NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. novembrī, 2010
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
2
2

Likumdevēju reputācija Lietuvā: pašu gandēta un nīcināta

Lai nu kādus nedarbus pastrādātu parlamentārieši, Seims ,,savējiem” pāri darīt neļauj.

FOTO: Lietuvos Rytas

Lietuvas Seima jeb parlamenta reitingi itin visās aptaujās ir viszemākie starp visām valsts, baznīcas un citām institūcijām. Tauta parlamentam netic un neuzticas.

Parlamentāriešus, protams, ne visus, nepārtraukti pavada skandāli un skandāliņi. Savu artavu neuzticēšanās pūrā devuši arī vēl pašu Seima deputātu ideju ,,šedevri”, piemēram, priekšlikums, ka parlamenta ēkā vajadzētu iekārtot bērnudārzu vai sodīt vīrus par neuzticību.

Konstitucionālā tiesa pārkāpumu atzīst, deputāti – ne

Bet, lai nu kādus nedarbus pastrādātu parlamentārieši, Seims ,,savējiem” pāri darīt neļauj. Pirms neilga laika parlaments nedeva atļauju prokuratūrai uzsākt krimināllietu pret diviem likumdevējiem - acīmredzamiem skandālistiem - Kazimiru Oku un Petru Gražuli (konflikts ar policistiem notika pavasarī geju parādes laikā). Diemžēl tas nav vienīgais gadījums.

Nesen 11. novembrī deputātiem patiešām bija iespēja pierādīt saviem vēlētājiem, ka viņi nav divējādas morāles atbalstītāji. Lietuvas Konstitucionālā tiesa (KT) paziņoja savu lēmumu, ka Seima deputāts Lins Karāļus, Seima sesijas laikā ceļojot pa Dienvidāzijas valstīm un nepiedaloties plenārsēdēs, un viņa kolēģis Aleksandrs Saharuks, vienpadsmit reizes balsojot prombūtnē esošā tautas kalpa vietā, lauzuši doto zvērestu un rupji pārkāpuši Lietuvas Republikas Konstitūciju. Lietuvas Seima deputātiem balsojot bija iespēja no savām rindām izraidīt KT par vainīgiem atzītos parlamentāriešus.

Seima neuzticības balsojuma rezultāts pret diviem minētajiem deputātiem pārsteidza ne tikai Lietuvas pilsoņus, bet arī pašus likumdevējus. Deputātu vairākums pirms balsojuma apgalvoja, ka viņi visi kā viens iestāsies par mandātu atņemšanu, sociāldemokrāti tam piekrita, daļa no opozīcijas partiju frakcijām skaidroja, ka balsošot saskaņā ar savu sirdsapziņu...

Iznākumā Seims spēja nobalsot tikai pret vienu no ieilgušā skandāla dalībniekiem - ,,ceļotāju” L.Karāļu. Par mandāta atņemšanu viņam balsoja 89 deputāti (lai atņemtu mandātu, nepieciešamas 85 balsis). Savukārt A.Saharuks varēs arī turpmāk pildīt savus deputāta pienākumus, kaut gan daudzi uzskata, ka viņa pārkāpums bija smagāks.

"Seima neuzticības balsojuma rezultāts pret diviem deputātiem pārsteidza ne tikai Lietuvas pilsoņus, bet arī pašus likumdevējus."

Ja Lietuvas ierindas pilsonis balsotu sava drauga vai kaimiņa vietā, viņam draudētu kriminālatbildība. Parlamentārietim ir tikai viens mandāts, un, ja viņš balso sava kolēģa vietā, viņš piešķir sev papildu balsi, tādējādi izkropļojot vēlētāju gribu. Par mandāta atņemšanu A.Saharukam balsoja 80 deputātu, pret – 24, bet 13 balsošanas zīmes bija sabojātas.

Tādi „iespaidīgi” rezultāti tika panākti pēc garām runām, strīdiem, savstarpējiem apvainojumiem, jautājumiem un atbildēm visas dienas garumā. Pēc ilgiem laikiem Seima zālē bija rekorda cienīgs deputātu skaits – 130 (no 141).

Pilsonis, kas vīlies Lietuvas politiskajā dzīvē, varētu nodomāt, ka Konstitucionālās tiesas tiesnešu rokās nokļuvuši divi muļķīši. Taču vienlaikus tā bija Seima iespēja pierādīt, ka tas spēj nokratīt balastu un spert soli uz priekšu.

Cik Lietuvas vēlētājiem izmaksā un ko nozīmē demokrātijas „cirks”

Patiesībā Lietuvā jau sen nebija nekāds noslēpums, ka ne viens vien deputāts arī līdz 11.novembrim balsoja ar svešu mandātu, laikam gan uzskatot, ka šāda rīcība piederas pie politiskās cīņas. Arī Seima plenārsēžu ignorēšana bez attaisnojoša iemesla dažam tautas kalpam nešķita nekas īpašs, kaut gan parastam kalpotājam neierašanās darbā lielākoties beidzas ar atlaišanu.

Abi Konstitūcijas pārkāpēji stingri turējās savos krēslos. Kolēģi viņus mēģināja pārliecināt pašiem atteikties no mandātiem, bet velti. L. Karāļus apelēja pie kolēģu sirdsapziņas: ,,Pirms balsojat, uzdodiet sev jautājumu: vai arī es neesmu izlaidis kādu plenārsēdi, vai tik tiešām ne reizi neesmu balsojis kolēģa vietā?”

A.Saharuks savā runā visās savās nelaimēs, kā arī Seima darba traucēšanā vainoja premjeru Andrju Kubiļu, viņa padomnieku Virgi Valentināviču un aizsardzības ministri Rasu Jukņēvičieni: ,,Henriks Dakters (Kauņas noziedzīgā grupējuma vadonis – aut.) ir svētais salīdzinājumā ar šo trijotni!” A. Saharuka advokāts Vīgants Barkausks lūdza deputātus viņa klientam neatņemt mandātu, jo iepriekš par šādiem pārkāpumiem deputāti esot tikai brīdināti.

"KT atgādināja Seimam, ka parlamentāriešiem, tāpat kā visiem Lietuvā strādājošiem, ar likumu ir jānosaka atvaļinājuma laiks."

Vārdi: ,,Būs interesanti!”, ko pēc ievēlēšanas Seimā teica Nacionālās Atdzimšanas partijas līderis un bijušais šovmenis un televīzijas producents Arūns Vaļinsks, izrādījās precīzi. L.Karāļus un A. Saharuks Seimā iekļuva tieši kā A.Vaļinska partijas pārstāvji, kaut gan drīz vien pēc ievēlēšanas daļa šīs partijas biedru, tostarp arī L.Karāļus un A.Saharuks, to pameta un parlamentā nodibināja Kristīgo partijas frakciju.

Bet cik šis ,,cirks” izmaksā tautai? Kā informē avīze ,,Respublika”, deputāts Juļus Veselka esot aprēķinājis, ka viena Seima darba stunda nodokļu maksātājiem izmaksā 140 tūkst. litu (gandrīz 29 tūkst. latu). J.Veselka konstatē: ,,Diemžēl demokrātijā ir tik daudz aplamību, zināšanu trūkuma, pat analfabētisma. Bet, kad tauta ievēl savus priekšstāvjus, tai jāzina, ka izrādes dārgi maksā.”

Cita starpā KT atgādināja Seimam, ka parlamentāriešiem, tāpat kā visiem Lietuvā strādājošiem, ar likumu ir jānosaka atvaļinājuma laiks. KT lēmums, kur teikts, ka Seimam jānosaka deputātu atvaļinājumu laiks, pieņemts pirms pieciem gadiem, bet likumdevēji uzskata, ka viņi nav parasti mirstīgie, kam būtu jādzīvo saskaņā ar likumiem. Tagad nevar saprast, kad kurš deputāts ir atvaļinājumā. Oficiāli tie strādā 12 mēnešus gadā, tikpat ilgi strādā arī palīgu pulks. Tātad visā pilnībā tiek aprēķināta alga un kancelejas izdevumi – vienalga, vai sēdi parlamentā, vai guli pludmalē.

Seima deputātiem gan nevajadzētu aizmirst, ka vēlētājiem parlaments nozīmē ne tik daudz atsevišķu partiju pārstāvniecību kā Lietuvas valsti reprezentējošu institūciju.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU