NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
21. janvārī, 2010
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Labklājība
4
4

Pašvaldības biedē papildu palīdzība iedzīvotājiem

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lētāka ārstēšanās būs pieejama tik daudziem iedzīvotājiem, ka pašvaldības nespēs visiem izsniegt vajadzīgās izziņas.

FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV

Veselības ministrijas gādātos atvieglojumus maznodrošinātajiem iedzīvotājiem saņemt krietni lētākus medicīniskos pakalpojumus pašvaldības vērtē atturīgi, prognozējot: būs haoss, un mēs ar to netiksim galā.

Sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu īstenošanai, sniedzot iedzīvotājiem atbalstu veselības aprūpes saņemšanā, 2009.gadā paredzēti 24 miljoni latu. Tā ir pietiekama summa, lai palīdzētu ne tikai trūcīgajām personām, bet arī daļai maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju. "Situācijā, kad nodokļi tiek palielināti un samazinās iedzīvotāju ienākumi, būtiski ir sniegt iedzīvotājiem palīdzību un nodrošināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību," uzskata veselības ministre Baiba Rozentāle.

12.janvārī Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.1046 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumi", kas paredz paplašināt iedzīvotāju loku, kuriem no sociālās drošības stratēģijai paredzētajiem līdzekļiem tiks segtas pacientu iemaksas un citi līdzmaksājumi, saņemot ārstnieciskos pakalpojumus. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas "Latvijas Vēstnesī".

Pēc noteikumu publicēšanas no pacientu iemaksām pilnā apmērā tiks atbrīvoti iedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus. Savukārt iedzīvotājiem, kuru ienākumi ir līdz 150 latiem, tiks segtas pacienta iemaksas 50% apmērā un līdzmaksājums par vienā stacionēšanās reizē veiktu ķirurģisku operāciju nepārsniegs 15 latus.

"Šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumu spilgti pierāda, ka katra ministrija strādā un domā tikai par sevi, bet nedomā par sistēmu kopumā."

Veselības ministre B.Rozentāle norāda: "Pieejama veselības aprūpe ir viena no iedzīvotāju pamatvajadzībām. Uzskatu, ka grūtajos ekonomiskajos apstākļos, kad nodokļu celšanas dēļ ģimenēm arvien samazinās ienākumi, iedzīvotājiem jāsniedz atbalsts veselības aprūpes saņemšanā. Līdz šim iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vērsās savās pašvaldībās pēc palīdzības, lai samaksātu par ārstniecību, bet tagad šīs izmaksas segs valsts, tādēļ izmaiņas būs būtisks atspaids arī pašvaldību sociālajiem budžetiem."

Pašvaldības saka: rēķiniet paši!

Noteikumos norādīts, ka lēmumu par ģimenes vai personas ienākumu atbilstību šajos noteikumos paredzētajam ienākumu līmenim pieņem tās pašvaldības sociālais dienests, kuras teritorijā ģimene vai persona deklarējusi savu dzīvesvietu.

Pašvaldību viedoklis par šādu Veselības ministrijas izstrādāto kārtību ir visai skarbs. Sakot paldies par piedāvāto atbalstu iedzīvotājiem, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavoja un nosūtīja VM vēstuli, tajā norādot uz vairākiem  ministrijas izstrādāto noteikumu trūkumiem. Vēstulē teikts, ka valstī ir izveidota sociālās palīdzības sistēma, kurā Veselības ministrijas grozījumos iesniegtais ienākumu līmenis – Ls 120 un Ls 150 – pašlaik neiekļaujas. LPS paredzēja: pieņemot grozījumus piedāvātajā redakcijā, tie radīs neprognozētu ietekmi uz sociālo pabalstu sistēmas finansēšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu, kā arī pašvaldību izdevumiem, kas pieaugs, veidojot jaunas sociālo darbinieku darba vietas, jo sociālo dienestu kapacitāte to funkciju veikšanai jau pašlaik ir nepietiekama. Vēl vēstulē teikts, ka šādus grozījumus var ieviest tikai tad, ja Veselības ministrija pati nosaka iedzīvotāju ienākumu līmeni un pati arī piešķir attiecīgo statusu personām, kas tiesīgas saņemt atvieglojumus pacientu līdzmaksājumiem un pacientu iemaksām. Protams, Veselības ministrija to darīt negrasās un noteikumos ir skaidri paredzēts: izziņas jāizsniedz pašvaldību sociālajiem dienestiem.

"Man pēc rezolūcijas nolasīšanas bija kauns. Uzskatu, ka pašvaldības nedrīkstēja izteikt tik bezatbildīgu viedokli."

LPS atklātā pozīcija par to, ka tā neatbalsta noteikumu projekta tālāku virzību šādā redakcijā un uzskata, ka noteikumu projekts Veselības ministrijai ir jāpārstrādā sadarbībā ar Labklājības ministriju un LPS, izskanēja novēloti: dienā, kad par šo jautājumu diskutēja LPS Sociālo un veselības jautājumu komitejas sēdē, noteikumus MK jau pieņēma.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Reinis Joksts, kas LPS skaidroja noteikumu būtību, no LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Gunta Libeka saņēma ironijas pilnus vārdus: "Nu, ko lai saka!? Malači!" "Neviens nesaka, ka pašvaldībām būs mazāk darba. Bet vai tad palīdzēšana saviem iedzīvotājiem nav pašvaldību tiešais pienākums?" jautā R.Joksts.

Vai tiešām netiks galā?

 "Mēs visi saprotam, ka nauda ir, bet nezinām, kā to pacelt. Man šobrīd nav atbildes, kā reāli notiks izziņu izsniegšana. Līdzko noteikumi stāsies spēkā, pie mums nāks ļoti daudz cilvēku," saka Liepājas domes sabiedrības veselības daļas vadītāja Ineta Stadgale. Trūcīgo personu skaits Liepājā pagājušā gada sākumā bija pusotrs simts cilvēku, bet gada beigās – jau vairāk par diviem tūkstošiem. I.Stadgale prognozē, ka pēc jaunajām izziņām Liepājā nāks tūkstošiem cilvēku. Kurš ar šiem darbu plūdiem spēs tikt galā? Pašvaldību pārstāvju ierosinājums no sociālās drošības stratēģijas līdzekļiem atvēlēt līdzekļus papildu darbinieku algošanai nav iespējams: veselības aprūpei paredzētos līdzekļus tā tērēt nedrīkst. Arī bezdarbnieki, kas pašvaldībās strādā par 100 latiem mēnesī, sociālajā dienestā strādāt nedrīkst, jo tas nav uzskatāms par mazkvalificētu darbu. "Šie Ministru kabineta pieņemtie noteikumu spilgti pierāda, ka katra ministrija strādā un domā tikai par sevi, bet neanalizē par sistēmu kopumā. Arī šoreiz nav padomāts par mehānismu, kā izpildīt to, kas ir nolemts," uzskata I.Stadgale.

Pēc jaunajām izziņām, iespējams, nāks arī vai visi Cēsu iedzīvotāji. Cēsu pašvaldības aģentūras "Sociālais dienests" direktore Iveta Sietiņsone saka: "Es gribu palīdzēt cilvēkiem, bet fiziski nespējam to izdarīt! Jau tā redzu, ka mani darbinieki nāk strādāt sestdienās un svētdienās, jo darbdienās nespēj visu padarīt! Lai spētu izsniegt jaunās izziņas, ir vajadzīgs papildu cilvēks un papildu finansējums!" Pašvaldības ir neizpratnē: tad kā nu tagad būs – viena izziņa trūcīgajiem, cita mazturīgajiem, vēl cits prasīs izziņu par ienākumiem līdz 120 latiem, nākamais – līdz 150 latiem. Vai te būs iespējams ieviest un noturēt sistēmu un kārtību?

"Pašvaldībām izziņu izsniegšanā būs katrai sava sapratne un radoša pieeja. Labā ziņa ir tā, ka līdz ar izziņu izsniegšanu pašvaldības neriskē ar savu naudu."

Tomēr ir arī citi viedokļi. LPS sagatavoto un VM nosūtīto rezolūciju pašvaldību pārstāvji nepavadīja ar aplausiem vai ovācijām. "Man pēc rezolūcijas nolasīšanas bija kauns. Uzskatu, ka pašvaldības nedrīkstēja izteikt tik bezatbildīgu viedokli. Gribēju visu klausītāju vietā atvainoties Veselības ministrijas pārstāvim, jo viņš šādus pārmetumus nebija pelnījis," uzskata Aizputes novada domes Veselības un sociālās aprūpes lietu komitejas priekšsēdētāja Alda Lapena. Viņa piekrīt: sociālie darbinieki pašlaik patiešām ir noslogoti, bet ko lai dara, ja ir tādi laiki!? "Mēs savā novadā ar visu tiksim galā," apņēmīgi sola A.Lapena. Viņai šķiet, ka pašvaldībām nevajadzētu prasīt un gaidīt birokrātisku papīru kalnus, kuros tiktu smalki norādīts, kā sauc izziņu, kam to drīkst, kam nedrīkst izsniegt. Aizputiešiem šķiet: ja jau ir ļauts izziņas noformēt brīvā formā, tad atliek pašvaldībai izvēlēties piemērotāko ceļu un darīt visu, lai maksimāli atbalstītu savus cilvēkus. "Zinām, ka pagājušajā gadā bija daudz cilvēku, kas vienkārši baidījās doties uz slimnīcu, jo nezināja, vai spēs par pakalpojumu samaksāt," saka A.Lapena. Viņai šķiet, ka pašvaldību sūkstīšanās par to, ka kaut ko nevarēs izdarīt, ir pārspīlēta: ja grib, ar visu var tikt galā.

Izziņas izdos radoši

LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs G.Libeks uzskata, ka pašvaldību vēstule Veselības ministrijai bija tieši laikā: lai arī to, pieņemot noteikumus Ministru kabinetā, neņēma vērā, tomēr pašvaldības savu viedokli pauda. "Būtu bijis normāli, ja šādu noteikumu pieņemšana un papildu funkcijas uzdošana pašvaldību sociālajiem dienestiem iepriekš tiktu pārrunāta, izdomājot un precizējot gan izziņas formu, gan saturu. Tomēr nedrīkstam pieļaut, ka ciestu iedzīvotāji. Pašvaldībām izziņu izsniegšanā būs katrai sava sapratne un radoša pieeja. Labā ziņa ir tā, ka līdz ar izziņu izsniegšanu pašvaldības neriskē ar savu naudu," saka G.Libeks.

Viņš uzsver, ka pats svarīgākais šajā brīdī ir ne vien iedzīvotāju, bet arī ārstniecības iestāžu vispārējā informētība par to, ka šādas izziņas vispār būs, un to pieņemšana nenodara nekādu skādi slimnīcas budžetam. Tieši otrādi: jo vairāk pacientu ar ierobežoto ienākumu izziņām nāks, jo vairāk naudas ārstniecības iestāde saņems no sociālās drošības stratēģijai paredzētajiem līdzekļiem.

Papildu atvieglojumi veselības pakalpojumu saņemšanā cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vēl jāsaskaņo ar Labklājības ministriju, lai pēc tam visdrīzākajā laikā tie varētu stāties spēkā. VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis pieļāvis, ka atlaides maznodrošinātajiem varētu tikt piemērotas jau no 1.februāra. Arī veselības ministre B.Rozentāle neredz iemeslu jautājuma nesaskaņošanai, tāpēc ir pārliecināta, ka noteikumi drīz vien stāsies spēkā.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU