NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
03. novembrī, 2010
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ekonomika
2
2

Lietuvas iedzīvotāji aktīvi izmanto depozītu sistēmas iespējas

Stikla taru jeb depozītu sapērk lielajos tirdzniecības centros speciāli ierīkotos taras pieņemšanas punktos.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Cīņa ar vides piesārņojumu kļūst aizvien aktuālāka. Ik pēc laika pasaulē steidz likvidēt kādu ekoloģisko katastrofu, akūtāka kļūst tīra dzeramā ūdens ieguve. Un arī pieaugošās atkritumu masas otrreizēja pārstrāde un izmantošana, dabai nekaitīga likvidēšana. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes politika ir krietnu soli priekšā Latvijai.

Viena no iespējām, kā mazināt vides piesārņojumu, ir depozītu sistēmas ieviešana vienreizējam un daudzreizējam stikla, skārda un plastmasas iepakojumam. Šīs sistēmas ieviešana nozīmē, ka ikviens iedzīvotājs var nodot tukšo stikla un plastmasas pudeli vai skārda bundžu un saņemt par to naudu jeb tā saukto depozītu, kas tiek iemaksāts, dzērienu nopērkot. Par to, ka Lietuvā pudeļu un skārdeņu netrūkst, liecina piesārņotās ceļmalas un piepilsētu meži.

Saskaņā ar Lietuvas Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Iepakojuma un iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas likumu un Nodokļa par vides piesārņošanas likumu ražotājiem un importētājiem, laižot vai ievedot iekšējā tirgū produktus iepakojumā, jāpilda noteikti iepakojumu atkritumu apsaimniekošanas uzdevumi. Normatīvie akti ražotājiem un importētājiem uzliek par pienākumu:

  •  individuāli savākt (apsaimniekot) savu iepakojumu atkritumus vai
  •  iepakojumu apsaimniekošanu deleģēt atkritumu apsaimniekotājam, vai arī
  • dibināt organizācijas, kas pie pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ievieš papildu atkritumu savākšanas sistēmu dzērienu iepakojumam.

Ja ražotāji un importētāji šīs darbības neveic, tām jāmaksā soda nauda.

Nodod gan paši, gan „vācēji”

Daudzreiz izmantojamam iepakojumam (stikla alkoholisko dzērienu, alus, minerālūdens pudelēm) depozītu sistēma Lietuvā ieviesta kopš 2006. gada. Pēc Vides ministrijas ziņām, ražošanā atkārtoti izmanto aptuveni 90% stikla pudeļu. Palangas iedzīvotāji stāsta, ka vasarās no Klaipēdas uzrodoties veselas „sanitāru brigādes”, kas pludmalē vāc pudeles un tā tīri labi nopelnot.

Vienreizējas izmantošanas iepakojuma savākšanai depozītu sistēma Lietuvā nepastāv. Kaut gan 2008. gadā valdība Seimam iesniedza Iepakojumu un iepakojumu atkritumu apsaimniekošanas likuma grozījumus, kas paredzēja līdz 2009. gada 31. decembrim izstrādāt un ieviest depozītu sistēmu vienreizējam iepakojumam, tomēr šis likuma grozījumu projekts līdz šim parlamentā nav ne izskatīts, ne pieņemts.

"Ražotājiem un importētājiem, laižot vai ievedot iekšējā tirgū produktus iepakojumā, jāpilda noteikti iepakojumu atkritumu apsaimniekošanas uzdevumi."

Depozīta maksa vairākkārt lietojamam stikla iepakojumam noteikta 0,25-0,35 liti (0,05–0,07 lati). Depozīta lielumu un depozītu sistēmas īstenošanas kārtību regulē valdības rīkojums. Depozītu iepakojuma sarakstu apstiprina ar vides ministra rīkojumu.

Visiem tirgotājiem ir jānodrošina vairākkārtēja lietojuma iepakojuma, kam piemērota depozītu sistēma, atpakaļ iepirkšana, izņemot tos tirgotājus, kuru veikala kopējā platība nepārsniedz 90 kvadrātmetrus, un arī lauku veikalus. Stikla taru neiepērk arī kioskos, degvielas uzpildes stacijās, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Piemēram, vienā no Viļņas lielveikaliem „Iki” stikla taras pieņemšanas punkts ierīkots cigarešu un citu tabakas izstrādājumu pārdošanas vietā. Savukārt vienā no ,,Maxima” tīkla veikaliem tukšās pudeles pieņem dzērienu nodaļā un naudu izmaksā kasiere. Dažos veikalos pie dzērienu cenas ir norāde, ka cena ir bez „drošības naudas”.

Stikla taru jeb depozītu sapērk lielajos tirdzniecības centros speciāli ierīkotos taras pieņemšanas punktos. Stikla pudeles iepērk, arī apbraukājot mazākās pilsētiņas un ciematus - atsevišķās pašvaldībās stikla un arī tā dēvēto PET pudeļu iepirkšana ir komunālo atkritumu sistēmas apsaimniekošanas papildinājums. Jau otro gadu dažās Viļņas reģiona pašvaldībās papildus komunālo atkritumu savākšanas sistēmai notiek PET un stikla pudeļu, kā arī stikla lausku iepirkšana. Maksa par PET pudeli ir 3 centi (1 santīms), par nekrāsainā stikla lausku kilogramu - 14 centi (3 santīmi), par krāsainā stikla lausku kilogramu - 11 centi (2 santīmi).

Nav skaidrības par sistēmu nākotnē

Depozītu sistēma dzērienu iepakojumam Lietuvā vērtēta visai pretrunīgi. Lietuvas Vides ministrija, analizējot situāciju atkritumu savākšanā, gatavo vairāku likumu (Atkritumu apsaimniekošanas likuma, Iepakojumu un iepakojumu atkritumu apsaimniekošanas likuma, likuma Nodoklis par vides piesārņošanu) grozījumus. Vides ministrija pašlaik vislielāko uzsvaru liek uz vienreizlietojamā iepakojuma savākšanu, šķirojot to uz vietām (dalīto konteineru sistēma), un šīs sistēmas tālāku attīstību. Ja nākotnē izrādīsies, ka nebūs savākts pietiekams iepakojumu atkritumu daudzums un tas savukārt apdraudēs ES direktīvu īstenošanu, būs nepieciešamība apsvērt depozītu sistēmas ieviešanu arī vienreizējā iepakojuma savākšanai.

"Pēc Vides ministrijas ziņām, ražošanā atkārtoti izmanto aptuveni 90% stikla pudeļu."

Vienreizējā iepakojuma depozītu sistēmas idejas pretinieki apgalvo, ka sistēma labi strādājot tikai Skandināvijas valstīs, citviet tā neesot devusi gaidītos rezultātus. Savākšanas automāti dārgi maksājot, viens automāts - aptuveni 100 tūkst. litu (20,4 tūkst. latu). Lietuvā trīs četru gadu laikā vajadzētu uzstādīt 2-3 tūkstošus tādu automātu, tātad būtu nepieciešams investēt 200-300 miljonus litu (40,8–61,2 miljoni latu). Dalītās atkritumu konteineru sistēmas apsaimniekošana un pilnveidošana, ieskaitot jaunu specializētu konteineru uzstādīšana, izmaksātu nesalīdzināmi mazāk.

Patlaban Lietuvā nav atsevišķu konteineru skārda bundžu savākšanai. Specializēti atkritumu konteineri ir tikai papīram, plastmasai un stiklam- lielākoties pie parastajiem sadzīves atkritumu konteineriem.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU