Valoda – mājas?
Teritorijā, kur gadu tūkstošiem mituši mūsu senči, latviešu valodā runā vairāk nekā 1,38 miljoni latviešu. Eiropas Savienībā (ES) latviešu valodu izmanto kā darba valodu – latviešu valodā uzstājas un sazinās, raksta un tulko, jo ES dalībvalsts – Latvijas – oficiālā valsts valoda ir latviešu valoda. Raksturojiet mūsu valsts valodas politiku!
Kopumā Latvijas valsts valodas politika ir pārdomāta un tiek konsekventi īstenota. Protams, var diskutēt par kādu konkrētu risinājumu.
Kā VVC nodrošina Valsts valodas likuma normu izpildi?
Tieši praktiskā veidā. Valsts valodas centrā darbojas Kontroles daļa, kas veic inspekcijas funkciju. Tie ir valodas inspektori, kas kontrolē valsts valodas lietojumu gan Rīgā, gan pārējā Latvijas teritorijā. Šobrīd mums ir 15 inspektori, no tiem 6 – Rīgā, 9 – ārpus Rīgas. Mēs uzskatām, ka šis skaits nav pietiekams un šeit mūsu kapacitāte būtu jānostiprina.
Kādi ir līdzšinējie VVC darba rezultāti?
Par to var pārliecināties ikdienā. Strādājam dažādās jomās, un inspektoriem joprojām ir, ko darīt. Sabiedrisko pakalpojumu sfērā ne vienmēr valsts valodas lietojums ir atbilstošs, piemēram, pārdevējs ne vienmēr spēj apkalpot klientu, kā pienākas. Arī publiskās informācijas jomā reizēm plakāti, paziņojumi u.tml. uzraksti parādās svešvalodās tā, kā likums to nepieļauj, vai arī nav izvēlēts pareizais valodu samērs, nereti arī ir kļūdaini uzraksti – ar to visu nākas strādāt. Darba apjoms pieaug no dienas dienā, jo cilvēki samērā bieži izmanto iespēju sūdzēties un vērsties VVC ar iesniegumiem.
Kādas sankcijas tiek piemērotas par valsts valodas pārkāpumiem?
Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz vairākus sankciju veidus – no brīdinājuma līdz naudas sodam. Naudas soda apjoms ir noteikts atšķirīgs par dažādiem pārkāpumu veidiem. Maksimālais naudas sods ir 250 latu.
LU Latviešu valodas institūta pētniece Dzintra Hirša seminārā par Valsts valodas likumu bija norūpējusies par pašreizējo valsts valodas vidi, jo ir savairojies ļoti daudz nepareizu nosaukumu un tajos daudz nepamatotu svešvārdu. Kā vērtējat VVC Kontroles daļas inspektoru darbu – kā labu, apmierinošu vai neapmierinošu?
Šķiet, būtu pagrūti to vērtēt kā ļoti labu, tomēr, ņemot vērā mūsu pašreizējās iespējas, kapacitāti un resursus, es vērtētu to kā labu. Taču taisnība ir arī, ka nosaukumos un šādā publiskā informācijā ne jau viss ir kārtībā, bet te daļa vainas ir mūsu likumdošanas aktos. Par apmierinošu nevar uzskatīt Patentu likumā un citos likumos ietverto regulējumu, piemēram, ka jebkurš teksts (arī jebkurā svešvalodā) tiek juridiski aizsargāts, ja to reģistrē kā preču zīmi. Tātad gandrīz jebkādas no valodas viedokļa aplamības var reģistrēt kā preču zīmi, un līdz ar to mums nav nekādu iespēju to ietekmēt un pieprasīt pareizu valodas lietojumu.
Kā daudzviet, arī šeit likumdošana nav sakārtota...
Nevarētu teikt, ka nav sakārtota, bet ir sakārtota par labu uzņēmējiem un citiem komercdarbības veicējiem.
Kas šodien apdraud latviešu valodu kā valsts valodu?
Šķiet, šobrīd valodu visvairāk apdraud citas svešvalodas, lielākoties tā ir angļu valoda, un to mēs redzam ikdienā. Latviešu valodā turpina ienākt jaunveidojumi pēc angļu valodas parauga, nereti mēs paši lietojam angļu valodas izteiksmi, un tas attiecas ne tikai uz jomu, kas saistīta ar datoriem, bet arī uz citām modernajām tehnoloģijām. Ar to mēģinām strādāt – mums ir ne tikai Kontroles daļa (inspekcija), bet arī Latviešu valodas ekspertu komisija, kas regulāri izvērtē situāciju un sniedz savus priekšlikumus.
Tautiskā lepnuma trūkums vai no padomju gadiem mantots ieradums?
Lai arī Latvijā ir viena valsts valoda, praksē bieži izplatīta tā sauktā slēptā divvalodība (latviešu un krievu), un pēdējā laikā tā parādās aizvien biežāk. Ar ko tas saistīts? Vai ir pamats uztraukumam?
Ja šī divvalodība ir tikai slēpta, tad īpaša pamata satraukumam nebūtu. Pesimistiskāk ir tad, ja divvalodība tiek pat aktīvi aizstāvēta, piemēram, Saeimā no „kreiso” politiķu puses. Vēl sliktāk ir tad, ja šīs divvalodības aizstāvībā iesaistās arī pašmāju eksperti, sniedzot maldinošus ziņojumus Eiropas institūcijām, un kā piemēru te var minēt neseno, tā saukto neatkarīgo ekspertu ziņojumu par Nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas īstenošanu.
Lielākajās Latvijas pilsētās, piemēram, Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, krievvalodīgais etnoss, šķiet, veiksmīgi turpina padomju laika krievisko valodas vidi un liela daļa pamatnācijas tam pakļaujas. Vai saredzat šeit problēmas?
Jā, problēmas ar krievu valodas pašpietiekamību ir. Nav šaubu, ka to vajadzētu pārtraukt un neļaut tai pilnībā attīstīties. Tas gan noteikti nav tikai mūsu uzdevums. Jāturpina veidot sabiedrības lingvistiskā attieksme. Arī pašiem latviešiem nepieciešams stingrāks valodiskais mugurkauls, kas nozīmē – nepāriet katrā gadījumā uz svešvalodu, ja sarunas partneris pilnībā nepārvalda latviešu valodu. Tā mēs tikai varam viņu iedrošināt runāt latviski, neraugoties uz kļūdām un nepilnībām. Jāsaprot, ka latviešu valodai jau no tā nekāds kaitējums neradīsies, ja kāds indivīds runās mazliet nepareizi.
Pašlaik Latviju krievu biznesa aprindas uzskata par krievvalodīgo Eiropu...
Nedaudz pārspīlējot, tā varētu teikt. Valodniecībā ir tāds termins kā lingua franca, kas apzīmē valodu, kuru bez problēmām var lietot noteiktā reģionā starptautiskai saziņai. Šāda krievu valodas funkcija ir tikai akceptējama. Problēmas rodas tad, ja šo valodas statusu un lomu mēģina pārnest uz citām jomām, piemēram, ikdienas saziņu, radot labvēlīgus apstākļus krievu valodas pašpietiekamībai.
Pēc vizītes Daugavpilī tieslietu ministrs norādījis uz valsts institūciju nepietiekamo darbu Valsts valodas likuma normu ievērošanā. Saņemt atbildi uz jautājumu latviešu valodā tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, kultūras iestādēs un pat pašvaldības institūcijās Daugavpilī nereti bijis problemātiski...
Tā tas ir, un tā ir visa Latgales reģiona problēma. Arī Rēzeknē stāvoklis nav daudz labāks. Šeit varētu atbildēt ar pretjautājumu: ko gan daudz Valsts valodas centrs var panākt, ja vēl joprojām Daugavpilī strādā tikai divi valsts valodas inspektori? Te tiešām varētu gaidīt atbalstu no Tieslietu ministrijas un valdības tīri materiālo resursu veidā, lai varētu veidot jaunas štata vietas.
Bet arī tas nebūtu, manuprāt, izšķirošais faktors, jo pat desmit valodas inspektori Daugavpilī diez vai kopumā mainītu valsts valodas situāciju – ne jau tikai ar piespiešanu un sodiem vien var uzlabot valodas lietošanas stāvokli. Lielākā daļa Daugavpils iedzīvotāju nav latvieši, un tas lielā mērā nosaka valodas situāciju Daugavpilī.
Par ko, jūsuprāt, liecina fakts, ka „Sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu 2008. – 2012.gadam” projektā atšķirībā no pašlaik spēkā esošās koncepcijas ir pazudusi atsauce, ka integrācijai jānotiek uz valsts valodas pamata.
Tas, protams, ir uztraucoši un neapmierinoši, bet uzskatu, ka te vēl būtu iespējams ko labot. Atbildīgajām institūcijām ir jāuzdod šo nepilnību novērst un atgriezties pie iepriekšējās redakcijas.
Vai piekrītat, ka sabiedrības integrācija nav iespējama bez valsts valodas zināšanām?
Var jau runāt gan teorētiski, gan praktiski par sabiedrības integrāciju jebkādā citā veidā, bet tam nebūs pilnvērtīga rezultāta. No mūsu viedokļa tas nav akceptējams.
No šā gada 1.februāra līdz 1.septembrim VVC rīko akciju „Latviešu valodai draudzīga vide”. Kāds ir akcijas mērķis un kādi pasākumi notiks akcijas laikā?
Akcijas mērķis ir noskaidrot latviešu valodai draudzīgākās vietas ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas pagastos, reģionos. Tās var būt skolas ar citu mācību valodu, kultūras centri u.c. Valodas situāciju vērtēs mūsu valodas inspektori katrs savā pārraudzības reģionā, savus kandidātus varēs ieteikt arī iedzīvotāji. Beigās notiks noslēguma pasākums, kurā apbalvos akcijas uzvarētājus.
