Daļēji šī aktivitāte saistīta ar to, ka šogad pirmo reizi pašvaldību vēlēšanās piedalījās krietns pulks pašizvirzītu deputātu kandidātu. To paredz grozījumi Lietuvas Republikas Pašvaldību vēlēšanas likumā. Kandidātam līdz noteiktam laikam jāsavāc atbalstītāju paraksti, kuru skaits ir atkarīgs no attiecīgā pašvaldībā reģistrētā vēlētāju skaita. Minimums - 100 parakstu, lielākajās pilsētās šis skaitlis ir krietni lielāks. Viļņā katram kandidātam vajadzēja savākt 880 savu atbalstītāju parakstu, Kauņā - 680. Kā ziņoja Centrālā vēlēšanu komisija, vidējais atbalstītāju parakstu daudzums vienam deputātu kandidātam bijis 160 paraksti.
Vēlēšanu kampaņu kā aktīvu, interesantu nekādi nevar raksturot. Drīzāk - kā apātisku, kūtru. Par partiju programmām ko īpašu teikt nav, visas partijas solās veikt daudz pilsoņu labā, dažas pat apņemas to, kas nav pašvaldību spēkos un kompetencē. Piemēram, kandidāts Artūrs Zoka solījis, ka galvaspilsētas iedzīvotāju vidējā darba samaksa pieaugšot līdz 6400 litiem mēnesī (nedaudz vairāk kā 1300 latu). Vidējā samaksa Viļņā 2008. gadā bija 2540 litu, tagad, kā visā valstī, ir kritusies. Lielā alga tiek solīta 2020. gadā, tagad gan tikai 2011. gads. Visai aktuāls ,,solījums" iedzīvotājiem šogad bija samazināt maksājumus par siltumu. Vārdu sakot, nekā jauna.
No 23 partijām vadībā sociāldemokrāti
Tagad nedaudz Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas statistikas, ko sniedzis komisijas priekšsēdis Zenons Vaigausks.
Svētdien, 27. februārī, Lietuvas pašvaldību padomēs ievēlēti 1526 deputāti – 1180 vīrieši un 346 sievietes. Tas esot lielākais ievēlētais sieviešu skaits kopš 1997. gada.
Jaunievēlēto deputātu vidējais vecums - visaugstākais pēdējo četrpadsmit gadu laikā: 50,76 gadi. Vietējo vēlēto politiķu vecums 2002. gadā bija 48,29, 1997. gadā - 46,29 gadi.
"Pašvaldību vēlēšanu kampaņu Lietuvā kā interesantu nekādi nevar raksturot. Drīzāk - kā apātisku, kūtru."
Pārsvarā šogad ievēlēti lietuvieši - 88,47 procenti, bet 4,7 procenti ievēlēto deputātu atzina sevi par poļiem un 1,97 procenti - krievu tautības pārstāvjiem; 0,26 procenti ir ukraiņu un 0,2 procenti - baltkrievu. Aptuveni 4 procenti ievēlēto vietējo politiķu anketās savu tautība nebija norādījuši.
No partijām vislielāko mandātu skaitu ieguva Sociāldemokrātu partija (328 mandāti), otrajā vietā ir Tēvzemes apvienības - kristīgo demokrātu partija ar 249 mandātiem. Šogad Lietuvas poļu vēlēšanu akcija un Krievu alianses apvienība ieguva 61 mandātu, un vēl četrus mandātus Lietuvas poļu vēlēšanu akcija ieguva, kandidējot atsevišķi.
Par nopietnu pašizvirzīto kandidātu panākumu var uzskatīt Artūra Zoka un Viļņas koalīciju, kurā jau pirms vēlēšanām apvienojās pašizvirzītie Viļņas deputātu kandidāti. Koalīcija Viļņas domē ieguva 12 vietas. Arī Kauņā piecas vietas ieguva pašizvirzīto deputātu koalīcija "Vienotā Kauņa".
