Kvalificētie speciālisti jāsaglabā
Premjers izteicies, ka Igaunijas uzņēmēji ar cilvēkiem apietas kā ar ķieģeļiem vai bruģakmeņiem. No kurienes tāds uzskats?
A. Ansips: „Jautājumu nevar vispārināt, bet vērtējums ir radies sakarā ar strauji augošo bezdarbu un zināmā mērā arī saistīts ar dažām ekonomiskām struktūrām. Kaut kādā ziņā tā ir neizbēgamība, jo mums ekonomiskajā struktūrā bija zināmas novirzes. Iepriekš sasniegtais līmenis dažos sektoros pēc krīzes neatjaunosies, piemēram, celtniecībā. Ja mums pēdējo triju gadu laikā celtnieku skaits ir divkāršojies un to īpatsvars bija trešais lielākais Igaunijā, tad jāatmet cerības, ka kādreiz pie tāda līmeņa atgriezīsimies. Pēdējo trīs gadu laikā par celtniekiem kļuvušajiem vēlreiz par tādiem kļūt nav lielu izredžu.
Daļa mūsu uzņēmēju pret cilvēkiem izturas pārāk drakoniski: strādniekus vajadzētu saglabāt tiem laikiem, kad ražošanas apjoms atkal palielināsies. Tikai tad, ja mēs spēsim saglabāt kvalificētu darbaspēku, varēsim runāt par zinātniski pamatotu ekonomiku.”
Budžets jāvērtē kopējā kontekstā
Žurnālisti izdevumu ekonomēšanas plānu sauc par budžeta samazinājumu, kas premjeru neapmierina. Kādēļ?
"Es nepiekrītu tiem, kuri teic, ka mēs paši neko nevaram darīt."
A. Ansips: „Mani neapmierina tas, ka netiek runāts par galveno – ko Igaunijas tautai ir devuši līdzšinējie saīsinājumi un izmaksu samazinājumi. Kur mēs tagad esam? Mums valsts sektorā ir 20 miljardi EEK rezerve, mums Eiropas Savienībā valsts sektoram ir vismazākais nodokļu slogs – 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tajā pašā laikā ES ir valstis, kurās nodokļu slogs ir 180% no IKP. Mums ES ir viens no vismazākajiem budžeta deficītiem. Kāpēc jūs par to nerunājat? Arī tā ir vērtība, ka kronas kurss ir nostabilizējies. Eiropā ir valstis, kur vietējā valūta attiecībā pret eiro tika devalvēta par 30 procentiem. Kas tad ir svarīgāks? Vai ekonomiskās izaugsmes ciparu absolutizēšana vai ievērot arī to, cik maksātspējīgi ir valsts pilsoņi.
Par pensiju iespējamo samazināšanu - es personīgi gan izslēgtu šādu iespēju, bet mana spēka var būt par maz. Zemestrīci es arī nespētu novērst.”
Svarīgākie uzdevumi bezdarba mazināšanai
Bezdarbs Igaunijā ir viens no lielākajiem Eiropā. Ko jūs domājat darīt?
A. Ansips: „Bezdarba samazināšanai nepieciešams, lai atkal paplašinātos mūsu eksporta tirgus. Igaunijas ekonomika ir tipiska eksporta ekonomika. Kļūdās tie, kuri domā, ka mūsu ekonomika var eksistēt tikai ar iekšējo patēriņu. To rāda arī mūsu eksporta un IKP attiecības.
Salīdzinot mūs ar citām ES dalībvalstīm, ir skaidri redzams, ka mēs esam valsts ar eksporta ekonomiku. Tirgiem ir atkal jāpaplašinās, tad arī pieaugs prasība pēc mūsu precēm. Es nepiekrītu tiem, kuri teic: mēs paši neko nevaram darīt. Domāju, ka mēs varam gan. Mums no citām valstīm, kur ražošana ir daudz dārgāka, būtu jāpārvilina uzņēmēji. Šis process jau ir sācies, un es domāju, ka tas turpināsies. Jāizbeidz tā pļāpāšana par kronas devalvācijas nepieciešamību, un tad arī konkurētspēja pieaugs. Mums darbaspēks ir divas trīs reizes lētāks nekā Zviedrijā. Ko mums dos kronas 10, 15 vai 25 procentu devalvācija? Neko. Šīs runas ir tīrā muļķība!
"Jāizbeidz tā pļāpāšana par kronas devalvācijas nepieciešamību, un tad arī konkurētspēja pieaugs."
Tātad darbavietas Igaunijā var radīt ar eksporta sektora atbalstīšanu. Šim mērķim mums ir tiešie maksājumi eksporta atbalstam un papildu investīcijas attīstības veicināšanai. Valdība pēdējā laikā ir bijusi ļoti priekšzīmīga. Mūsu māka izpaužas tā, ka izdevumi attīstībai visā ES pie mums ir auguši visstraujāk. Trešais pasākums - izglītības iespēju palielināšana, ar ko arī tagad nodarbojamies. Runas par sociālajām darbavietām lai paliek Edgara Savisāra komentāriem.”
Liels nodarbināto potenciāls
Vai bezdarba līmenis Igaunijā ir vēl augošs, vai esam jau sasnieguši zemāko punktu?
A. Ansips: „Ja skatāmies no ekonomiskā cikla attīstības viedokļa, tad sakarība ir šāda: ja ekonomika uzsākusi augšupeju, tad nodarbinātība turpina samazināties. Igaunijas situācijā jāņem vērā, ka salīdzinājumā ar Rietumeiropu neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir neliels. Sadalījums pēc iedzīvotāju tipiem Igaunijā ir: 15% bezdarbnieku, 15% neaktīvo un 70% strādājošo. Daudzās valstīs ir tikai 5% bezdarbnieku, 25% neaktīvo un tomēr 70% strādājošo. Ir arī valstis, kur nodarbināto ir tikai 55 procenti. Mums joprojām nodarbināto īpatsvars ir pietiekami augsts, bet pagājušā gada martā–maijā bezdarba līmenis bija rekordzems – 3,8 procenti. Gribētu cerēt, ka tādi laiki atgriezīsies.”
