Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā ir vesela virkne valsts iestāžu, kurās jau ilglaicīgi šķiro atkritumus, nododot tos otrreizējai pārstrādei un saudzējot resursus, dabu un vidi.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
„Pašvaldības un valsts kapitālsabiedrības par šo rīkojumu ir jāinformē un jāaicina iesaistīties, lai labās gribas akts gūtu plašāku izplatību,” teic Vides ministrijas (VidM) Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere. „Latvijā ir vesela virkne valsts iestāžu, kurās pēc rīkojumā noteiktajiem principiem jau darbojas, piemēram, Valsts kancelejā, Vides ministrijā un dažās citās ministrijās, vairākās valsts kapitālsabiedrībās.”
Jāteic, ka daudzos uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu atkritumu šķirošana jau ir dzīves norma. Šī pieredze rāda, ka sistēma veiksmīgi strādā.
Pirmie kucēni peld lieliski!
Vienkāršā standarta līgumā par atkritumu savākšanu visi atkritumi nonāk kopējā katlā – poligonos, ja vien apsaimniekotājs pats nav ieviesis atkritumu šķirošanu. Latvijas normatīvie dokumenti noteic, ka baterijas, akumulatorus, elektriskās un elektroniskās ierīces, tajā skaitā spuldzes, kopējā atkritumu maisā nemaz nedrīkst mest. Tas viss jāšķiro atsevišķi. Diemžēl dzīvē ne vienmēr tā notiek.
„Šis valdības rīkojums ir uztverams kā aicinājums saudzēt ne tikai resursus, bet arī vidi un dabu. Uzskatu, ka valsts iestādes var rādīt labu piemēru sabiedrībai. Šādu praksi ar laiku varētu ieviest arī vietējie uzņēmēji,” aicina Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece.
"Daudzos Latvijas uzņēmumos ar ārvalstu kapitālu atkritumu šķirošana ir dzīves norma."
Vairākām valsts iestādēm, tajā skaitā arī VidM, ir līgums ar papīrfabriku „Līgatne”, kas pati makulatūru arī savāc. Ministrijas pirmajā stāvā ir novietota kaste izlietotām baterijām, un tās darbinieki nes arī no mājām. Par biroja tehnikas, elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanu VidM ir līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizāciju „BAO”. Jāteic gan, ka daļa šo dalīto atkritumu izceļo ārpus Latvijas - baterijas un akumulatorus Latvijā nepārstrādā.
„Kā mēs diendienā rīkojamies ar izlietoto papīru, kur tas rezultātā nonāk, un ko katrs no mums varētu darīt, lai papīra ražotājiem nebūtu izejvielas jāiepērk ārzemēs? Ja šajā virzienā padomā, tad sākam aizdomāties arī par atkritumu apmēriem, kas ar katru gadu pieaug un ko apglabājam poligonos, bet ko varētu lieliski pārstrādāt un lietot atkārtoti,” teic R. Vesere. „Ekonomiskās lejupslīdes ietekmē cilvēki sāk vairāk domāt arī par to, vai vajadzētu pirkt vienreiz lietojamās preces. Esam sākuši skaitīt naudu, un ceru, ka katrs sāksim arī vairāk akceptēt atkritumu dalīto vākšanu, īpaši, ja to vēl arī stimulēs pašvaldības un organizēs atkritumu apsaimniekotāji.”
Resursu patēriņa pilnais aprites cikls
Vai citās ES dalībvalstīs arī valsts iestādes šķiro atkritumus? Jā, un pārsvarā visur šo iniciatīvu sākušas tieši vides ministrijas, neslēpj departamenta direktora vietniece. Jo vecajās demokrātijās daudzi procesi sabiedrības apziņā brieduši ilgus gadu desmitus, kamēr mums iespēšanai bieži atliek vien daži gadi. Tādēļ vecās ES valstis savā attieksmē pret resursiem izturas saudzīgāk. Mums līdz ar to ir arī, no kā pamācīties, kā visefektīvāk šos procesus organizēt.
Piemēram, Eiropas valstīs jau sākusi realizēties ideja par mobilo tālruņu lādētāju unificēšanu, lai tie derētu visu ražotāju tālruņu uzlādēšanai. Pašlaik vēl katram tālrunim, to pērkot, līdzi nāk savs lādētājs. Rezultātā cilvēkam mājās ir pa trim četriem vai pat vairāk dažādu lādētāju, kaut patiesībā varētu lieliski iztikt ar vienu. Sākotnēji tālruņu ražotāji par šo ideju rauca degunus, bet tagad to ir pieņēmuši par atbalstāmu un strādā pie tā, lai ieceri realizētu. Kādēļ? Jo tas taupīs resursus.
"Esam sākuši skaitīt naudu, un jācer, ka katrs sāksim arī vairāk akceptēt atkritumu dalīto vākšanu."
„Ja nopietni runājam par resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tad no resursu patēriņa viedokļa jāskatās viss pilnais resursu aprites cikls,” teic R. Vesere. „Sākot ar izejvielām, ko izmanto – atjaunojamas, neatjaunojamas, otrreizējas; iekļaujot pašu preces ražošanas procesu – pārpalikuma vai bezatlikumu tehnoloģija, izmešu daudzumu; tad loģistikas ķēde – šo daļu mēdz aizmirst, kaut tā ir viena no lielākajām piesārņotājām jeb resursu tērētājām; nākamais posms - preces nokļūšana pie iedzīvotāja, kas to noteiktu laiku lieto un labākajā gadījumā arī nolieto, nevis vienkārši izmet; līdz pat preces kā atkrituma nonākšanai vidē, kur, lai to iznīcinātu vai pārstrādātu, vai vienkārši apglabātu, atkal nepieciešami resursi. Visa šī preces aprites cikla izvērtēšanas ir ļoti aktuāla, arī ES.”
Bet Latvijas valsts pārvaldei vispirms jāsāk ar pašu pamatu – izlietotā papīra, bateriju un biroja tehnikas šķirošanu. Protams, pirms tika sagatavots rīkojuma projekts, noritēja izvērtēšana, kur visus sašķirotos atkritumus likt un ko ar tiem iesākt. „Bet mums ir kur tos likt!” pārliecināta R. Vesere. „Un, ja uzsāktais process vērsīsies plašumā, tad gan izmestā papīra, gan bateriju, gan elektroierīču apsaimniekotāji Latvijā varēs savu jaudu papildināt kaut vai ar dažām jaunām darbavietām, kas šajā laikā nav mazsvarīgi.”
Nākamais solis – plastmasas vāciņi
Nākamais solis pēc papīra, bateriju un biroja tehnikas šķirošanas atkritumiem varētu būt plastmasas vāciņi, ko lieto pilnīgi visās iestādēs.
„Plastmasa ir ļoti lēts materiāls, ko mēs lietojam itin visur. Bet – plastmasa nav materiāls, kas pats sadalās. Plastmasa ir jāpārstrādā, un ir atsevišķas plastmasas, ko pārstrādāt ir sarežģīti un dārgi,” stāsta R. Vesere. „Ne velti pasaulē ir tendence izmantot jaunās paaudzes plastmasu – bioplastmasu un tamlīdzīgu, kuras ražošanai izmanto atjaunojamos resursus.”
"Vides ministrijas mājaslapā jau ir atrodama pirmā informācija par to, kur meklēt apsaimniekotājus."
Visa veida plastmasas ražošanas izejas punkts ir naftas produkti. Tas ir fosilais resurss, kas pēc kāda laika izsīks. Arī no šī skatpunkta raugoties, ir jāgudro par jaunām pieejām, alternatīviem risinājumiem, lai neatjaunojamos resursus varētu aizstāt ar atjaunojamiem, piemēram, jādomā par jauna veida plastmasu, kas ražota no atjaunojamiem resursiem, nevis no naftas produktiem.
Šajā virzienā strādā arī Latvijas pētnieki, tajā skaitā pie plastmasas iegūšanas no lauksaimniecības ražojumiem, piemēram, cietes, kazeīna u.c. Jāteic, ka Latvijā jau ir pāris uzņēmumu, kuri ražo bioplastmasu vai gatavojas to darīt.
Rīkojums ir spēkā. Kas tālāk?
Rīkojums “Par izlietotā papīra, nolietotās biroja tehnikas un nolietoto bateriju un akumulatoru apsaimniekošanu” jau stājies spēkā. VidM ir nosūtījusi aicinājumu pašvaldībām un to iestādēm pievienoties labas gribas aktam. Ministrijas mājaslapā ir atrodama pirmā informācija par to, kur meklēt apsaimniekotājus. Informācija mājaslapā www.vidm.gov.lv tiks papildināta un strukturēta.
Kā reāli šo rīkojumu izpildīt? „Vajag tikai padomāt un gribēt, jo šis process ir vienkārši organizējams un izdarāms, turklāt gandrīz neko nemaksā,” ir pārliecināta R. Vesere. „Tas iestādei neprasa milzīgus līdzekļus, jo papīru var vākt kaut vai kartona kastēs, kurā papīru piegādā, vai jebkurās citās kastēs.”
Piemēram, papīrfabrikas „Līgatne” darbinieki uzstādot arī savas kastes, un paši arī atbrauc pakaļ makulatūrai un to aizved. Līgatniešu interese ir šo izlietoto papīru – augsti kvalitatīvo otrreizējo izejvielu – dabūt savā lietošanā.
„Ja mēs varētu papīra savākšanu veikt rūpīgi, tad otrreizējās izejvielas savai papīrfabrikai spētu savākt šeit pat, Latvijā,” stāsta departamenta direktora vietniece.
Jāteic, ka ne tikai papīrfabrika „Līgatne”, bet arī apsaimniekotāji ir ieinteresēti saņemt jau šķirotus atkritumus. Kā liecina līdzšinējā pieredze, viņi ir gatavi pat speciāli braukt un šķirotos atkritumus izvest. Rezultātā mēs ietaupām dabas resursus, mazāk piesārņojam vidi ar atkritumiem un mums ir iespēja dzīvot tīrākā apkārtnē.
