ir zemāks par ES vidējo, un ir dabīgi, ka konverģence jau ir ieprogrammēta. Ja ekonomika nedaudz atlabs, tad cenas arī celsies.”
M. Josinga tomēr domā, ka uzņēmējus vajadzētu pārliecināt cenas nepaaugstināt: „Ja būtu iespējams, tad ar cenu celšanu nevajadzētu sākt, jo tas var veicināt uzņēmumu tirgus nišas zaudējumu. Konjunktūras institūta pētījumi liecina, ka tie pašmāju ražojumi, kuriem mēs paaugstinām cenas, ļoti ātri tiek nomainīti ar aizvietojamām importētām precēm, jo tirgum nepatīk tukšums. Patērētājs gan ciena pašmāju izstrādājumus, taču noteicošā tomēr ir cena.”
Bankrotē biodīzeļdegvielas rūpnīca
Harju reģiona Zemes tiesa ir izsludinājusi akciju sabiedrības „Biodiesel Paldiski” bankrotu. Pirmā kreditoru kopsapulce noteikta 12. augustā. Pašlaik uzņēmuma nodokļu parāds sasniedz vairāk nekā EEK 300 tūkst. (LVL 13,5 tūkst.).
Biodīzeļdegvielu ražojošā rūpnīca savu produkciju galvenokārt realizēja Lietuvā un Polijā. Uzņēmums 2008. gadā ar darbu nodrošināja 40 cilvēku. Sabiedrība „Biodiesel Paldiski” celtniecības darbus pabeidza 2007. gadā un šajā pašā gadā iedarbināja arī pirmās ražošanas līnijas. Kopējās uzņēmuma celtniecības izmaksas sasniedza EEK 372 miljonus (LVL 16,7 milj.).
"Uzņēmums 2008. gadā ar darbu nodrošināja 40 cilvēku."
Ar 2008. gadu sākās straujš naftas produktu un izejmateriālu cenu kritums, kas iespaidoja arī biodīzeļdegvielas cenas. ASV biodegvielas ražotāju negodīgā konkurence, cenu samazināšanās un vietējā uzņēmēja nespēja nodrošināt vienmērīgu ražošanu 2008. gadā radīja uzņēmumam zaudējumus. Kopējais apgrozījums 2008. gadā bija EEK 473 miljoni (LVL 21,24 milj.), bet zaudējumi - EEK 50 miljoni (LVL 2,25 milj.). „Biodiesel Paldiski” īpašums kopā veido EEK 418 miljonus (LVL 18,77 milj.), bet pašu kapitāls - EEK 31 miljonu (LVL 1,39 milj.).
