No vairāk nekā četrsimt NĪP aprūpē esošajiem namiem tika aptaujāti 67 māju dzīvokļu īpašnieki, kuru mājokļi pieslēgti centrālajai apkurei un kuri gadā patērē vairāk nekā 140 kW/m² – tas vērtējams kā pārlieku liels enerģijas patēriņš.
Kredīts kļuvis par bubuli
Aptaujas veidlapas ievaddaļā NĪP dzīvokļu īpašniekus iepazīstināja ar katra atsevišķa nama renovācijai nepieciešamo izdevumu tāmi, uzsverot, ka puse izdevumu tiks segta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta līdzfinansējuma. Tam sekoja nepieciešamo darbu saraksts un paredzamo izdevumu tāme. Šajā uzskaitījumā bija iekļauta ēkas gala un sānu sienu, kā arī bēniņu un pagraba siltināšana, logu nomaiņa, apkures sistēmas modernizācija. Atsevišķā sadaļā tika ievietota informācija par ieguvumiem, ja namu renovētu. Piemēram, pēc mājas siltināšanas Satiksmes ielas 53. namā vidējais siltuma ietaupījums gadā sasniegtu 20 procentu.
Dzīvokļu īpašniekiem tika uzdots arī jautājums, uz cik gadiem bankā vajadzētu ņemt aizdevumu un cik lielu summu mēnesī mājas renovācijai būtu gatavi atvēlēt dzīvokļu īpašnieki. Aizpildītās anketas dzīvokļu īpašniekiem vajadzēja iesniegt mājas vecākajam vai iemest noteiktā sava nama pastkastītē.
NĪP vēl nav apkopojis apjomīgās aptaujas rezultātus visā pilnībā, jo gandrīz 3500 anketu apstrāde ir gana darbietilpīga un sarežģīta. Taču pirmos secinājumus var izdarīt jau tagad.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki nama vecākajam atdeva neaizpildītas anketas. Tātad mājas siltināšanu viņi savā prioritāšu sarakstā ir atbīdījuši tālākajā galā un šie darbi viņiem patlaban nav aktuāli.
Vēl diezgan daudzās anketās minēti iemesli, kāpēc māja nav jāsiltina, kā arī nav vajadzīgi citi ēkas uzlabošanas pasākumi. Šajā sarakstā vispirms dominē atsauces uz saimniecisko krīzi valstī, tuvāk gan nepaskaidrojot, kā tā ietekmējusi katru no aptaujātajiem. Acīmredzot šajā grupā ieskaitāmi cilvēki, kuri zaudējuši darbu. Pret māju siltināšanu iebilst gandrīz visi dzīvokļu īpašnieki – pensionāri. Trešo pretinieku kategoriju veido ļaudis, kuriem ir kredītsaistības. Savukārt daži interesenti pauduši vēlēšanos ielūkoties sīkāk izdevumu tāmēs.
"Daudzi dzīvokļu īpašnieki nama vecākajam atdeva neaizpildītas anketas."
Vislielākās šausmas aptaujāto starpā izraisa vārds „kredīts”, kas nu jau kļuvis par bubuli pat tiem, kuri tiecas atbalstīt sava nama siltināšanu. Lūk, kādā anketā rakstītais: „Kredīta paņemšana nozīmē pazaudēt dzīvokli. Tāpēc vispirms ir jāsavāc nauda un tad jādomā par remontiem.” Citi pieprasa kredīta atmaksas grafiku, bet daži stipri apšauba iespējamo darbu kvalitāti.
Tajā pašā laikā šajā pesimisma jūrā apmēram trīs māju dzīvokļu īpašnieki vēlētos uzsākt sava nama renovāciju, uzsverot, ka vispirms vajadzētu remontēt kāpņu telpas, nomainīt logus un atjaunot siltuma apgādes sistēmas. Kāda dzīvokļa īpašnieks izsaka gatavību maksāt pat 25 latus mēnesī, ja viņa nama siltuma patēriņš tiks samazināts par 40 procentiem.
Taču kopumā SIA „Jelgavas nekustama īpašuma pārvalde” aptauja liecina, ka dzīvokļu īpašniekiem trūkst informācijas par siltināšanas ieguvumiem, darbu finansēšanas modeļiem un naudas atmaksas iespējām.
Mēģina ieinteresēt dzīvokļu īpašniekus
Lai likvidētu robus iedzīvotāju priekšstatos par namu siltināšanu, Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMA) rīko māju siltināšanas problemātikai veltītu informatīvu semināru ciklu „ERAF aktivitāte „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””. Šajās dienās tāds notika Jelgavā, bet 16. oktobrī Ekonomikas ministrijas un BEMA speciālisti dalīsies zināšanās ar Ventspils, 21. oktobrī – Rīgas un turpmāk arī ar pārējo valsts nozīmes pilsētu dzīvojamo māju apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem.
Kara laikā Jelgavā nopostīja aptuveni 90% visu ēku, un pilsēta faktiski ir uzbūvēta no jauna. Dzīvojamo namu fondu galvenokārt veido sērijveida nami ar padomju laika būvniecībā ierasto ļoti zemo situmnoturību, tāpēc ēku siltināšana patlaban ir viena no jelgavnieku aktualitātēm.
"Vislielākās šausmas aptaujāto starpā izraisa vārds „kredīts”, kas nu jau kļuvis par bubuli pat tiem, kuri tiecas atbalstīt sava nama siltināšanu."
Kā stāsta Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis, pilsētā lielākie dzīvojamo māju apsaimniekotāji ir NĪP, SIA „Nebruk Jelgava” un SIA „Rimidal V”. Šobrīd gan vairāku namu dzīvokļu īpašnieki visai aktīvi veido paši savas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, ja uzskata par vajadzīgu, meklē arī citu apsaimniekotāju. Pilsētas dome šādu sabiedrību veidošanos veicina, jo tas mājokļu saimniekiem ļauj izvēlēties iespējami izdevīgākos piedāvājumus.
Taču nereti pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā dzīvokļu īpašnieku cerības nav piepildījušās: lielie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tomēr var piedāvāt lētākus pakalpojumus, jo tiem ir lielākas manevra iespējas. Piemēram, šādam uzņēmumam ir iespējas finansēt, teiksim, kādas ēkas jumta nomaiņu. Nelielas mājas dzīvokļu īpašniekiem, kas izveidojuši savu apsaimniekošanas sabiedrību, bez aizdevuma tas nebūs pa spēkam.
Namu siltināšanu atbalsta un veicina arī Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūra (ZREA), kuras izveidē piedalījusies Jelgavas dome. Projekta mērķis ir veicināt enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanas paplašināšanu. Aģentūrā dzīvokļu īpašnieki var saņemt atbildes uz visiem jautājumiem saistībā ar nama renovāciju, iestādes speciālisti palīdz izstrādāt projektu pieteikumus BEMA, lai pretendētu uz ERAF līdzfinansējumu, rīko speciālus seminārus dzīvokļu īpašniekiem, kā arī, cita starpā, palīdz izvēlēties iekārtas namu siltummezgliem. ZREA rīcībā ir plaša datubāze, kas dod ieskatu par būvniecības tirgus piedāvājumiem un jaunākajām tehnoloģijām. Turklāt aģentūras interneta vietnē interesenti var iepazīties, piemēram, ar Jelgavā jau siltināto namu iedzīvotāju viedokli par būvnieku veikumu un iegūtajiem uzlabojumiem.
ZREA ir izveidojusi arī datubāzi, kas atspoguļo enerģijas patēriņu dzīvojamās mājās. „Ar Vācijas speciālas programmas atbalstu esam iecerējuši pasūtīt tipveida sērijveida namu renovācijas projektus,” informē A. Rublis. „Kopumā tas dos iespēju samazināt dzīvokļu īpašnieku izdevumus.”
Interese par māju siltināšanu lēnām aug
Piecu kārtu ietvaros BEMA Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātē „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ir saņēmusi 78 projektu pieteikumus. Visvairāk projektu iesniegumu nākuši no Vidzemes (29), Rīgas (19) un Kurzemes reģiona (17). No Zemgales reģiona saņemti septiņi projektu iesniegumi un no Latgales – seši. Kā allaž, visus apsteigusi Valmiera ar 23 projektu pieteikumiem. Tai seko Ventspils un Rīga (katrai 9), kā arī Liepāja ar sešiem pieteikumiem. Kopumā projektu pieteikumi ir saņemti no 23 apdzīvotām vietām Latvijā.
"Daudzi dzīvokļu īpašnieki ir pārvarējuši šaubu barjeru un jau šoziem dzīvos glītās un siltās mājās."
Pašlaik ar pilnu jaudu rit projektu atlases sestā kārta, kas ilgs līdz 19. oktobrim. Taču šai kārtai projektu pieteikumi jau jānoformē saskaņā ar nupat veiktajiem grozījumiem ERAF līdzfinansētās atbalsta programmas „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” regulējošajos 2009. gada 10. februāra Ministru kabineta noteikumos Nr. 138. Šie grozījumi (28.07.2009. MK noteikumi Nr. 846) stājās spēkā šā gada 18. augustā.
Kopumā trīs atlases kārtu ietvaros BEMA ir apstiprinājusi 37 projektu pieteikumus un daudzviet, piemēram, Rīgā, Ventspilī un citur, ēku siltināšana tuvojas nobeigumam. Tas liecina, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki ir pārvarējuši šaubu barjeru un jau šoziem dzīvos glītās un siltās mājās.
