Iztērēsim šodien, ietaupīsim rīt
Regulas mērķis ir samazināt apgaismošanas ierīču patērētās strāvas daudzumu mājsaimniecībās. Tāpēc tiek īstenota pāreja uz energospuldzēm, pārtraucot kvēldiega spuldžu, „C” klases halogēno spuldžu ražošanu un veicinot kompakto fluorescējošo spuldžu (CFL) un gaismas diožu spuldžu (LED) plašu ieviešanu. Jaunā parauga spuldžu iegādes izmaksas gan ir augstākas nekā kvēldiega spuldzēm, toties jaunievedumi solās krietni ilgāk kalpot, tērējot daudz mazāk elektrības, ieguldījumiem atmaksājoties ilgstošā un ievērojami pieaugošā ieguldīto resursu efektivitātē.
Tomēr regula nevienam neuzlika pienākumu nomainīt lietošanā esošās spuldzes uz efektīvākām, un iedzīvotāji varēja iegādāties kvēldiega spuldzes un citus mazāk efektīvos gaismekļus, kamēr tie bija veikalos un noliktavās.
"Jaunā parauga spuldžu iegādes izmaksas gan ir augstākas nekā kvēldiega spuldzēm, toties jaunievedumi solās krietni ilgāk kalpot, tērējot daudz mazāk elektrības."
Latvijā ar 1. septembri no pārdošanas tika izņemtas 100 vatu spuldzes. Ar 2010. gada 1. septembri tām pēc plāna sekos 75 vatu spuldzītes. Tā katru gadu 1. septembrī, 2012. gadu ieskaitot, no ES veikaliem tiks izņemtas arī spuldzes ar 60, 40 un 25W jaudu. Bet 2016. gada 1. septembrī minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēnspuldzēm tiks paaugstinātas līdz „B” klases normām – tiks apturēta „C” klases vecās tehnoloģijas halogēno spuldžu laišana apgrozībā. Atbilstoši EK plānam energoefektīvās spuldzes nodrošinās strāvas patēriņa samazināšanos par 75 procentiem.
Zūdot pieprasījumam pēc kvēlspuldzēm, attīstīt efektīvāku spuldžu ražošanu nespēja un darbību izbeidza vienīgais kvēlspuldžu ražotājs Baltijā SIA „Vermerk”. Lieli zaudējumi piemeklējuši arī vienu no lielākajiem kvēlspuldžu ražotājiem Eiropā „Philips” (Nīderlandē).
Ar ko atšķiras energoefektīvās spuldzes
Tās izdala maz siltuma, tādēļ ir ļoti drošas trauslos gaismekļos. Spuldzes ietaupa līdz pat 80% enerģijas un saglabā augstu gaismas intensitāti. Luminiscējošās spuldzes kalpo 6–15 reizes ilgāk par kvēlspuldzēm. Tās nodrošina telpās vienmērīgu apgaismojumu, mazāk nogurdina cilvēka acis un dod iespēju izvēlēties gaismu pēc krāsu spektrālā sastāva – dienas, aukstu un siltu.
Energoefektīvo spuldžu izmēri kļūst kompaktāki, tomēr izmēra ziņā tās gandrīz vienmēr ir lielākas par kvēlspuldzēm, tāpēc ne vienmēr līdzīgas gaismas intensitātes luminiscējošās spuldzes var ievietot neliela izmēra lustrās. Šīs spuldzes mēdz būt U veida un spirālveida formā. Spirālveida spuldžu izmēri ir mazāki nekā tās pašas jaudas U veida (kas ir īsākas). Patiesībā spuldzes forma tās darbību neietekmē, taču „spirāles” maksā dārgāk, jo to ražošana esot sarežģītāka. Energoefektīvās spuldzes iegādājamas 3–85 W jaudas diapazonā. Jo gaismeklis jaudīgāks, jo spēcīgāka ir tā gaismas atdeve.
Energoefektīvajām spuldzēm ir saglabāti līdz šim pierasto izmēru cokoli. Par tiem gan vēlams apvaicāties pārdevējiem, lai nenāktos atgriezties veikalā nopirkto preci mainīt, kuru bez čeka, ja to paguvāt izmest, nemaina. Pierastais izmērs - E27 - tiek izmantots gandrīz visās lampās un lustrās. Ir arī mazāks izmērs – E14, ko bieži izmanto maza izmēra lustrās, sienas gaismekļos un arī griestos vai sienās iebūvētās lampās.
"Atbilstoši EK plānam energoefektīvās spuldzes nodrošinās strāvas patēriņa samazināšanos par 75 procentiem."
Nekautrējieties izvaicāt pārdevējus! Galvenās pazīmes, kas jāņem vērā, iegādājoties energoefektīvās spuldzes, ir to izmērs, forma, jauda, kalpošanas ilgums, cokola izmērs un krāsu temperatūra (2700 K, 4200 K vai 6400 K), jo katrs no šiem krāsu spektriem izvēlētajai telpai piestāvēs visai atšķirīgi.
Vietām lampu uzstādīšana ēkās ir apgrūtināta, tādēļ vēlams pirkt spuldzes ar maksimāli ilgu kalpošanas laiku, lai tās iespējami retāk mainītu. Noteikti ir rūpīgi jāizvēlas ražotājs, jo vislētāko energolampu kalpošanas ilgums pircējam var likt vilties – tām parasti nepatīk bieža ieslēgšana un izslēgšana (ražošanā izmantoti spuldzes jaudai neatbilstoši, nekvalitatīvi tranzistori un vāji luminofori, kālab jau drīz vien lampas mēdz zaudēt 1/3 daļu gaismas plūsmas, kļūstot krietni blāvākas).
