Kampaņa – gaudena, Gribauskaite – spoža
Par vēlēšanu kampaņu nav pat īsti ko teikt. Tikai divus mēnešus ilga. Pelēka. Bāla. Anēmiska. Politiķi tā ierobežojuši kandidātu aģitāciju, ka no tās gandrīz nekas nav palicis pāri. Likums aizliedza politiskās reklāmas televīzijā, aizliedza koncertu un dažādu akciju rīkošanu, tāpat dāvanu dalīšanu vēlētājiem. Atļauti bija speciāli reklāmas stendi, kas nedaudz atgādināja padomju laiku goda plāksnes, kur potenciālie vēlētāji varēja skatīt kandidātu portretus– arī ierobežota izmēra. Kandidātiem bija ļauts atbildēt uz jautājumiem īpašos Nacionālās televīzijas un radio raidījumos. Sasēdināti rindā televīzijā, katrs atbildēja uz raidījuma vadītāja jautājumiem. Laiks ierobežots, ko nu var pateikt 60 sekundēs! Atbild un tad sēž klusi kā zivs, kamēr runā citi seši kandidāti.
No D. Gribauskaites teiktā varēja secināt, ka viņa uzskata: vajadzētu aktīvāk cīnīties pret ekonomisko krīzi. Presē priekšvēlēšanu aģitācija arī nebija izteikti kupla, jo kandidāti - laikam ekonomiskās krīzes iespaidā - nekādus lielos ziedojumus nebija spējuši savākt.
"Daļu Gribauskaiti „dzīvu”vēlējās redzēt itin liels vēlētāju pulks."
Šoreiz laikam pats populārākais kandidātu pasākums bija tikšanās ar iedzīvotājiem. Aļģirds Butkēvičs pēc tam, kad tika ievēlēts par Sociāldemokrātu partijas vadītāju, aktīvi uzsāka tikšanās ciklu reģionos. Bet ne viņa, kā arī citu kandidātu komandu tikšanās neizraisīja tādu interesi kā Daļas Gribauskaites, kuru „dzīvu”vēlējās redzēt itin liels potenciālo vēlētāju pulks. Kā žurnālisti novēroja, tad uz tikšanām visbiežāk sanākuši attiecīgā kandidāta atbalstītāji, tālab asi un neērti jautājumi neesot uzdoti. Un vēl - reitingi, reitingi... Par to trūkumu būtu bijis grēks sūdzēties. Ar reitingu palīdzību tika radīts spožs un pozitīvs nācijas glābējas Daļas Gribauskaites tēls.
Visai bālajā vēlēšu kampaņas laikā par valsts ārpolitiku D. Gribauskaite izteikusies no visiem kandidātiem visskaidrāk. Pārējo kandidātu neskaidrie izteikumi, ka varbūt vajadzētu kaut ko mainīt, palika neievēroti. Tagad pat grūti atcerēties, ko viņi klāstīja par saviem plāniem šajā jomā. Bet D. Gribauskaite vairākkārt izteikusies, ka Lietuvai vairāk jāpievēršas Rietumiem. Vēl pirms vēlēšanu kampaņas sākuma viņa kritizējusi neprognozējamo Lietuvas ārpolitiku un nespēju izmantot visas eiroatlantisko struktūru iespējas.
Lietuvas vēlētāju vairākums valsts stūri nākamajiem pieciem gadiem uzticēja jaunievēlētai prezidentei. Vai viņa attaisnos vēlētāju cerības? To rādīs prezidentes darbi.
Esi prezidents - ārā no partijas...
Visai sarkastiski vēlēšanu kampaņu raksturoja „Lietuvos rytas” redaktors Rimvīds Valatka: „Tā bija dīvainākā vēlēšanu kampaņa visā atgūtās neatkarības laika vēsturē. Ar „izkastrētu” vēlēšanu kampaņu. Bez jebkādām debatēm.”
Ne viena vien kritikas bulta mērķēta partijām. Pirmo reizi Tēvzemes savienība - kristīgo demokrātu partija - prezidenta amatam neizvirzīja savu kandidātu. Arī abas liberālā virziena partijas - Liberālā kustība un Liberālā centra savienība – vai nu nevēlējās piedāvāt savus kandidātus, vai arī šo partiju pastāvēšanas laikā tāda ranga kandidātus tās nav izaudzinājušas. Var jau saprast partijas: kāpēc tām būtu vajadzīgs prezidents? Lietuvā prezidentam pirms zvēresta došanas no partijas jāatsakās. Tā ierakstīts valsts konstitūcijā.
"Pārlieku kontrolējot valdības darbu, esot ieprogrammēts konflikts starp trim valsts institūtiem: prezidentūru, valdību un Seimu."
Varas vēl nav, bet bažas jau sētas
Lai nu kā, bet prezidente ievēlēta. Inaugurācija - 12. jūlijā. Presē jau parādījusies ziņa, ka D. Gribauskaite valdībā gribot nomainīt dažus ministrus, kas savukārt neatbilstot konstitūcijai. Par to D. Gribauskaite izteikusies visai konkrēti: „Valdībai nāksies rēķināties ar maniem vārdiem.” Prezidente gan piebildusi: ja finanšu, labklājības, ekonomikas un enerģētikas ministri izpildīšot „mājas darbus”, tie netikšot mainīti: „Minēju ne personas, bet konkrētas nozares, kurās šajos grūtajos laikos ir sarežģītas situācijas. Tām vajag pievērst īpaši lielu uzmanību, te vajadzīgas zināšanas un profesionalitāte.”
Prezidente noraida dažu politologu izteiktās bažas, ka it kā viņas plānos esot aktīvāk piedalīties valsts iekšpolitikā. Tāpat viņa noraida nelabvēlīgās prognozes, ka, kontrolējot valdības darbu, esot ieprogrammēts konflikts starp trim valsts institūtiem: prezidentūru, valdību un Seimu. Prezidente uzsver: „Es esmu gatava strādāt un rast kompromisus. Vienot, bet ne karot.”
Prezidente – tiešām tautas vēlēta
Lietuviešu vēlētāju lielākās daļas domas izteicis filozofs Arvīds Šļogeris. Avīzē „Valstieču laikraštis” intervijā uz jautājumu, kādēļ vēlētāji balsojuši par D. Gribauskaiti, filozofs saka: „Mums uzsmaidīja laime, ka ir cilvēks, kurš, salīdzinot ar citiem kandidātiem, jau daudzmaz līdzīgs politiķim. Viņa - brīvs cilvēks, nesaistīta ar vietējām mafijām un interešu grupām, viņai labi sakari Eiropas struktūrās, tad ir vairāk iespēju saņemt atbalstu, bez kura mēs neizdzīvosim. Nevajag, lai cilvēks klāstītu kaut kādas garas programmas, nevajag aktīvas vēlēšanu kampaņas. Vienkārši persona pasaka kādu vārdu, un jau redzams, ka viņa ir augsta līmeņa profesionālis. Viņa labi izskatīsies kā Briselē, tā Vašingtonā.” Filozofs domā, ka D. Gribauskaite būs ļoti laba prezidente, ja viņai izdosies paveikt vismaz 10% darbu, ko Lietuvas pilsoņi gaida.
"Persona pasaka kādu vārdu, un jau redzams, ka viņa ir augsta līmeņa profesionālis. Prezidente labi izskatīsies kā Briselē, tā Vašingtonā."
No Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojuma: Lietuvas prezidenta vēlēšanās piedalījās 51,76% balsstiesīgo iedzīvotāju. Par eirokomisāri, bezpartijisko Daļu Gribauskaiti balsoja 68,2% vēlētāju, par Sociāldemokrātu partijas līderi Aļģirdu Butkēviču - 11,7%, par vienu no partijas „Kārtība un taisnīgums” līderi Valentīnu Mazuroni - 6,1 procents. Tālāk seko Poļu vēlēšanu akcijas līderis Valdemārs Tomaševskis un citi kandidāti. Kopumā prezidenta vēlēšanās bija reģistrēti septiņi amata kandidāti. Kandidātu pretendentu bija vairāk, bet visi nesavāca nepieciešamo parakstu daudzumu un laikus neiesniedza visus dokumentus.
Vienas vēlēšanas beigušās, citas, Eiroparlamenta vēlēšanas - jau 7. jūnijā. Centrālā vēlēšanu komisija jau publicējusi partiju sarakstus, kas piedalīsies vēlēšanās: 15 partijas un 12 vietas Eiroparlamentā. Gribētāju sēdēt Briseles ērtajos krēslos vesels pulks. Kāda būs vēlētāju aktivitāte šajās vēlēšanās? Bet tas jau būs cits stāsts.
