Iekšzemes kopprodukta krituma aplēsēs viskraujākais nobrauciens šogad tiek prognozēts Latvijai – 12-13 procenti (vairāksolītāji biedē ar 30% kritumu), mazāk Lietuvai – 11 procenti un Igaunijai – 10 procenti. Pēdējos gados visstraujāk augošā ekonomika Eiropā - trīs Baltijas valstis – tagad atrodas līderos pretējā virzienā, aprīlī norādīja “The Economist”. Savukārt “Financial Times” atgādina, ka lejupslīde Baltijas valstīs sākās pērn pēc tam, kad ārvalstu bankas globālās finanšu krīzes dēļ krasi ierobežoja patēriņa un nekustamā īpašuma „bumu” finansēšanu.
Svaigākā statistika liecina: Latvijas ekonomika šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, samazinājās par 18%, Lietuvai - par 12,6%, Igaunijai sagaidāms 14-16% kritums.
Pēdējais budžeta „piegriezums”
Nav divu domu – igauņiem klājas labāk, viņiem ir vīzija par interneta pārklājuma nodrošināšanu valstī un tās īstenojums – iestāžu un iedzīvotāju elektroniskās saziņas iespējas ne tērzēšanai, bet dzīves un sadzīves kārtošanai. Igauņi budžeta tēriņus sāka griezt ar ķirurga tvērienu jau pērn, kaimiņiem iekrāts rezerves fonds un ir arī maza profesionāla valsts pārvalde, kas Latvijai vēl tikai prātā.
Latvija toties dzīvo ar cerību turpināt saņemt starptautisko aizdevumu, tostarp igauņu solītos 100 miljonus eiro, un tad atsākt dzīvot. Latvijā arī vairāk jaušama nervozitāte konkurējošās aprindās, kas liek būt piesardzīgai ne tikai pašu sabiedrībai (ka tik atkal nenozog), bet arī aizdevējiem (tā kā drusku kauns Latvijai par šādu neuzticību).
Latvijā prātā 7% deficīts, kaimiņi grib noturēties pie 3%
Visās trijās valstīs valdības ir spiestas iet tēriņu samazināšanas ceļu, daudzi budžeta izdevumu apcirpšanas objekti ir līdzīgi, un netiek saudzēta arī sociālā joma.
Latvijas parlamentā šā gada budžeta grozījumus, lai pašreiz iespējami pieļaujamā 7% deficīta segšanai saņemtu starptautisko aizdevumu, plānots pieņemt pirms Jāņiem, un tie varētu stāties spēkā 1. jūlijā. Valdība soli pa solim kāpj pāri „sarkanajām līnijām”, ko kā tēlu iejūtībai pret savu postažā aizlaisto nozari virtuāli pēc katras valdības sēdes zīmē te viens, te otrs ministrs.
Ir acīm redzami, ka latvieši nespēj saņemties. Pēc katras budžeta sēdes seko paziņojums, ka no ministrijām tiek gaidīti precizējumi, lai sagatavotos „aukstajai dušai” – no tēriņu samazināšanas par 20 procentiem (algām) līdz 40 procentiem pārējiem izdevumiem. Latvijas valdība ir arī izraudzījusies četras saudzējamākas nozares: izglītību, veselības aprūpi, tieslietas un iekšlietas.
Igaunija šomēnes jau atkārtoti mazinājusi šim gadam plānotos izdevumus. 11. maijā nolemts no 1. jūlija vienādi (par 8%) samazināt atalgojumu visiem valsts iestāžu darbiniekiem (arī ministriem). Tieslietu ministrs Reins Langs (kura ministrija izstrādāja šo likumprojektu) norādījis, ka izņēmumu nebūs. Lai samazinātu valsts budžeta tēriņus, “gan prezidentam, gan grāmatvedim ir jādod savs ieguldījums uz vienlīdzīgiem pamatiem. Ja mēs sāksim debatēt par izņēmumiem, šīm debatēm nebūs gala”. Algu samazinājums skaršot visus strādājošos, kas ir valsts maizē, tostarp arī skolotājus un policistus.
"Lai samazinātu valsts budžeta tēriņus, gan prezidentam, gan grāmatvedim ir jādod savs ieguldījums uz vienlīdzīgiem pamatiem. Ja mēs sāksim debatēt par izņēmumiem, šīm debatēm nebūs gala."
