Kā liecina statistikas dati, no Latvijas 2009. gada desmit mēnešos ārvalstīs uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku.
Lietuvu šādā laikposmā pametuši aptuveni 18 200 cilvēku jeb par 4200 vairāk nekā pērn, un aizvadītais rudens sev līdzi atnesa jaunu emigrācijas vilni. Lietuvas emigranti ir vieni no jaunākajiem Eiropas Savienībā: visvairāk ir jauniešu vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Arī no Igaunijas visvairāk emigrē jauni cilvēki vecumā līdz 29 gadiem, un salīdzinājumā ar 2008. gadu izbraucēju skaits pērn palielinājās vismaz par sešiem tūkstošiem.
Lai aizbraucēji atgrieztos
Laikraksts „Postimees” informē, ka nesen notikušajā konferencē par jaunatnes problēmām daudz tika runāts tieši par tiem jauniešiem, kuri darba meklējumos ir spiesti atstāt Igauniju.
Kaut gan Igaunijas pilsoņu pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs lielākoties tiek uzskatīta par lielu problēmu, tomēr dzirdami arī atzinumi, ka zināmu laiku nodzīvot ārzemēs katram jaunietim nāk tikai par labu. Konferences dalībnieki uzskata, ka Igaunijai ir jāsāk nopietni domāt, lai mācībās vai darba meklējumos aizbraukušie pēc kāda laika arī atgrieztos atpakaļ.
"Kaut gan Igaunijas pilsoņu pārcelšanās uz dzīvi ārzemēs lielākoties tiek uzskatīta par lielu problēmu, tomēr dzirdami arī atzinumi, ka zināmu laiku nodzīvot ārzemēs katram jaunietim nāk tikai par labu."
Salīdzinot ar 2008. gadu, izbraucēju skaits ir palielinājies: tad ārzemēs strādāja 15-16 000 cilvēku, taču tagad jau 22 000 Igaunijas pilsoņu. „Tas ir aptuveni vienas Vilandes pilsētas iedzīvotāju skaits. Jāsāk domāt par to, ka sabiedrība kopumā noveco un Igaunijas darba tirgū ienāk arvien mazāk jaunu dalībnieku, un arī no tiem daļa aizbrauc. Visvairāk no mūsu valsts aizbrauc jaunieši 15–29 gadu vecumā un arī citi cilvēki tieši spēka gados, visvairāk kādas noteiktas profesijas vīrieši,” skaidro Igaunijas Statistikas biroja Sabiedrības un sociālās statistikas nodaļas vadītājs Urve Kasks.
Pašlaik Igaunijā nav konkrētu datu par to, cik daudzi no aizbraukušajiem ir atgriezušies. Arī konferencē visvairāk tika runāts par to, ka problēma nav tajā apstāklī, ka cilvēks aizbrauc uz ārzemēm strādāt vai mācīties, bet gan tur, ka daudzi ārvalstīs apmetas uz pastāvīgu dzīvi. Jauniešu grupas pārstāvis, kurš arī pats ir pabijis ārzemēs, konferencē pauda viedokli, ka tie cilvēki, kuri strādājuši vai mācījušies citās valstīs, daudz labāk izprot situāciju pašmājās un ir kļuvuši aktīvāki, viņiem ir jaunas idejas un priekšlikumi.
Pretstatā tam bija virkne konferences dalībnieku, kuri uzskatīja – no Igaunijas izbraukušie lielākoties ir maz izglītoti, nenopietni ļaudis un laimes meklētāji, tomēr nesaskatīja neko sliktu tajā, ka cilvēki vēlas mācīties ārzemēs. Tie konferences dalībnieki, kuri paši kādu laiku ir pavadījuši ārzemēs un atgriezušies, atzīst, ka pretstatā vietējo iedzīvotāju domām, piemēram, Igaunijā nevainojami strādā sabiedriskais transports, labā līmenī ir veselības aizsardzības sistēma un arī izglītība. Tie, kuri uzturējušies, piemēram, Kanādā, uzskata, ka Igaunijā šīs sistēmas strādā pilnīgi līdzvērtīgi.
"Pašlaik Igaunijā nav konkrētu datu par to, cik daudzi no aizbraukušajiem ir atgriezušies."
Konferences dalībnieki – krievvalodīgo darba grupas pārstāvji – uzskata, ka ar dzīvi ir apmierināti 78% minētajai kategorijai piederīgo iedzīvotāju; šis skaitlis ir tikai nedaudz zemāks par ES vidējo rādītāju – 80 procentiem. Visvairāk apmierināto ir tieši jauniešu vidū.
Tiem, kuri ir nolēmuši aizbraukt uz ārzemēm, visbiežāk galvenie mērķi ir mācības, darbs vai jaunas ģimenes veidošana. Starp aizbraucējiem tomēr lielākais vairums ir cilvēki, kuri šķīrušies no savām ģimenēm. Tie ir rokdarbu meistari jeb amatnieki – 46%, vienkāršā darba strādnieki – 18%, kalpotāji un iekārtu operatori – 12%. Visvairāk darba meklētāju no Igaunijas ir devušies uz Somiju (46%), ievērojami mazāk uz Zviedriju un Norvēģiju (zem 10%), bet vēl mazāk – uz Lielbritāniju un Krieviju.
Jaunais gads sākas ar bezdarba pieaugumu
Jau pirmajā jaunā gada nedēļā nodarbinātības valsts aģentūrā (Igaunijā – Bezdarbnieku kase) piereģistrējās 2495 jauni bezdarbnieki. Tagad Igaunijā oficiāli ir reģistrēti 88 218 bezdarbnieki - par 13,4% vairāk, nekā bija uzskaitē pagājušā gada beigās.
Saistībā ar lielajiem puteņiem janvāra pirmajās dienās Tallinas vadība ir nolēmusi iesaistīt bezdarbniekus ielu attīrīšanā no sniega. Šo darbu finansēšanai ir jau piešķirts 240 000 kronu. „Katra Tallinas nodaļa saņems 30 000 kronu. Šī nauda tiks iedalīta no 2010. gada pilsētas budžeta izdevumiem, paredzētiem bezdarbnieku nodarbināšanai. Cilvēki galvenokārt piedalīsies nomaļo ielu, kvartālu iekšējo pagalmu un citu kritisko vietu attīrīšanā no sniega,” skaidro pilsētas mēra palīdze Eha Verka.
"Starp aizbraucējiem tomēr lielākais vairums ir cilvēki, kuri šķīrušies no savām ģimenēm."
Bezdarbniekus iesaista darbos tajās vietās, kur sniega tīrīšanas tehnikas izmantošana ir apgrūtināta. „Diemžēl Tallinā ir arī vēl daudz nenotīrītu trotuāru. Bezdarbnieku iesaistīšana šajos darbos īpaši šajā laikā, kad ir ļoti daudz nokrišņu sniega veidā, noteikti ir perspektīvs risinājums. Papildus šiem bezdarbniekiem, kuri jau ir iesaistīti darbos, plānojam dot iztikas pelnīšanas iespēju vēl daudziem darbu zaudējušiem cilvēkiem, sniedzot tiem iespēju vieglāk pārdzīvot šos grūtos laikus,” saka pilsētas mēra palīgs Taavi Aas.
