Iecere pārtraukt piemaksas, sākot maksāt otrā līmeņa pensijas, var radīt kārtējo netaisnību

Iespējams, labklājības pārzinātājiem nav bijis laika iedziļināties skaitļos un arī termiņš, uz kuru attiecas jaunie nolūki, šķiet vēl tālu. Taču tik nopietnām izmaiņām tas ir pat ļoti drīz - pēc pāris gadiem. Idejas autoriem būtu jāzina: tas, par ko viņi runā – atņemt piemaksas, jo tās aizstās jeb kompensēs valsts fondētā pensija, nevarēs attiekties uz visiem, jo 2001. gadā ļoti daudziem tā bija brīvprātīga izvēle – pievienoties pensijas krāšanai saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

LM ieskicē pēc pāris gadiem gaidāmās pārmaiņas

Šomēnes Labklājības ministrija (LM) iesniegusi valdībā pirmo informatīvo ziņojumu „Par nabadzību un pensijām”, kas izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas un Eiropas Komisijas saprašanās memorandā un Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 19.02.2009. rīkojumu Nr. 123) iekļauto uzdevumu reizi ceturksnī sagatavot izvērtējumu par nabadzību, veselības aprūpi un pensijām.

Ziņojumā būtiska ir nākotnes sadaļa, jo tieši par pensiju naudas izsīkumu pēdējā laikā runāts ar lielām bažām. LM informē, ka ministrijai sadarbībā ar sociālajiem partneriem, izmantojot starptautisko ekspertu atbalstu, līdz 2010. gada 1. jūlijam ir jāizstrādā koncepcija par nākotnes izmaiņām pensiju sistēmā, lai rastu risinājumus pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai. Viens no būtiskākajiem koncepcijā ietveramajiem jautājumiem ir paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas plānota pakāpeniski, sākot no 2016. gada, ik gadu to paaugstinot par pusgadu un 2021. gadā sasniedzot 65 gadus.

"Ar 2012. gada 1. janvāri ir plānota piemaksu par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķiršanas pārtraukšana."

„Valsts sociālās apdrošināšanas un tai skaitā pensiju sistēmas finansiālās ilgtspējas sekmēšanai nozīmīgs ir jautājums par no sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (pasākumi, kas tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros) – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu, sākot no 2011. gada. Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, tiks pārtraukta iespēja pieprasīt vecuma pensiju priekšlaikus. Savukārt, sākot ar 2012. gada 1. janvāri, ir plānota piemaksu par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piešķiršanas pārtraukšana (attiektos tikai uz jaunpiešķirtajām pensijām)” norādīts ziņojuma pēdējā sadaļā „Turpmākie izaicinājumi un uzdevumi”.

Otrā līmeņa pensiju nauda pērn atkal pelnījusi

Pēdējā laikā bankas reklāmās ļoti aktīvi aicina iedzīvotājus izvēlēties vienu vai otru ieguldījumu sabiedrību, kurai uzticēt savu šodien 2. līmenim atskaitīto naudu nākotnes pensijas audzēšanai.

Pēc 2008. gadā piedzīvotās aukstās dušas, kad izrādījās, ka gandrīz 20 valsts fondēto pensiju ieguldījumu plāni strādājuši ar zaudējumiem un pat ļoti lieliem; pēc tam, kad pērnpavasar ar likumu tika samazināts 2. pensiju līmenim novirzāmais sociālā nodokļa atskaitījuma procents no astoņiem līdz diviem (un tam viens no argumentiem bija, ka naudas saņēmēji nav mācējuši rūpīgi un gādīgi, kā likums liek, apsaimniekot nākotnes pensiju naudu), pārvaldītāji pērn (joprojām ekonomiskās krīzes gadā), uzrādījuši jau cienījamus rādītājus.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācija par pensiju shēmas 2009. gadā liecina – visi ieguldījumu plāni nu jau strauji bijuši ar plus zīmi.

Par piemaksām šodien un lēšot nākotni

Apspriedēs par pensiju sistēmas ilgtspēju izskanēja doma – pārtraukt darba stāža gadu piemaksas, kad sāks izmaksāt 2. līmeņa pensijas. Ne Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kur janvārī deputāti par to jautāja arī LM pārstāvjiem, ne TV intervijās amatpersonas līdz šim nav konkrēti atbildējušas – kad šis termiņš pienāks. Acīmredzot šis laiks Latvijas dinamisko norišu izpratnē vēl šķitis aiz kalniem. Taču tas ir aktuāls, lai nepiedzīvotu kārtējo degošo steigu. Pirmkārt, tāpēc, ka ir pensionāri, kas 2. līmeņa naudu jau saņem. Otrkārt, tuvs ir termiņš, līdz kuram likums vēl pieļauj doties priekšlaicīgā pensijā (līdz 2011. gada 31. decembrim). Pēc tam saskaņā ar plānoto jauno kārtību „jaunajiem pensionāriem” piemaksa vairs nepienāksies, atkal sadalot sabiedrību no politiskā mirkļa untumiem un datumiem atkarīgajos. Treškārt, pamatojums iespējai atcelt pensijas darba stāža gadu piemaksas, „jo tad visi sāks saņemt pašu uzkrāto 2. līmenī” nav korekts un objektīvs, jo VSAA statistika rāda, ka sākotnēji, 2001. gadā, pensiju 2. līmenim brīvprātīgi pievienojās tikai 9,5 % iedzīvotāju.

2001. gada jūlijā vecuma pensijas saņēma 508 885 iedzīvotāji, 2009. gada jūlijā – 469 991. Kā liecina jaunās ieceres izklāsts, piemaksas varētu pārtraukt 2012. gadā. Jāatgādina, ka saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu pensiju otrajam līmenim brīvprātīgi varēja pievienoties 1951. gada 2. jūlijā un pēc tam (līdz 1971. gada 1. jūlijam) dzimušie. Vispārējā gadījumā pensijas vecumu – 62 gadus - pirmie sasniegs 2013. gada jūlijā.

Piemaksas - pat par pusotra simta gadu

VSAA informē, ka 2009. gada decembrī aģentūras uzskaitē bija 467,7 tūkstoši piemaksu pie vecuma pensijas saņēmēju. Piemaksa pie vecuma pensijas piešķirta par stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, un tie ir no 1 līdz 142 gadiem. VSAA uzskaitē decembrī bija arī 63,3 tūkstoši piemaksas pie invaliditātes pensijas saņēmēji par tajā periodā uzkrāto stāžu, ar gadu skaitu no 1 līdz 117 gadiem.

Šāds liels stāžs veidojas tad, ja saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” Pārejas noteikumiem darba stāžu dažām kategorijām (politiski represētajiem) ieskaita trīskāršā vai pieckāršā apmērā, paskaidro VSAA speciālisti.

Piemaksu pie vecuma pensijas saņem arī priekšlaicīgi pensionējušās personas. Pērn decembrī bija 19,3 tūkstoši personu, kam piešķirta priekšlaicīgā vecuma pensija, no tām piemaksas pie vecuma pensijas saņem 18,8 tūkstoši pensionāru.

Otrā līmeņa pensija: nevis būs, bet jau ir

LV.LV iepriekš arī ir rakstīts, ka jau pašreiz ir iedzīvotāji, kuriem ir tiesības uz 2. līmeņa pensiju. VSAA informē, ka tās var būt personas, kurām ir tiesības uz vecuma pensiju ar atvieglotiem noteikumiem pirms 62 gadu vecuma. Pensijā aiziešanas vecums dažādām kategorijām ir noteikts atšķirīgs. Atsķirīgs tas var būt arī sievietēm un vīriešiem. Pats agrākais vecums, kad var aiziet pensijā, ir sievietēm, kuras strādājušas līdz 1996. gadam darbos ar īpaši kaitīgiem un īpaši smagiem darba apstākļiem (piemēram, rentgenologi). No 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 1. jūlijam nepieciešamais vecums šai kategorijai ir 47 gadi un 6 mēneši, bet katru gadu šis vecums palielinās un no 2010. gada 1. jūlija tas būs 48 gadi.