Igaunijas tieslietu ministrs Reins Langs
Igauņiem tēriņi jau mazināti ar lēmumu pārtraukt valdības iemaksas otrajā pensiju līmenī. Pensionāriem aprīlī pensijas palielinātas par 5% plānoto 14% vietā. Samazināta pašvaldību budžetā ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa.
Līdzekļi tiek vākti dažādos veidos, piemēram, Ministru kabinets panācis vienošanos par valsts mežu pārdošanu 400 miljonu kronu (aptuveni 18 miljonu latu) vērtībā.
Arī Lietuvas parlaments maijā pieņēma šā gada budžeta grozījumus, par 17,6% samazinot plānotos valsts budžeta ieņēmumus un par 9,6% samazinot izdevumus.
Valsts budžeta deficīts šogad veidos 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lietuvas finanšu ministrs Aļģirds Šemeta solījis, ka valdība darīs visu, lai valsts budžeta fiskālais deficīts nepārsniegtu 3% no IKP, tāpēc vasarā vai rudenī, iespējams, budžets tiks samazināts vēl par diviem miljardiem litu (aptuveni 406 miljoniem latu).
Māstrihtas kritēriju – 3% deficīta robežu – nevēlas pārkāpt arī Igaunija.
Eiropas Komisijas 2009. gada pavasara ekonomikas prognoze Baltijas valstīm
Varas galvgalī – atšķirīga solidaritāte
Pēc paziņojuma par algu samazināšanu Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess izteicis vēlmi, lai viņa atalgojumu samazina solidāri ar ministru un ministriju ierēdņu atalgojuma samazinājumu par 8 procentiem. Igaunijas prezidents atalgojumā, ieskaitot arī reprezentācijas izdevumus, saņem 110 200 Igaunijas kronu jeb 4948 latus.
Tiesa, Baltijas trūcīgākās valsts - Latvijas - prezidents Valdis Zatlers atalgojumā saņem gandrīz divas reizes mazāk nekā Lietuvas un Igaunijas kolēģi, uzzinājis BNS.
Latvijas prezidents saņem 2760 latu, kā arī reprezentācijas izdevumus - 552 latus. V. Zatlera algu par 8% „apcirpa” jau gada sākumā.
Savukārt Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kuram 1. jūlijā beigsies pilnvaru termiņš, atalgojumā, ieskaitot arī reprezentācijas izdevumus, saņem 27 829 litus jeb 5649 latus.Valdība ir atbalstījusi priekšlikumu prezidenta algu samazināt par 16 procentiem.
Lai ietaupītu valsts budžeta līdzekļus, Lietuvas valdība nolēmusi samazināt līdzekļus ierēdņu sarunām pa dienesta mobilajiem tālruņiem. Tas ļaus gadā ietaupīt aptuveni piecus miljonus litu (vienu miljonu latu). Valdība arī pieņēmusi ekonomikas ministra vietnieka Rimanta Žiļus ierosmi piemērot tikpat lielus ierobežojumus ierēdņu sarunām pa fiksēto sakaru telefoniem – šīs izmaksas ir lielākas nekā mobilo sakaru un “vēl jo vairāk tāpēc, ka cilvēki tagad vairāk zvanīs pa fiksēto sakaru tālruņiem uz mobilajiem telefoniem”. Tēriņi dienesta mobilajām telefonsarunām tiks samazināti no pašreizējiem 0,45% līdz 0,3% no ierēdņu darba algu fonda.
Vēl Lietuvas valdība lēmusi uz pusi samazināt oficiālos reprezentācijas izdevumus – tas ļaušot ietaupīt aptuveni 10 miljonus litu (divus miljonus latu).
Inflācija rimusies
Baltijas valstīs straujākais patēriņa cenu kritums aprīlī bija Igaunijā, liecina statistikas biroju dati.
Igaunijā patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar martu, sarukušas par 0,7 procentiem. Savukārt gada laikā - salīdzinājumā ar 2008. gada aprīli - patēriņa cenas ir augušas par 0,3 procentiem. Cenu izmaiņas aprīlī salīdzinājumā ar martu galvenokārt saistītas ar piena un gaļas produktu palētināšanos, siltumenerģijas cenu samazināšanos un autodegvielas cenu pieaugumu, vēsta BNS.
