Saskaņā ar likuma izmaiņām pārtikas veikali vairs nevar aizbildināties, ka kvartālu tālāk ir taras pieņemšanas punkts vai automāts, un pircēja atnesto taru nepieņemt. Tagad visiem lielveikaliem ir jāpieņem tās preces tara, ko viņi paši ir pārdevuši, un saskaņā ar apstiprinātajām cenām jāatdod nauda patērētājiem atpakaļ. Mazākie veikali ar pašvaldības atļauju var organizēt taras pieņemšanu ārpus veikala robežām.
Pamatojoties uz likumu, lielveikaliem ir tiesības paaugstināt preces cenu par noteiktās taras vērtību, kas vēlāk, taru nododot, pircējam tiek atmaksāta.
Sākotnēji tika apstiprinātas šādas cenas:
- plastmasas tara ar tilpumu 0,5 l (vai mazāka) - EEK 0,50 (LVL 0,02),
- plastmasas tara ar tilpumu, lielāku par 0,5 l - EEK 1,00 (LVL 0,04),
- vienreizējas lietošanas metāla tara - EEK 0,50 (LVL 0,02),
- vienreizējas lietošanas stikla tara un arī vairākkārtējās
lietošanas stikla tara - EEK 1,00 (LVL 0,04).
"Lielveikaliem ir tiesības paaugstināt preces cenu par noteiktās taras vērtību, kas vēlāk, taru nododot, pircējam tiek atmaksāta."
Taras pieņemšanas jautājumus Igaunijā koordinē SIA „Eesti Pandipakend”. Uzņēmums 2008. gadā depozīta sistēmas vienkāršošanai ieteica taru marķēt, ieviešot šādas kategorijas:
- A kategorija - plastmasas tara ar tilpumu 0,5 l (vai mazāka) - EEK 0,50 (LVL 0,02),
- B kategorija - plastmasas tara ar tilpumu, lielāku par 0,5 l - EEK 1,00 (LVL 0,04),
- C kategorija – vienreizējas lietošanas metāla tara - EEK 0,50 (LVL 0,02),
- D kategorija – vienreizējas lietošanas stikla tara un arī vairākkārtējās lietošanas stikla tara - EEK 1,00 (LVL 0,04).
Igaunijas prese gan raksta, ka iedzīvotāji bieži sūdzoties par lielveikalu negodīgumu – tie cenu precei paaugstinot vairāk, nekā normatīvajos dokumentos reglamentētā depozīta maksa.
Izmanto visa veida iespējas
Taras pieņemšana Igaunijā notiek vairākos veidos: ir izveidoti taras pieņemšanas punkti, taru pieņem arī lielveikalos, bet pilsētās uzstādīti taras pieņemšanas automāti. Automāti Igaunijā parādījušies nesen, tāpēc to lietošanā iedzīvotājiem un arī iekārtu īpašniekiem vēl rodas problēmas. Automātos ir iespējams nodot attiecīgās kategorijas marķēto taru: A, B, C un D. Taras pieņemšanas automāts izsniedz čeku par to nodoto taru, kuras marķējumu tas atpazinis. Samaksu par pieņemšanas automātā nodoto taru uz izsniegto čeku pamata tās kārto ar uzņēmumu, kuras īpašumā ir taras pieņemšanas automāti.
Automātus apkalpojošās SIA „Menninee Selver” administratore Anneli Krausa skaidro: „Lai gan taras pieņemšanas automātu uzstādīšanai vajadzētu atvieglot marķētās taras pieņemšanu, tomēr rodas arī problēmas, jo pie šīm iekārtām jāpierod kā to īpašniekiem, tā arī lietotājiem. Dažu mēnešu laikā daudziem cilvēkiem no taras pieņemšanas automāta nācies atgriezties mājās ar visām pudelēm un burkām, jo automāts ir slēgts. Vairumā gadījumu automāts nav bijis bojāts, bet gan - pārslogots. Jāteic, ka vasarā atnesto pudeļu un burku skaits divkāršojas salīdzinājumā ar ziemas mēnešiem. Automāti jātukšo ik stundu, bet izejamās dienās vēl biežāk.”
Taras pieņemšanas automātu praktisko lietošanu apgrūtina arī tas, ka automātus apkalpo viens uzņēmums, bet saņemto taru aizved cits - „Eesti Pandipakend”. Šim uzņēmumam savāktā tara jāaizved, bet tas notiek neregulāri. Līdz ar to automātus bieži nākas slēgt, jo tie ir pārpildīti.
"Automāti jātukšo ik stundu, bet izejamās dienās vēl biežāk."
Uzņēmuma „Eesti Pandipakend” tirdzniecības vadītāja Birgita Tolmanna skaidro, ka līdztekus izvešanai ir vēl citas problēmas. Automāts ir mašīna, kas prasa saprātīgu apiešanos un visu tai ieprogrammēto kritēriju izpildi. Kritērijus galvenokārt veido taras parametri un nepieciešamie kodi. Ja automāts kādu taras veidu neatpazīst, taru pretī nepieņem, tas savukārt cilvēkos izraisa nepatiku un pat dusmas…
Neskatoties uz daudzām problēmām taras automātu lietošanā, B. Tolmanna uzskata to ieviešanu par pareizu soli, taču visas taras pieņemšanas saimniecības pilnīgu automatizāciju neuzskata par lietderīgu. Mazajos pagastos uzstādīt dārgos automātus neatmaksājas, bet lielākos dzīvojamos centros taras automātiem būtu jāparādās jau tuvākajā laikā.
Veikto pētījumu rezultāti liecina, ka Igaunijā izlietoto taru nodod vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Ar uzstādīto taras automātu palīdzību no šī daudzuma pagaidām atpakaļ nonāk piektā daļa. Šo rādītāju salīdzinājumā ar ziemeļu kaimiņvalstīm Igaunija vēl stipri atpaliek. Skandināvijas valstīs ar automātu palīdzību tiek savākti 72% no kopējā izlietotās taras daudzuma.
Kā pieļāvis uzņēmuma „Eesti Pandipakend” vadītājs Rauno Pēters Rāls, pēc pārejas uz eiro no jaunā gada saņemamā atlīdzība par nodoto taru tiks noapaļota uz leju un būs robežās no trim līdz sešiem eirocentiem (diviem līdz četriem santīmiem). Saskaņā ar likumu jaunās cenas ar savu rīkojumu apstiprinās vides ministrs.