Ja lūkojam jaunās iniciatīvas kontekstā, ka piemaksas pēc dažiem gadiem pārtrauks maksāt, jo tie, kas dodas pensijā, sāks saņemt arī otrā līmeņa pensiju, tad būtiski ir zināt, kā ir tagad - vai darba stāža gadu piemaksas pašreiz saņem arī tie, kas saņem 2. līmeņa pensiju? Izrādās, jā! Kā skaidro VSAA, tas, ka personai ir aprēķināta pensijas daļa par 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, neietekmē piemaksas pie vecuma pensijas piesķiršanu un izmaksu, līdz ar to viņi var saņemt piemaksu pie vecuma pensijas.

Mūža polise likumā ir, dzīvē nav

Valsts fondēto pensiju likuma 7. pants „Fondētās pensijas kapitāla izmaksa” paredz, ka fondēto pensiju shēmas dalībniekam, sasniedzot vecumu, kas dod tiesības saņemt vecuma pensiju, vai vēlāk, ir tiesības izvēlēties: 1) uzkrāto fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam un aprēķināt (pārrēķināt) vecuma pensiju saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām” vai 2) par uzkrāto fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Mūža pensijas apdrošināšanas tipveida noteikumus izdod Ministru kabinets.

Savukārt Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumu Nr.272 „Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību” ietver arī nosacījumus, kā šī kārtība īstenojama. Tostarp, shēmas dalībnieks ir jāinformē ne tikai par prognozēto vecuma pensijas apmēru, ko viņš varētu saņemt, izvēloties fondētās pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam, bet arī par prognozēto mēneša izmaksu apmēru, ko pie esošā fondētās pensijas kapitāla lieluma attiecīgā vecuma dalībnieks varētu saņemt no apdrošināšanas sabiedrībām, ja izvēlētos par fondētās pensijas kapitālu iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. VSAA jānodrošina shēmas dalībnieks ar vispārīgu informāciju par kārtību, kādā shēmas dalībnieks var iegādāties minēto polisi.

MK noteikumi arī paredz: ja shēmas dalībnieks izvēlējies par fondētās pensijas kapitālu iegādāties mūža pensijas polisi, viņš vēršas izvēlētajā dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā, kur tiek sastādīts līguma projekts, un abpusēji parakstīts. Aģentūra noteikumos minētajā termiņā noslēdz ar shēmas dalībnieku izvēlēto mūža pensijas līgumu, kā arī pārskaita shēmas dalībnieka fondētās pensijas kapitālu attiecīgajai dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai.

"2013. gadā pensijā varētu doties apmēram 7000 brīvprātīgie pensiju 2.līmeņa dalībnieki."

Vēl noteikumos paredzēts, ka aģentūra ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas noteiktajā kārtībā ir licencētas dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polišu piedāvāšanai un realizēšanai shēmas dalībniekiem, noslēdz līgumu, kurā nosaka šīs polises iegādes procedūru un informācijas apmaiņas kārtību, tai skaitā to, kā aģentūra aprēķina noteikumos minēto prognozēto mēneša izmaksu apmēru, ko pie esošā pensiju kapitāla lieluma attiecīgā vecuma dalībnieks varētu saņemt no apdrošināšanas sabiedrības, ja izvēlētos par fondētās pensijas kapitālu iegādāties mūža pensijas polisi.

Uz LV.LV jautāto - vai tie pensionāri, kas jau pašreiz saņem 2. līmeņa pensiju, ir izvēlējušies arī likumā paredzēto mūža polises iespēju un ar cik un kurām apdrošināšanas sabiedrībām mūža pensijas polišu piedāvāšanai un realizēšanai VSAA ir noslēgusi līgumus?- , aģentūra atbildēja, ka „Mūža pensijas apdrošināšanas līgums (jeb polise) šobrīd netiek piedāvāts. Tas ir saistīts ar to, ka apdrošināšanas kompānijas vēl nav ieinteresētas šādu pakalpojumu piedāvāt, jo tikai nelielai daļai no pensiju 2. līmeņa dalībniekiem šobrīd ir tiesības pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu izmantot vecuma pensiju aprēķināšanai, turklāt uzkrātais kapitāls pensiju 2. līmenī vēl ir pārāk mazs.”

Pirmie 2. līmeņa augļus baudīs 2013. gadā

Teorētiski vajadzētu būt tā, ka vispārējā gadījumā 2. līmeņa pensijas pirmie varēs saņemt tie iedzīvotāji (1951. gada 2.jūlijā un pēc tam dzimušie), kuri pensijā dosies 2013. gada jūlijā un vēlāk, tātad tie, kuri 2. līmenim brīvprātīgi bija pieteikušies 2001. gada otrajā pusē. Tāpēc ir būtiski vismaz aptuveni zināt, cik lielam skaitam iedzīvotāju paredzama došanās pensijā 2013. gada otrajā pusē un cik no šā skaita bija brīvprātīgi iesaistījušies 2. līmenī jau pašā sākumā, tātad varēs pretendēt uz 2. līmeņa pensiju augļiem jau 2013. gada augustā.

VSAA atgādina, ka „brīvprātīgi pensiju 2. līmenim var pievienoties personas, kuras dzimušas laika periodā no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1.jūlijam (ieskaitot). Valsts fondēto pensiju likumā nav noteikts ierobežojums, līdz kuram laikam var pieteikties brīvprātīgi. Persona, kas dzimusi 1951. gada 5. jūlijā, pensiju 2. līmenim varēja pieteikties 2001. gada jūlijā un var to izdarīt arī vēlāk, piemēram, 2010. gada maijā. Sasniedzot valstī noteikto pensijas vecumu, pensiju 2. līmeņa dalībnieks var turpināt dalību pensiju 2. līmenī.”

Saskaņā ar VSAA informāciju 2013. gadā pensijā varētu doties apmēram 7000 brīvprātīgie pensiju 2. līmeņa dalībnieki.

Pensiju otrā līmeņa skaidrojumos vienmēr ir ticis uzsvērts, ka šīs dalības izdevīgums sagaidāms pēc maksājumiem ilgākā termiņā. Taču, ja tagad kā pietiekami nopietns arguments tiek apsvērts tas, ka 2. pensiju līmeņa dalībnieki būs sapelnījuši gana daudz, tad joprojām paliks atklāts jautājums – ko sociālās politikas stratēģi iesāks ar tiem, kuri nepievienojās 2. līmenim uzreiz, jau 2001. gadā, bet tikai pēdējos gados, tātad viņu krājumā it kā būs mazāk 2. līmeņa latu. Un vēl – kas notiks ar tiem pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri valsts fondēto pensiju shēmā vispār nebūs iesaistījušies. Viņiem arī nebūs piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam?

Caurlūkojot demogrāfijas statistiku, var aptuveni parēķināt, ka no piecdesmito gadu pirmajā pusē dzimušajiem 2013. gadā pensijas 62 gadus varbūt izdosies sasniegt apmēram 25 tūkstošiem iedzīvotāju. Tātad no tiem tikai nepilna ceturtā daļa (7000) ir krājuši savām vecumdienām papildu pensiju otrajā kapitālā kopš valsts fondēto pensiju sistēmas sākuma. Taču arī šo gadagājumu iedzīvotāji līdz 1996. gadam, kurš ir piemaksu aprēķināšanas beigu gads, ir nostrādājuši lielu daļu darba mūža, kāds 20 gadu, cits vairāk.

Var aplēst, ka, pārtraucot piemaksas visiem, kas 2013. gada otrajā pusē sasniegs 62 gadu vecumu un varēs doties pensijā (pie nosacījuma, ka par katru darba gadu līdz 1996. gadam piemaksa saglabātos līdzšinējā 70 santīmu apmērā), valsts ik gadu varētu ietaupīt vairākus miljonus latu (pieņemot, ka līdz 1996. gadam šiem, aptuveni 25 tūkstošiem iedzīvotāju, krājumā ir vidēji tikai 20 darba gadu).

LV.LV Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā interesējās arī, vai ir aprēķini, kādu summu pie valsts pamata jeb pirmā līmeņa pensijas varētu būt piepelnījuši klāt tie iedzīvotāji, kas iesaistījās 2. līmenī? Vai var izveidoties situācija, ka, naudas summas salīdzinot, lielākas izrādīsies darba gadu piemaksas nekā 2. līmenī nopelnītais papildinājums pensijai? VSAA informēja, ka “netiek veikta piemaksas apmēra un pensijas daļas par 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu salīdzināšana, jo šie divi lielumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, no kuriem būtiskākie ir uzkrātais stāžs līdz 1995. gada 31. janvārim, kā arī dalības ilgums pensiju 2. līmenī un tas, kurā tieši ieguldījumu plānā šis kapitāls tika uzkrāts.”

No VSAA informācijas: Valsts fondēto pensiju shēmas darbība 2009. gadā

Saskaņā ar 2009. gada 23. aprīlī Saeimā pieņemto likumu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā no 2009. gada ienākumiem tika samazināta līdz 2% (2008. gadā tā bija 8%). Arī 2010. gadā iemaksu likme valsts fondēto pensiju shēmā tiks saglabāta 2% apmērā, savukārt 2011. gadā - 4%, bet no 2012. gada – 6%.

2009. gada 31. decembrī valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1 096 tūkstoši dalībnieku: 529,3 tūkstoši (48%) vīriešu un 566,7 tūkstoši (52%) sieviešu. Kā obligātie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrēti 627,3 tūkstoši personu: 319,5 tūkstoši (50,9%) vīriešu un 307,8 tūkstoši (49,1%) sieviešu. Kā brīvprātīgie valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki bija reģistrēti 468,7 tūkstoši personu: 209,8 tūkstoši (44,8%) vīriešu un 258,9 tūkstoši (55,2%) sieviešu.

Fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaita dinamika

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku kopējā skaita pieauguma, kā arī obligāto un brīvprātīgo dalībnieku īpatsvara izmaiņu dinamika līdz 2009. gada 31. decembrim.

Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 36,8 gadi; obligāto dalībnieku vidējais vecums ir 28,4 gadi, brīvprātīgo – 48 gadi. Obligāto shēmas dalībnieku – vīriešu skaits ir lielāks nekā sieviešu skaits vecuma grupās no 20 līdz 37 gadiem.

2009. gadā valsts fondēto pensiju shēmā pārskaitīti 165,1 milj. latu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka nāves gadījumā uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”. 2009. gadā 3268 mirušo valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku uzkrātais kapitāls 1 221,7 tūkst. latu apmērā tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā.

2009. gadā 334 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki sasniedza vecumu, kas ļauj saņemt valsts vecuma pensiju, un izteica vēlmi uzkrāto valsts fondēto pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam (pensiju 1. līmenim). Šo dalībnieku uzkrātais valsts fondēto pensiju shēmas kapitāls 242,9 tūkst. latu apmērā ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā vecuma pensiju aprēķināšanai.

Ieguldījumu plānu darbības rezultāti

2009. gadā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvaldīja 10 privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuri piedāvāja 27 ieguldījumu plānus.

Valsts fondēto pensiju shēmā kopējie uzkrātie līdzekļi 2009. gada 31. decembrī bija 704,1 milj. latu. Lai gan Latvijas finanšu tirgū saglabājas nestabilitāte, līdzekļu pārvaldītāji 2009. gadā uzrādījuši ievērojami labākus rezultātus nekā 2008. gadā.

Valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu darbības rezultāti