Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumi Nr.214 “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni (50% no valstī noteiktās minimālās darba algas), kuru nepārsniedzot ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona tiek atzīta par trūcīgu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas ienākumi un materiālais stāvoklis.
Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumos Nr.214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu”” izstrādāts, lai varētu izpildīt vienu no galvenajiem Sociālās drošības tīkla stratēģijas uzdevumiem: nodrošināt trūcīgajiem garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa pabalsta izmaksu un dzīvokļa pabalstu, kā arī veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību.
"2010.gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu, kas ir apmēram 8,8% no iedzīvotāju skaita"
Trūcīgas ģimenes (personas) statusu piešķir pašvaldības sociālais dienests. No 2009.gada jūlija līdz decembrim vidēji trūcīgā statuss tika noteikts 72 898 personām mēnesī. Trūcīgo skaits būtiski pieauga 2009.gada pēdējā ceturksnī – attiecīgi no 80 063 personām oktobrī līdz 89 234 personām decembrī. Pēc aptuvenām aplēsēm 2010.gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu, kas ir apmēram 8,8% no iedzīvotāju skaita. 2009.gadā tas bija 6,4% no iedzīvotāju skaita.
Ko var iegūt trūcīgais
Atbilstoši stratēģijā noteiktajam, par trūcīgām atzītām personām ir tiesības saņemt GMI pabalstu un dzīvokļa pabalstu, kā arī virkni atvieglojumu veselības aprūpē: atbrīvojumu no pacienta iemaksas, mājas aprūpi pacientiem ar smagām slimībām, aprūpi speciālos dienas centros pacientiem ar garīgām slimībām, kā arī bezmaksas uzturēšanos „slimnīcu viesnīcās”. Turklāt trūcīgām personām valsts pilnā apmērā apmaksā izdevumus par kompensējamajiem medikamentiem.
Pašreizējie trūcīgā ienākumu un materiālās situācijas novērtēšanas noteikumi ir sarežģīti, atzinusi Labklājības ministrija (LM). Pašvaldībām jāuzskaita ģimenes ienākumi, to skaitā ienākumi no īpašuma, bet ir maz iespēju norādītās ziņas pārbaudīt. Turklāt par trūcīgu nevar tikt uzskatīta ģimene (persona), kurai ir parādsaistības, ja pašvaldība nav noteikusi labvēlīgākus nosacījumus savos saistošajos noteikumos. Tādējādi ģimene (persona), kura ir palikusi bez iztikas līdzekļiem, nevar pretendēt uz trūcīgā statusu, ja sociālajā dienestā ir norādījusi kredītu, piemēram, kāda sadzīves priekšmeta vai vienīgā mājokļa iegādei, par kuru vairs pat nespēj samaksāt.
"Ja cilvēks saņem 300 latus mēnesī un 250 lati jāatdod par kredītu, tad pašvaldība varēs noteikt, cik lieli ir cilvēka ienākumi: 300 vai 50 lati."
Ņemot vērā esošās ekonomiskās tendences valstī, tas nenoliedzami negatīvi gan ietekmē situāciju darba tirgū, gan atstāj negatīvas sekas uz iedzīvotāju ienākumiem un dzīves kvalitāti kopumā, uzskata LM. Ņemot vērā ekonomiskās prognozes par turpmāku IKP samazinājumu arī 2010.gadā, kā arī ekonomiskās situācijas uzlabošanās laika ziņā vēlāku ietekmi uz darba tirgu, pastāv liela varbūtība, ka 2010.gadā reģistrēto bezdarbnieku skaits turpinās pieaugt. LM prognozē, ka 2010.gadā vidējais reģistrēto bezdarbnieku skaits varētu sasniegt 200 000 reģistrētus bezdarbniekus, vidējam reģistrētā bezdarba līmenim gadā sasniedzot 18%. Tādēļ trūcīgā statusa saņemšana laikus ir ļoti būtiska nabadzības situācijas risināšanai cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem vai bez tiem.
Trūcīgs, bet ar kredītu
Grozījumu projekts ir izstrādāts, lai atvieglotu trūcīgas personas statusa saņemšanu sociāli ekonomiskās krīzes un strauja bezdarba pieauguma situācijā. Tas paredz atteikties no parādsaistībām un aizdevumiem kā trūcīgas ģimenes (personas) statusu ierobežojošiem nosacījumiem, atstājot pašvaldību ziņā iespēju ņemt vai neņemt vērā ienākumos ikmēneša kredītmaksājuma apmēru. Kā skaidro LM Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālās palīdzības un sistēmas monitoringa nodaļas vecākā referente Maruta Pavasare, pašvaldībām pēc saviem ieskatiem būs ļauts no cilvēka ienākumiem atrēķināt ikmēneša kredītmaksājumu un tad vērtēt, vai atlikusī summa ir pietiekama. Tā, piemēram: ja cilvēks saņem 300 latus mēnesī un 250 lati jāatdod par kredītu, tad pašvaldība varēs noteikt, cik lieli ir cilvēka ienākumi: 300 vai 50 lati. „No parāda paēst nevar,” saka M.Pavasare.
Tāpat paredzēts paplašināt kustamā un nekustamā īpašuma klāstu, ko nevērtēs, nosakot atbilstību trūcīgā statusam: papildus dzīvokļa iekārtai, apģērbam, sadzīves priekšmetiem arī lauksaimniecības inventārs – zemkopības rīki, tehnika, lopi un cita kustamā manta, uz kuru nevar vērst piedziņu pēc izpildu dokumentiem saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pielikumu. Netiks vērtēts arī mājoklis un kādam no ģimenes locekļiem piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem. Tāpat trūcīgā statusu varēs saņemt cilvēks vai ģimene, kam pieder viens transportlīdzeklis neatkarīgi no tā iegādes vai reģistrācijas laika.
"Pašreizējie trūcīgā ienākumu un materiālās situācijas novērtēšanas noteikumi ir sarežģīti."
Vēl grozījumi paredz, ka nestrādājošai darbspējīgai personai, lai iegūtu trūcīgā statusu, jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā, turklāt trūcīgā izziņu paredzēts izsniegt uz sešiem un divpadsmit mēnešiem iepriekšējo trīs un sešu mēnešu vietā. Plānots precizēt iztikas līdzekļu deklarācijā norādāmos ienākumu veidus un tos ienākumu veidus, kuri šo noteikumu izpratnē nav uzskatāmi par ienākumiem (piemēram, sociālās garantijas bāreņiem un audžuģimenēm, naudas līdzekļi, kas gūti no labdarības fondiem un sociālo kampaņu rezultātā gūtais materiālais labums u.c.), nosakot, ka, piemēram, atsevišķi dzīvojoša laulātā vai bērna vecāka sniegtais materiālais atbalsts uzrādāms par pēdējiem trim mēnešiem iepriekšējo 12 mēnešu vietā. Vēl iecerēts palielināt summu, kas šo noteikumu izpratnē nav uzskatāma par uzkrājumiem: katram ģimenes loceklim varēs būt uzkrāts ne vairāk par minimālo algu.
Vieglāk kļūt arī par maznodrošināto
Noteikumu projekts paredz, ka pašvaldības sociālais dienests varēs noteikt atbilstību trūcīgā statusam arī tam cilvēkam, kurš, lai gan attiecīgajā pašvaldībā ir zaudējis mājokli, tomēr dažādu apsvērumu dēļ (pagaidu mājoklis, darbs, izglītības iestāde bērniem) ar to ir saistīts. Šādā gadījumā darbosies „vienas pieturas aģentūras" princips, jo pašvaldības sociālā darba speciālistam būs jāsazinās ar klienta iepriekšējās deklarētās dzīvesvietas sociālo dienestu un kopīgi jāpieņem lēmums, kuras pašvaldības sociālais dienests piešķirs trūcīgā statusu.
Papildu noteikumu projekts ietekmē arī maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa iegūšanu, jo liela daļa pašvaldību attiecina MK noteikumos noteiktos kritērijus arī maznodrošinātā statusa noteikšanai. Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.panta sesto daļu par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.
Maznodrošinātu personu skaitu nav iespējams noteikt, jo tā noteikšanas principi un ienākumu līmenis ir atšķirīgi katrā pašvaldībā un vairākās pašvaldībās ienākumu līmenis ir pielīdzināts trūcīgas ģimenes (personas) ienākumu līmenim.
