Vairākās pasaules valstīs, diemžēl arī Baltijā, ir notikuši nemieri, grautiņi, valsts un sabiedriskā īpašuma bojāšana. Ekonomists Edvards Harisons šādu attīstības gaitu paredzēja jau pagājušā gada jūlijā, pieminot nemierus nevis siltajā Dienvidamerikā, bet gan tuvākajā nākotnē tieši Baltijas valstīs.
"Tagad valstij sevi jāpiedāvā pasaules darba tirgū vai jāsāk pelnīt ar eksportu."
Tagad Igaunijā runā līdzīgi, kā to Harisons darīja pirms septiņiem mēnešiem. Piemēram, Attīstības fonda savienības priekšsēdētājs Indreks Neivelts saka: „Patlaban ir divi varianti – vai ierobežot izdevumus un radīt deflāciju, vai devalvēt kronu. Jebkurā gadījumā gala rezultāts maz atšķirsies.” Arī Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess šajā sakarā ir teicis: „Mums nevajag celt paniku un spekulēt ar Igaunijas kronas kursa varbūtējo maiņu. Tas nav risinājums.”
Ātra badošanās vai ilgstoša diēta
Igaunija tagad atgādina valsti, kas sākumā pārdevusi visu savu vērtīgāko kapitālu (uzņēmumus) un rezultātā dzīvo uz parāda (aizņēmumu bums). Tagad vairs nav ko pārdot, aizņēmumu arī vairs nevar paņemt un valstij sevi jāpiedāvā pasaules darba tirgū vai jāsāk pelnīt ar eksportu. Valstu konkurētspēju galvenokārt raksturo tāds nopietns rādītājs kā valūtas efektīvais reālais kurss. Kaut nedaudz to paceļot, valstī ražoto produkciju ir grūtāk pārdot. Visvienkāršākais veids, kā produkciju atkal pārvērst par konkurētspējīgu, ir kronas ātra devalvācija. Tas gan ir sāpīgākais veids, kaut gan atveseļošanās būtu ātrāka nekā tagad izvēlētās izdevumu samazināšanas gadījumā.
Devalvācija ir līdzīga cilvēka vēlmei steidzīgi nomest lieko svaru badojoties, nevis ilgstoši ievērojot diētu. Izdevumu samazināšana ir sāpīga. Cilvēki zaudē darbu, aug spriedze sabiedrībā. Tāpēc ticu Igaunijā strādājošā „Swedbank” ģenerāldirektora Erki Rāsukesa vārdiem: „Ja mēs paši būsim neizlēmīgi, tad uzreiz jāizvēlas devalvācija.” Bieži dzird runājam, ka devalvācijas rezultātā celsies cenas, un tas ir ļoti slikti. Bet tagad Igaunijā ir cita situācija: cenas pazeminās un algas krīt vēl straujāk. Jebkurā gadījumā maza inflācija noteikti ir labāka nekā deflācija.
Viedokļi – radikāli pretēji
Kronas devalvācija igauņiem radītu lielu postu, jo ap 85% no bankas aizņēmumiem ir ņemti ārzemju valūtā. Devalvācijas gadījumā aizņēmumu apmaksa kļūtu ievērojami dārgāka. Lielākā daļa Igaunijas iedzīvotāju neuzticas tagadējiem Igaunijas parlamenta deputātiem, bet, ja nolems mainīt kronas vērtību, deputāti sabiedrībā zaudēs pēdējo uzticību.
"Nevajag celt paniku un spekulēt ar nacionālās valūtas kursa varbūtējo maiņu. Tas nav risinājums."
Bet ir arī pilnīgi pretēji viedokļi. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pauls Krugmans teicis: „Ja citi noteikumi ir tie paši, tad devalvācija var nodarīt mazāku ļaunumu, jo zināma daļa aizņēmumu nav ņemti ārzemju valūtā.” Ir arī eksperti, kuri iesaka zaudējumus, kas rastos devalvācijas gadījumā, novirzīt uz bankām. Tādā gadījumā ir nepieciešams, lai valsts pirms kronas devalvēšanas prasītu visu aizņēmumu pārkonvertāciju uz kronām. Diemžēl šim ieteikumam ir viens liels mīnuss – tas var radīt banku sistēmas krahu, un šie zaudējumi atkal būs jāsedz sabiedrībai.
Igauņiem gadiem likts saprast, ka viens no lielākajiem neatkarīgās valsts ieguvumiem ir tās stabilā valūta. Kronas devalvācijas gadījumā cilvēki pēc tam baidītos bankā turēt kronas un steidzīgi pirktu eiro.
Solījumiem jātic...
Pagājušā gada rudenī finansistu un politiķu aprindās aktuāls kļuva jautājums, vai Latvijai būtu jādevalvē lats. Viens no iemesliem, kāpēc tas netika darīts, bija bailes no „inficēšanās efekta”, jo devalvēšanas „infekcija” tūlīt skartu arī Igauniju un Lietuvu. Igaunija un Rietumu valstis (arī Starptautiskais Valūtas fonds un ES) solīja darīt visu, lai lata kursu noturētu līdzšinējā līmenī. Mums šiem solījumiem jātic, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc radusies paļāvība, ka arī krona devalvēta netiks. Kronas devalvācija latviešiem nozīmētu naža dūrienu mugurā, jo stipri iespaidotu lata kursu. Bet pati Igaunija pasaules acīs zaudētu jebkādu uzticību.
"Devalvācija ir līdzīga cilvēka vēlmei steidzīgi nomest lieko svaru badojoties, nevis ilgstoši ievērojot diētu."
Baltijas valstīs strādājošām Zviedrijas bankām rudenī bija grūti laiki, jo naudas tirgū bija ārkārtīgi pesimistisks noskaņojums un neviens nezināja, ko tālāk darīt, kā attīstīsies Baltijas valstis. Lēmums nedevalvēt latu kaut daļēji mazināja spriedzi.
Kronas devalvācija izsauktu tādu pašu efektu kā dzīvojamās mājas nodegšana līdz pamatiem. Tad māju un cita īpašuma cenas strauji kristos, bet aizņēmumu apmaksa paliktu dārgāka, līdz ar to aizņēmumu skaits samazinātos, parādi augtu un baņķieri zaudējumu segšanai sāktu meklēt papildu kapitālu. Tad zviedri varētu nolemt, ka nav vērts atbalstīt Baltijā esošās bankas un patērētāju jau tā vājā drošības sajūta stipri ciestu.
Valsts mērogā devalvācijai būtu līdzīgs iespaids: kristos valsts reitings un ārzemju bankas varētu pieprasīt lielo aizņēmumu pirmstermiņa apmaksu. Piemēram, pēdējam Tallinas pilsētas 500 miljonu kronu ārzemju aizņēmumam ir noteikums, ka kredītreitings drīkst mazināties tikai viena gada robežās. Ņemot vērā visus apsvērumus, gribētos ticēt, ka ne Latvijas lats, ne arī Igaunijas krona netiks devalvēta.
