„Reģionālā valoda nozīmē to, ka tai ir juridisks spēks, kas attiecīgi paredz valsts iesaistīšanos ar valodu saistītu jautājumu risināšanā. Tostarp arī finansējuma paredzēšanu tam, lai augstskolās sagatavotu latgaliešu valodas pedagogus, lai skolās bērniem būtu iespēja apgūt valodu, lai izdotu tajā mācību un daiļliteratūru un nodrošinātu tajā rakstītus vai elektroniski pārraidītus medijus,” skaidro Jānis Mednis, Latvijas Reģionālo un mazāk lietoto valodu savienības prezidents (LatBLUL)1. Šai savienībai 2. latgalistiskas konferences dalībnieki uzticējuši risināt latgaliešu valodas jautājumu. Reģionālās valodas statuss tāpat arī nozīmētu, ka lietvedība Latgalē noritētu latgaliski un šai mēlē vietējie iedzīvotāji varētu vērsties visās teritoriālajās institūcijās – pašvaldībās, pie ārsta, jurista un citur.
„Latgolys Studentu centra” reģionālā koordinatore Rīgā Vita Briška uzsver, ka reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai no valsts puses būtu solis, kā realitātē īstenot Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu: saglabāt, aizsargāt un attīstīt vēsturisko latviešu valodas paveidu. Līdz šim, lai to sasniegtu, no valsts puses nekas praktiski nav darīts.
Iedzīvotāju griba
Galvenais pamatojums prasīt reģionālās valodas statusu ir Latgales iedzīvotāju griba, nevis kādas nevalstiskās organizācijas vai augstskolas pārstāvju vēlme – teic „Latgolys Studentu centra” pārstāve. Rezolūcija rakstīta pēc tam, kad 2. latgalistikas konferences laikā prezentēti četrus gadus ilguša neatkarīgas starptautiskas zinātnieku grupas pētījuma „Etnolingvistiskās situācijas Latgalē” rezultāti.
"Galvenais pamatojums prasīt reģionālās valodas statusu ir Latgales iedzīvotāju griba, nevis kādas nevalstiskās organizācijas vai augstskolas pārstāvju vēlme."
Pētījums liecina, ka 77% (7037) respondentu uzskata: latgaliešu valodai ir jāieņem noteikta vieta Latvijas izglītības sistēmā; 58,2% aptaujāto redz to kā izvēles priekšmetu Latgales skolās, bet 20% – kā obligāto mācību priekšmetu vai kā vienu no apmācības valodām.
Turklāt ir veikti priekšdarbi, lai prasību varētu ieviest dzīvē. Jau 2008. gadā Tieslietu ministrija ir apstiprinājusi Valsts valodas centra izstrādātos „Latgaliešu pareizrakstības noteikumus”. „Noteikumos ir mēģināts atrast vidusceļu, lai latgaliešu rakstu tradīcijas ir saprotamas, pieņemamas visiem reģiona iedzīvotājiem, taču vienlaikus netiek ierobežots, kā cilvēki runā – cik dažādas izloksnes lieto – ikdienā,” par noteikumiem stāsta V. Briška. Viņa arī ir neizpratnē, kāpēc pareizrakstības normas tika pieņemtas valsts līmenī, ja vēl aizvien bērniem nav iespējas tās Latgalē apgūt skolā.
Cels prestižu
LatBLUL pārstāvis Jānis Mednis ir pārliecināts, ka reģionālās valodas statuss un no tā izrietošie pasākumi cels latgaliešu mēles prestižu pašu iedzīvotāju vidū – veicinās tās plašāku un biežāku lietošanu. Tas nozīmētu, ka iespējamība valodai nākotnē izzust samazinātos. „Liela daļa cilvēku jau neapzinās valodas, kultūras vērtību, bet viņu attieksmi varētu mainīt, stāstot, piemēram, par to konferencēs, kā arī rīkojot tradicionālos svētkus un citus kultūras prestižu veicinošus pasākumus. Šobrīd Latgalē dzīvojošo uztverē latgaliešu mēle ir nepareizā valoda un tāpēc viņi tajā vairās sarunāties,” skaidro J. Mednis.