Latvijā šogad aprīlī patēriņa cenas samazinājušās par 0,4% salīdzinājumā ar martu, bet gada inflācija sarukusi līdz 6,2%, liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām aprīlī bija cenu kāpumam medikamentiem, tabakas izstrādājumiem, apaviem un degvielai, kā arī cenu kritumam pārtikas produktiem.
Lietuvā patēriņa cenu kritums šogad aprīlī bija vismazākais - salīdzinājumā ar martu tās saruka par 0,1 procentu. Gada inflācija Lietuvā aprīlī samazinājās līdz 6,3 procentiem. Patēriņa cenas aprīlī salīdzinājumā ar martu visvairāk ietekmēja cenu samazinājums transportam, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu palielinājums alkoholam un tabakai, apģērbam un apaviem.
Pasaule jūt līdzi nacionālo valūtu mokām
Brīvā ekonomiskā kritiena apturēšanai standarta risinājums varētu būt devalvācija un fiskālie stimuli, taču Baltijas valstu valūtu robežmietiņi iezīmē ceļu uz eiro, un tas ir nacionālais lepnums. Šāda ironiska pieskaņa jaušama jau pieminētā “The Economist” komentārā. Turklāt vairums privāto kredītu ir eiro, tā ka devalvācija daudziem nozīmētu nokļūšanu lielā trūkumā, piekrīt komentētāji.
Tas ir vispārzināms fakts, par ko Latvija ir vienojusies ar Starptautisko Valūtas fondu – fiksēts lata kurss ir kā akmenī iecirsts. Taču ne tikai Latvijas Banka, bet arī kaimiņu amatpersonas regulāri ir spiestas atgaiņāties no devalvācijas labumu uzskaitītājiem. Latvijas avīzē “Telegraf” šogad jau otro reizi ir parādījusies zviedra Bū Krāga (premjera Ivara Godmaņa padomnieks 90. gadu sākumā) viedoklis, ka pasaules prakse neļauj domāt, ka šādā situācijā nacionālā valūta var noturēties. „Latvijai nāksies izvēlēties: vai nu vēl stingrāka valsts izdevumu samazināšana, vai lata atraisīšana no eiro,” uzskata Baltijas finanšu eksperts no Zviedrijas Bū Krāgs, arī “Svenska Handelsbanken” viceprezidens.
„DnB Nord bankas” diskusijā 6. maijā par „Latvijas barometra” pētījuma rezultātiem politiķis Andris Šķēle, kritiski vērtējot augstās lata kredītlikmes deflācijas apstākļos, pauda, ka ilgstoša nabadzība un grimšana nabadzībā turpināsies, ja „par mērķi tiks stādīta lata stabilitāte un, kā saprotams, par katru cenu, lai arī likumā par Latvijas Banku tas nav rakstīts”. „DnB Nord bankas” prezidents Andris Ozoliņš, piesaucot seno gudrību par dažādiem ceļiem, kā sasniegt Romu, savukārt norādīja: „Manuprāt, mums jāturas pie lata stabilitātes koncepcijas, jo iepriekšējā valdība izvēlējās šo ceļu. Jaunā valdība ir šī ceļa turpinātāja. Ja mēs mētāsimies pa dažādiem ceļiem pārāk viegli, tad “Romu nesasniegsim”. Manuprāt, mums jāiet to ceļu, kādu esam uzsākuši – ar jostas savilkšanu, ar strukturālām reformām, vairāk jārunā par ekonomikas stabilizēšanu un sildīšanu, un mēs varam tikt galā arī, ejot šo ceļu. Kamēr mums būs daudz pretrunīgu signālu, kamēr sabiedrībā būs šaubas par lata stabilitāti, lata kredītu procentu likmes, visticamāk, paliks augstas.” Pēc šādām diskusijām vienmēr būtiski palielinās cena par lata pārdošana, piebilda ekonomikas ministrs Atis Kampars.
"Kamēr mums būs daudz pretrunīgu signālu, kamēr sabiedrībā būs šaubas par lata stabilitāti, lata kredītu procentu likmes, visticamāk, paliks augstas."
„DnB Nord bankas” prezidents Andris Ozoliņš
“Devalvācija uzreiz samazinātu mūsu nacionālo bagātību,” Igaunijas ekonomikas un sakaru ministrs Juhans Parts paziņojis Somijas laikrakstam “Kauppalehti”, par nepieņemamu nosaucot Somijas apdrošināšanas grupas “Sampo Group” valdes priekšsēdētāja Bjerna Valrosa ieteikumu krīzes pārvarēšanai Baltijas valstīm devalvēt nacionālās valūtas. “Ātra un elastīga piemērošanās situācijai ir neizbēgama gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Ja tas tiks izdarīts, devalvācija nebūs nepieciešama,” teica ministrs.
Kā apliecinājumu Igaunijas spējām pielāgoties situācijai ministrs minējis faktu, ka pazeminājušās iepriekš strauji pieaugošās darba algas. Marta beigās vidējā darba alga Igaunijā bija par 800 Igaunijas kronām (aptuveni 36 latiem) zemāka nekā gada sākumā.
Maija sākumā arī Lietuvas Bankas prezidents Reinoldijs Šarkins izteicies, ka uzbrukumiem Lietuvas valūtai ir regulārs raksturs, un atgādinājis, ka Lietuva ir apņēmusies saglabāt stabilu lita kursu pret eiro līdz tā ieviešanai – lasāms portālā „Delfi.lt” publicētajā žurnāla “Valstybe” intervijas fragmentā. Bankas vadītājsnav noraidījis žurnālista jautājumā ietverto pieļāvumu, vai pēdējā pusgadā aiz uzbrukumiem litam neslēpjas finanšu un ģeopolitiski spēki, kuri ir ieinteresēti situācijas destabilizēšanā?
Devalvācijas diskusiju ugunskuram pagalītes pa laikam tiek piemestas. Ietekmīgais britu laikraksts “Financial Times” nesen prognozēja, ka SVF, visticamāk, piekritīs lielākam budžeta deficītam Latvijā un piešķirs valstij otro aizdevuma daļu, jo stabilizācijas plāna sabrukums varētu izraisīt valūtas devalvāciju ne tikai Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, bet arī citur. “Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību apņēmība nedevalvēt savas nacionālās valūtas padziļina ekonomikas pagrimumu Baltijas valstīs,” tāds ir avīzes jaunākais, 12. maija, vēstījums. Šī tēma nav tabu.
Problēmu buķete raiba
Kaimiņiem ir līdzīgi arī ekonomisko situāciju pavadošie negatīvie faktori. Akcīzes un līdz ar to cenas pieaugums apdraud nodokļu ieņēmumus un veicina kontrabandu. Lietuvā šī gada pirmo četru mēnešu laikā par 100% pieaugusi nelegālā alkohola tirdzniecība un par 45% - ar narkotikām saistīto noziegumu skaits, ziņo BNS. Latvijā nodokļu ieņēmumus samazina kontrabandas cigarešu ievedumi.
Kaimiņiem gan nav „sliktās” bankas, par kuras glābšanu sabiedrībā joprojām nav skaidrības, tāpēc tā tiek uztverta kā noslēpumaina valdības un augsti atbildīgu personu rīcība.
Taču visiem līdzīgas ir kredītu problēmas un ne tikai hipotekāro. Igaunijā publiskota informācija par tiesas darbiem, kas sākušies pēc neatdota “fiksā” SMS kredīta, kurš divu gadu laikā izaudzis deviņas reizes.
Valstu sociālekonomisko vidi raksturo arī baumas. Kolīdz lietuvieši ieteikušies, ka vēl spaidīgākā situācijā arī varētu lūgt aizņēmumu Valūtas fondam, nodomam pa priekšu jau izskrējuši ziņneši - ja Lietuva vēlēsies saņemt SVF aizdevumu, par 15% būs jāsamazina pensijas un citi sociālie pabalsti, uz pusi jāsamazina bērna kopšanas atvaļinājuma ilgums, kas pašreiz ir divi gadi - Lietuvas telekanāla „TV3” pārraidīto informāciju atstāsta BNS.
Lietuvas valdības pārstāvji turpina uzsvērt, ka pagaidām negrasās vērsies pēc palīdzības pie SVF.