No partijām, kas piedalījās pašvaldību vēlēšanās, piecas partijas palika "sausā", viena no tām - šovbiznesmeņa Arūna Valinska vadītā Nacionālās atdzimšanas partija.
Vēlēšanās piedalījās 16 404 kandidāti, 505 - sevi izvirzīja paši, pārējie pārstāvēja 23 partijas. Lielākā daļa neatkarīgo kandidātu bija apvienojušies koalīcijās. No 505 neatkarīgo deputātu kandidātiem mandātus ieguva tikai 76, no tiem 58 mandātus ieguva, kandidējot neatkarīgo koalīciju sarakstos, 18 – kandidējot patstāvīgi.
Uzvar nepartejiskās partijas
Žurnālisti un daļa politologu pirms vēlēšanām skaidroja, ka neatkarīgie deputāti pašvaldībās ieņemšot ievērojamu vietu skaitu. Un atkal vēl viena prognoze, tā teikt, ne visai precīza. Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja teiktā, neatkarīgie kandidāti ieņemšot tikai piecus procentus no visām pašvaldību deputātu vietām.
Žurnālists Rimvīds Valatka 2. februāra avīzē "Lietuvos rytas" apgalvo, ka bezpartejisko piedalīšanās vēlēšanās esot bijusi vajadzīga tikai dažiem biznesmeņiem. Tik bēdīga šī aina, protams, nav, bet daļēji taisnība ir.
"Vidējais atbalstītāju parakstu daudzums vienam pašizvirzītam deputāta kandidātam bijis 160 paraksti."
Bezpartejiskie kandidāti ieguva vairāk vietu tajās pašvaldības, kur tie apvienojās koalīcijās. Daudziem vēlētājiem vārds "partija" izraisa nepatiku, bet kā ar vārdkopu "Nepartejiska partija"? Viļņā un Kauņā šim variantam bija panākumi. Bijušā Viļņas mēra Artūra Zoka un Kauņas uzņēmēja Visvalža Matijuošaiča nepartejiskās partijas svin uzvaru.
Divdesmit gribētāju uz vienu krēslu
Galvaspilsētā Viļņā bija reģistrēts vislielākais deputātu kandidātu skaits, 51 krēslā vēlējās iesēsties 1039 kandidāti. Gandrīz divreiz vairāk nekā pirms četriem gadiem, bet - vai 20 kandidāti uz vienu vietu ir normāli?! Tajā pašā laikā vēlētāji gaužas, ka nav, par ko balsot! Un vairāk nekā puse Lietuvas vēlētāju tā arī līdz vēlēšanu urnām neatnāca.
Lietuvā, ja Seima deputāts kandidē pašvaldību vēlēšanās un tiek ievēlēts, viņš var izvēlēties - Seima vai pašvaldības deputāta mandāts. Interesanti un vienlaikus kaut kā nepatīkami bija klausīties, kā daži Seima deputāti un pat eiroparlamentārietis, finanšu mahinācijās apsūdzētais uzņēmējs un Darba partijas vadonis Viktors Uspakihs skaidroja, ka viņu apmierināšot tikai Viļņas pilsētas mēra vieta. Tad pagaidām pieturēsim abus krēslus! Seima spīkere Irēna Degutiene šādus parlamentāriešu paziņojumus sauc par ciniskiem un amorāliem. Bet - ar likumu tas nav aizliegts...
"Jaunievēlēto deputātu vidējais vecums - visaugstākais pēdējo četrpadsmit gadu laikā: 50,76 gadi."
Kopumā valdošās partijas noturēja savas bijušās pozīcijas. (Tas gan neattiecas uz mēru un vicemēru posteņiem, bet tā jau būs ciniska politiskā tirgus lieta, kas jau ir sākusies.) Tas, ka valdošās partijas notur savas pozīcijas, liecina: daļa sabiedrības nemētājas ar saviem lēmumiem un, kā sacīja Lietuvas bijušais prezidents Valds Adamkus: ja nav tādu kandidātu, par kuriem varētu balsot "no visas sirds", tad balso par tiem, kas jau pierasti.