Latviešu valoda: stabilais un mainīgais
Kas pašlaik notiek ar latviešu valodu?
Valoda dzīvo un attīstās. Valoda saskaras ar citām valodām, citādi tā nebūtu dzīvā un reālā pasaule. Tajā mēģina ienākt un arī ienāk aizguvumi no citām valodām, un tas no valodas pētnieku viedokļa ir tikai normāli un interesanti. Uztraukumam ir pamats tad, ja šie aizguvumi pārsniedz tā saucamo kritisko masu un sāk kādā valodā dominēt.
Cik liela ir šī kritiskā masa?
Lingvostatistiskā vērtējumā šie aizguvumi no vienas valodas vai vienas valodu grupas nedrīkstētu pārsniegt 25%.
Valoda ir jāvērtē saskaņā ar to, kurš, kad un kur runā. Vai pašlaik notiekošo varētu saukt par valodas demokratizāciju?
Ir arī cits apzīmējums – liberalizācija. Saziņas situācijas ir dažādas, un atšķirīgs ir arī valodas lietojums. Ja izmantotu tikai Mīlenbaha un Endzelīna vārdnīcā ietvertos vārdus, šodien pagrūti būtu sazināties.
Vai piekrītat apgalvojumam, ka līdz ar demokratizāciju valoda kļuvusi nekvalitatīvāka?
Bez šaubām, atvērtība citām valodām atstāj iespaidu uz valodas kvalitāti, taču mēs cenšamies par to rūpēties. VVC Latviešu valodas ekspertu komisijai ir Vietvārdu apakškomisija, kas rūpīgā, ilgā darbā sagatavojusi Vietvārdu aizsardzības likumprojektu. Vietvārdi ir mūsu kultūrvēsturiskais mantojums, kas jāsaglabā nākamajām paaudzēm.
Iespēju robežās rūpējamies arī par latgaliešu rakstu valodu. Sabiedrībā notiek diskusija, vai tā ir valoda, vai tas ir dialekts. Protams, no zinātniskā viedokļa tas ir latviešu valodas dialekts, kaut arī ar atšķirīgu vēsturi un šīsdienas lietojuma tradīcijām. Latgaliešu ortogrāfijas apakškomisija pagājušajā gadā sagatavoja Latgaliešu rakstības noteikumus, kas attiecas uz šā valodas paveida standartizētām normām.
Vai kas līdzīgs notiek lībiešu valodā?
Nē, lībiešu valodai ir nedaudz cits statuss, un rūpes par to nav un nevar būt mūsu kompetencē. Lībiešu valoda nav latviešu valodai radniecīga valoda, tā ir radniecīga igauņu un somu valodai, un Valsts valodas likumā tai noteikts autohtonu valodas statuss. Nedaudz mulsinoši ir šie termini, bet ar likumu aizsargājams ir latviešu valodas lībiskais dialekts, kas nav pati lībiešu valoda, bet kas veidojies lībiešu valodas ietekmē.
Esiet viens un būsit stipri! (Rainis.)
Kā VVC sadarbojas ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju?
Ja terminologi šaubās par kādu jēdzienu vai terminu, viņiem ir tiesības griezties pie mums Ekspertu komisijā un lūgt izskatīt šo jautājumu, bet praktiski tas notiek samērā reti. Uzskatu, ka te nu gan vajadzētu sadarboties un tas ir vadības līmenī risināms jautājums.
Un kā ir ar citām valsts valodas kopšanas institūcijām? Vai to funkcijas un uzdevumi nepārklājas?
Ar Valsts prezidenta dibināto Valsts valodas komisiju mums ir laba un attīstīta sadarbība. Gan mēs informējam viņus, gan viņi mūs par savām aktivitātēm, tāpat kopīgi apspriežam svarīgākos jautājumus. Arī ar Valsts valodas aģentūru nākas sadarboties bieži – galvenokārt konsultāciju jomā.
Ne funkcijas, ne uzdevumi mums nepārklājas. Valsts valodas centram ir divas galvenās funkcijas – valodas kvantitatīvā aizsardzība (inspekcijas darbs) un kvalitatīvā darbība (Ekspertu komisija). Valsts valodas aģentūras pamatfunkcija ir konsultēt iedzīvotājus par ikvienu valodas prakses jautājumu un atbalstīt dažādus valodniecības projektus, kā arī rīkot šo projektu konkursus. Savukārt Valsts valodas komisija ir augstākā, autoritatīvākā institūcija, kas sniedz ieteikumus valsts valodas politikas īstenošanā.
Raksturojiet latviešu nacionālo valodas pašapziņu!
Grūts jautājums. To pārdomājot, gribētos ticēt, ka latvietis pilnībā spēj un grib runāt savā valodā un ne vienmēr pieņemt svešinieku izaicinājumus.
