Pētījums veikts, lai labāk izprastu sociālo problēmu cēloņus reģionā, iegūtu pilnīgāku informāciju par sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti iedzīvotāju vērtējumā, kā arī izzinātu sociālo darbinieku viedokļus par pakalpojumu attīstības dinamiku nākotnē.
Rezultātus, kā arī citu pašvaldībās iegūto informāciju lietišķo pētījumu aģentūras „Nikolo grupa” darbinieki, piesaistot dažādu nozaru ekspertus, izmanto Zemgales vidēja termiņa sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrādē. Jāpiebilst, ka pētījuma laikā Zemgalē aptaujāts vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 80 gadiem, kā arī veiktas padziļinātas intervijas ar visu 22 pašvaldību sociālajiem darbiniekiem.
Vairāk nekā pusē ģimeņu – bezdarbnieki
Aptaujas dati uzrāda zināmu sastingumu sabiedrībā: teju puse respondentu domā, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis nemainīsies. Katrs ceturtais aptaujas dalībnieks sagaida situācijas uzlabošanos, bet 23% - savas materiālās nodrošinātības pasliktināšanos. Savukārt valsts ekonomiskās situācijas perspektīvas vērtējums ir kritiskāks: vienāds respondentu īpatsvars (pa 36%) sagaida ekonomiskās situācijas nemainīgumu vai pasliktināšanos, bet 23% cer uz stāvokļa uzlabošanos. Interesanti, ka daļa respondentu uzskata - viņu materiālā labklājība nav tieši saistīta ar Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Par lielāko sociālo problēmu, ar ko saskārušies aptaujas dalībnieki vai viņu ģimenes locekļi pēdējos divos gados, ir kļuvis bezdarbs. To minējusi vairāk nekā puse aptaujāto. Par otru biežāk minēto cēloni ir kļuvusi valsts politika. Zemus ienākumus kā sociālo problēmu cēloni minējis katrs devītais respondents, bet ekonomisko krīzi – katrs vienpadsmitais. Paša indivīda rīcību kā problēmu cēloni nosaukuši gandrīz 6% respondentu.
Sociālā atbalsta trūkumu invalīdiem ir nosaukuši 13% respondentu. Savukārt saskarsmes problēmas ģimenē un sociālās aprūpes trūkumu vientuļam pensionāram nosaukuši 10% aptaujāto.
Valstij neuzticas, bet savas problēmas uztic
Sākot risināt sociālās problēmas, ir svarīgi noskaidrot, kādām institūcijām sabiedrība ir gatava uzticēties visvairāk. Pamata stratēģija sociālo problēmu risināšanā ir vēršanās pie savas ģimenes. Par to liecina ļoti augstais uzticēšanās līmenis šajā jautājumā ģimenei. Nākamais palīdzības loks ir respondenta draugi, taču tiem uzticas ievērojami mazāk nekā ģimenei. Palīdzība tiek meklēta arī pašvaldību sociālajos dienestos, bet, kā liecina aptauja, valstij iedzīvotāji uzticas vismazāk.
"Pamata stratēģija sociālo problēmu risināšanā ir vēršanās pie savas ģimenes."
Taču interesanti - lai arī valstij zemgalieši neuzticas, divas trešdaļas respondentu norāda, ka tieši tai būtu jāuzņemas lielākā atbildība par sociālo problēmu risināšanu. Turklāt šiem respondentiem būtu pieskaitāmi arī tie, kuri norāda uz pašvaldību dominējošo nozīmi šai procesā. Un, neraugoties uz sagaidīto valsts lomu sociālo problēmu risināšanā, respondenti nepauž augstu gatavību maksāt lielākus nodokļus pat tad, ja papildu iegūtie līdzekļi tiktu novirzīti sociālo vajadzību finansēšanai.
Biežāk minētais iemesls tam, ka ar sociālajām problēmām saskārušies iedzīvotāji nevēršas pēc palīdzības pašvaldībā, ir neuzticēšanās pašvaldības iestādēm un to spējai palīdzēt. Šādi iemesli loģiski saistās ar iepriekš fiksēto zemo uzticību valsts un pašvaldību institūcijām sociālo problēmu risināšanā. Katrs sestais respondents uzskata, ka viņam šāda palīdzība nepienākas saskaņā ar likumu, bet katrs septītais respondents - ka ar problēmām jātiek galā pašam.