Kā pircēji izturas pret ES jaunievedumiem
Vairākos Rīgas elektropreču veikalos izvaicājot pircējus par to, kā viņi vērtē šo ES regulu, viedokļus varēja sadalīt trīs nosacītās grupās.
Pirmā pircēju grupa (gandrīz puse) bija visnotaļ pozitīvi noskaņota un atzina, ka viņi atbalsta enerģijas taupīšanu. Viņi gan aizrādīja, ka redze ir saradusi ar kvēlspuldžu gaismas spektru, tāpēc viņiem šķiet, ka tas ir veselību saudzējošāks nekā dienasgaismai līdzīgais “ekonomiskais”. Regulu pilnībā viņi atbalstītu tad, ja jauno spuldžu izmēri būtu tādi paši kā pierastajām un ja vismaz 99% no tām ar garantiju kalpotu vismaz 5 gadus – šādi nosacījumi būtu jāuzliek ražotājiem. Ikdienas pieredze liecinot ko citu.
Virkne cilvēku bija dzirdējuši, ka jaunajām spuldzēm pēc nolietošanās ir nepieciešama īpaša utilizācija, ka tās nedrīkst izmest sadzīves atkritumos, jo satur dzīvsudrabu. Apzinoties, kāda bezatbildība Latvijā valda atkritumu apsaimniekošanā, viņiem ir bažas, vai jauno gaismekļu ieviešana ko ietaupīs, ja cietīs piesārņotā daba.
Otra pircēju grupa (vairāk par trešdaļu) apšaubīja vismazāko iespēju līdz ar jauno spuldžu ieviešanu kaut ko ietaupīt. Viņi ir pārliecināti, ka pārdošanā Latvijā pārsvarā ir zemas kvalitātes ražojumi, kas tiek pārdoti par vairākas reizes augstāku cenu nekā kvēlspuldzes, turklāt tās pašas jaudas efektīvās spuldzes Latvijā maksājot vidēji Ls 3,50, bet, piemēram, Anglijā – tikai Ls 1,10. (“Negodprātīgi ražotāji iedzīvojas, neaizsargātajā Latvijas tirgū vairumā ievazājot vislētākās Ķīnas preces, kas sprāgst kā mušas. Patērētājs, kā vienmēr, apmaksā visu, sākot ar ražotāju un viņu lobēto politiķu kļūdām un beidzot ar tirgotāju dzīšanos pēc maksimālas peļņas.”)
Jaunās spuldzes ar „atbaidošo gaismas spektru” stipri bojājot redzi, jo liela daļa no tām nepārtraukti mirgo. Par kādu naudas ietaupīšanu varot būt runa?! Dārgās spuldzes izdegot nepilna gada līdz divu laikā – tāda esot pašu vai paziņu pieredze, bet tās spuldzes, kurām līdz ar pārāk augsto cenu (Ls 8–12 un vairāk) it kā piemītot izslavētā ilgmūžība un kvalitāte, vairumam pircēju cenas dēļ ir nepieejamas.
"Daļa iedzīvotāju cer, ka būs kontrabanda no NVS valstīm un kaut kur “Latgalītes” tirdziņā kvēlspuldzes varēšot dabūt par “nabagmājas pirktspējai” atbilstošām cenām."
Jauno spuldžu ekonomiskums, viņuprāt, esot tikai ausīm tīkama pasaka, jo rada šķietamību, ka elektrības rēķini tiešām samazinās, taču nesamazinās summas, kas tiek iztērētas par apgaismojumu kopumā. Efektīvo spuldžu pirkšana “vecajās” ES valstīs nelīdzot – kādam patērētājam no Vācijā nopirktām 10 spuldzēm sešas nenokalpoja pusgadu, ieskaitot vannas istabā, bet īpaši – neapkurinātās telpās: garāžās, noliktavās, arī āra gaismā. Tāpēc reklāmai daudzi neuzticas. Iespējams, ka ir vainojamas mūsu vietējā elektrotīkla sprieguma svārstības, taču tās pircēji nespēj ietekmēt.
Aptuveni 15–20% aptaujāto bija pavisam vīlušies, bet cer, ka būšot kontrabanda no NVS valstīm un kaut kur “Latgalītes” tirdziņā Rīgā un citur kvēlspuldzes varēšot dabūt par “nabagmājas pirktspējai” atbilstošām cenām. Sarunās iezīmējās negaidīti pavērsieni. Tagad daudzas kāpņu telpas piecu un vairāk stāvu namos kļūšot arvien tumšākas, jo tiekot sadauzītas vai nozagtas pat vislētākās spuldzītes, ko līdz šim kāpnēs skrūvējuši iedzīvotāji paši. Spuldzīti par 20 santīmiem kurš katrs gan nezaga, taču tagad tās par vairākiem latiem kļūs ļoti iekārojamas. Daudziem dzīvokļos vēl esot vecas lustras, tajās jaunās spuldzes nevarot ieskrūvēt, tāpēc nekāda taupīšana neiznāks - vecie gaismekļi būs jāizmet un jātērējas jaunu iegādei.
Vairums pircēju par ekonomisko spuldžu utilizāciju pat nav iedomājušies. Proti, atkritumu spainis pie virtuves izlietnes mājās un dzīvoklī taču ir rokas stiepiena attālumā. Kāda utilizācija, cik nu daudz tur tā dzīvsudraba var būt, tas taču nav pat mājas aptieciņas termometrs! Dažs saka “muļķības!”, dažs atmet ar roku.
Turpmāk vēl.