Viņam piekrīt arī „Latgolys Studentu centra” pārstāve V. Briška. Līdzšinējie nevalstisko organizāciju pūliņi vairot latgaliski runājošo loku un popularizēt kultūras vērtības atdūrušies pret cilvēku neizpratni – kāpēc tas ir vajadzīgs un ar kādu mērķi tas tiek darīts? Taču valsts atbalsts centieniem piešķirtu lielāku svaru, ticamību, nozīmi.
"Šobrīd Latgalē dzīvojošo uztverē latgaliešu mēle ir nepareizā valoda un tāpēc cilvēki vairās tajā sarunāties."
Gan V. Briška, gan J. Mednis akcentē, ka reģionālās valodas statusa noteikšana nekādā gadījumā neizslēgtu latviešu valodas lietošanu reģionā. Tāpat, piemēram, lietvedība noritētu abās valodās, un cilvēkam vienmēr paliktu izvēle. Prasība arī nav jāuztver kā mēģinājums nākotnē atdalīties no Latvijas un pieprasīt reģiona autonomiju vai arī kā veidu sašķelt latviešu sabiedrību.
Savukārt kā galvenais arguments, kāpēc šobrīd nav iespējams diskutēt par reģionālās valodas statusu, ir: Latvijā nav pieņemta harta par minoritāšu valodām – tā teikts no Tieslietu un IZM ministrijām saņemtajās un LatBLUL adresētajās atbildes vēstulēs, skaidro J. Mednis.
Simpatizē krieviem
Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis pārliecināts, ka reģionālās valodas prasības iesniedzēji valodas glābšanas aktivitātes uzsākuši no nepareizās puses. Vispirms būtu jāpanāk, lai valodu gan runā, gan rakstos masveidā lieto reģionā. A. Kursītis, pats būdams latgalietis, no pieredzes zina, ka cilvēki šai mēlē rakstīt neprot. Jāpanāk, lai tiesību akti paredz valodas mācīšanu skolās un lai šim mērķim valsts piešķir atbilstošus līdzekļus. Šobrīd neesot arī statistiska pamatojuma, kāpēc tieši Latgalē valodai būtu jāpiešķir reģionālās valodas statuss, jo, iespējams, ka Rīgā, Ogrē, Aizkrauklē un citās pilsētās arī dzīvo ļoti daudz latgaliešu. Par latgaliešu patieso skaitu nav iespējams spriest, jo pēdējā tautas skaitīšana notikusi 2000. gadā.
"Reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai būs lielisks iegansts krieviem pieprasīt viņu valodas atzīšanu valstiskā mērogā."
„Prasības iesniedzēji nav padomājuši par sekām, kādas varētu izraisīt šāda statusa ieviešana. Reģionālās valodas statusa piešķiršana latgaliešu valodai būs lielisks iegansts krieviem pieprasīt viņu valodas atzīšanu valstiskā mērogā, jo šīs tautības pārstāvju skaits ir lielāks. Nedrīkst sašķelt cilvēkus Latvijā, jo tad krievu partijām būs vēl izdevīgākas pozīcijas, kā īstenot savus mērķus,” brīdina VVC pārstāvis.
Uzziņai
- Valsts valodas likuma 3. panta 4. daļa paredz: „Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.”
- Par reģionālo valodu sauc valodu, kuru lieto valsts daļā (reģionā).
- Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā ir teikts: reģionālās vai minoritātes valodas ir valodas, kas tradicionāli tiek lietotas valsts teritorijas daļā šīs valsts pilsoņu kopienā, kas ir skaitliski mazāka, nekā pārējais šīs valsts iedzīvotāju skaits un atšķiras no šīs valsts oficiālās valodas.
Avots: Vikipēdija
_____________
[1] LatBLUL ir Eiropas mazāk lietoto valodu biroja (EBLUL) pārstāvis Latvijā.
