Var tikai pašlikvidēties
Saskaņā ar Lietuvas Republikas Politisko partiju likumu reģistrētām politiskajām partijām līdz 1. martam Tieslietu ministrijā jāiesniedz savu biedru saraksti. Saraksti jāiesniedz visām, izņemot tām partijām, kas piedalījās vēlēšanās (jo tām biedru saraksti jāiesniedz noteiktā laikā pirms vēlēšanām). Šogad to neizdarīja desmit no 13 partijām, no trīs iesniegtiem sarakstiem divi neatbilda prasībām. Saskaņā ar spēkā esošo kārtību šīs partijas gada laikā nevarētu piedalīties vēlēšanās.
Nozīmīgākais šo partiju trūkums ir mazais biedru skaits, atzīst tieslietu ministrs Remīgijs Šimašus: "Dibinot vienu vai citu partiju, cilvēkiem droši vien bija labi nodomi, bet šodien daudzas partijas jau neatbilst tām izvirzītām prasībām vai - vēl sliktāk - tās pat nerāda dzīvības pazīmes."
"Pašlaik Lietuvas valsts nevar ierosināt partijas, kuru biedru skaits nesniedz vienu tūkstoti, likvidāciju."
R. Šimašus ir pārliecināts, ka "mirušās" partijas būtu jālikvidē vien tā iemesla dēļ, lai netiktu maldināta sabiedrība, un arī Juridisko personu reģistrā nebūtu krājama maldinoša informācija: "Mums ir nodoms iesniegt Seimā likuma grozījuma projektu, paredzot iespēju Juridisko personu reģistram iniciēt partijas likvidāciju, ja partija divus gadus pēc kārtas Tieslietu ministrijā nav iesniegusi partijas biedru sarakstu."
Tas nepieciešams tādēļ, ka pašlaik Lietuvas valsts nevar ierosināt partijas, kuru biedru skaits nesniedz vienu tūkstoti, likvidāciju. Pašai partijai būtu jāgriežas Juridisko personu reģistrā, lai uzsāktu likvidācijas procesu.
Grozījumu projekts iesniegts, bet atvilktnes dziļas
Visai radikāli šo lietu ņēmās spriest Tēvzemes savienības-Kristīgo demokrātu partijas parlamentārās frakcijas loceklis Ēvalds Jurkēvičs. Pirms gada E. Jurkēvičs iesniedza Seimā Politisko partiju likuma grozījuma projektu, kurš paredz, ka minimālais vienas partijas biedru skaits ir seši tūkstoši. Ja parlaments apstiprinātu šos likuma grozījumus, Lietuvā būtu aptuveni piecas partijas. Zināms, ka šāds projekts ir, bet, kas būs tālāk, pagaidām nav skaidrs. Seima atvilktnes ir dziļas.
Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Kujālis atzīst, ka partiju dibināšanas vienīgais mērķis - tikt pie varas: "Partijas galvenais mērķis - savas programmas īstenošana. Protams, galvenais ir tikt pie varas, lai varētu lemt partijām interesējošus jautājumus. Pretējā gadījumā jau nebūtu vērts dibināt partiju, pietiktu, ja veidotu kādu sabiedrisko apvienību."
Pēc priekšsēdētāja vietnieka domām, partiju skaitu nedrīkst ierobežot, jo tā jau būtu demokrātijas principu neievērošana: "Cik interešu grupu, cik tūkstošu iedzīvotāju, tik partiju arī var dibināt. Neviens to nevar aizliegt."
"Piedalīšanās politikā jau kļūst par nozīmīgu biznesa elementu."
Politologs Vitauts Radžvils lēš, ka Lietuvā politisko partiju ir par daudz. To nosakot vairāki iemesli. Pirmkārt, Lietuvā neesot elites vārda labākā nozīmē, neesot arī stipra vidusslāņa. Faktiski ir tikai divi sabiedrības slāņi: ļoti bagāti cilvēki un nabagi. Tādēļ neesot sociālas bāzes normāla eiropeiskā tipa partiju sistēmas attīstībai.
Otrkārt, zema politiskā kultūra. Lielākā iedzīvotāju daļa pat neinteresējas par politiskajām idejām. Un, ja ir idejisks haoss, grūti nostiprināties partijām, kas iezīmējušas skaidras politiskās kontūras.
Un, treškārt, cieši saaudzis politiskais un biznesa slānis. Piedalīšanās politikā jau kļūst par nozīmīgu biznesa elementu, jo tā var savu uzņēmējdarbību atbalstīt ar valsts naudu. Tas ir spēcīgs pamudinājums ieinteresētām grupām apvienoties un dibināt pseidopolitiskas biedrības, ar kuru palīdzību izspraukties pie varas.
Būs vēl jaunas partijas
Četrdesmit partiju, kuru visu nosaukumus, šķiet, nespētu nosaukt neviens Lietuvas iedzīvotājs, izskatās krietni par daudz. Bet - cik to īsti vajadzētu, pagaidām nav skaidrs. Prese, kas ziņo par plāniem mazināt partiju skaitu, vienlaikus arī ziņo, ka dibinoties jauna partija - Lietuvas zaļo partija.
Kā viss beigsies, redzēsim. Ticu, ka mums vismaz viena lieta nedraud: tā, ka valstī paliks tikai viena partija. Šāda situācija Lietuvā jau ir bijusi, un kā teica krievu komiķis Arkādijs Raikins: "Kak vspomņiš, tak vzdrogņeš (kā atcerēsies, tā nodrebēsi)."