Vēlas palīdzību mājas darbos
Visiem aptaujas dalībniekiem tika vaicāts, vai viņi vai to ģimenes locekļi pēdējo triju gadu laikā ir saņēmuši kādus sociālos pakalpojumus. Nedaudz vairāk par 5% respondentu apgalvoja, ka ir saņemts vismaz viens sociālais pakalpojums.
Biežāk nosauktie bijuši rehabilitācijas pakalpojumi, aprūpe mājās vai aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās. Tam seko psihologa atbalsts ģimenēm ar bērniem, specializētās darbnīcas un dienas aprūpes centri vecāka gadagājuma ļaudīm. Jāuzsver, ka respondenti nereti par sociālo pakalpojumu uzskatījuši arī pašvaldības izmaksātos pabalstus.
"Ar sociālajām problēmām saskārušies iedzīvotāji nevēršas pēc palīdzības pašvaldībā, jo neuzticas pašvaldības iestādēm un to spējai palīdzēt."
Izvaicājot sociālo pakalpojumu saņēmējus par jauniem pakalpojumiem, ko sociālie dienesti varētu attīstīt, iegūti visai ierobežoti rezultāti. Aptuveni divas trešdaļas šo respondentu nespēja formulēt konkrētu viedokli, savukārt 12% norādīja uz nepieciešamību palielināt sociālo pabalstu apmēru. Runājot tieši par pakalpojumiem, biežāk tika pieminēti psihologa pakalpojumi, kā arī palīdzība fiziski smagu darbu veikšanai mājsaimniecībā - tas ir vairāk aktuāli gados vecākiem respondentiem.
Ne visu vajadzības tiek apmierinātas
„Uzskatu, ka cilvēki uzticas dienestiem, taču, iespējams, nevaram piepildīt visas iedzīvotāju vēlmes, jo valsts daudzu sociālo problēmu risināšanu ir uzkrāvusi pašvaldībām, kurām arī nav līdzekļu,” atklāj Krustpils novada Sociālā dienesta vadītāja Ilze Rūsiņa. Viņa piekrīt, ka, protams, lielākā problēma pašvaldībās ir bezdarbs. „Taču jāuzteic iedzīvotāji, kuri meklē izeju. Nedomāju, ka iedzīvotāji nebūtu informēti par dienestu pakalpojumiem. Visu aktuālāko informāciju publicējam izdevumā „Krustpils novadnieks”, tāpēc informācijai līdz iedzīvotājiem jānonāk,” ir pārliecināta I.Rūsiņa. „Iedzīvotāji kļūst informētāki. Daudzi pašvaldībā saņem trūcīgās personas statusu un nāk uz sociālo dienestu, lai saņemtu pakalpojumus, kas viņiem ir paredzēti.”
Sociālās situācijas pasliktināšanos apstiprina arī Jelgavas novada sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna, taču bilst, ka, iespējams, arī pašvaldības ir nedaudz vainojamas iedzīvotāju nespējā meklēt veiksmīgāko risinājumu. „Pirms apvienošanas novadā katra pašvaldība caur saviem avotiem informēja par iespējām saņemt sociālo palīdzību un pakalpojumus, taču, kad vasarā sākās novadu veidošana, informatīvajā telpā valdīja klusums. Piemēram, Jelgavas novadā oficiālais laikraksts tapa tikai pērnā gada nogalē,” atklāj I.Āna.
Bet arī tad, ja iedzīvotāji ir informēti par pieejamiem pakalpojumiem, ne vienmēr tos iespējams saņemt attāluma dēļ starp pakalpojuma sniegšanas un iedzīvotāju dzīves vietu. Abas dienestu vadītājas par nozīmīgu personu informācijas sniegšanā un problēmu apzināšanā uzskata pašvaldību sociālos darbiniekus, kas bieži vien ir arī tie cilvēki, kuri palīdz iedzīvotājiem sarežģītās situācijās.
