Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Nepieciešams skaidrs lēmums no Ministru kabineta puses, kādu ceļu ar depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam Latvija ies un kādā termiņā tas paveicams.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Pirmais solis – koncepcija
Sākotnēji Vides ministrija izstrādāja vairākus likumprojektus („Grozījumi Iepakojuma likumā” un „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”) un jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu par obligātu depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla. Tomēr šo normatīvo aktu projektu virzība pašlaik ir stipri apgrūtināta, jo vairākas ministrijas un dzērienu ražotāji nostājas pret depozīta sistēmas piemērošanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no PET un metāla. Ņemot to visu vērā, ir jāpieņem konceptuāls lēmums par depozīta sistēmas piemērošanas objektiem un ieviešanas termiņiem.
Tādēļ Vides ministrija (VidM) ir izstrādājusi koncepcijas projektu „Koncepcija par depozīta sistēmas piemērošanu dzērienu iepakojumam”, kas nodots apspriešanai un pēc viedokļu apkopošanas tiks iesniegts valdībā lēmuma pieņemšanai par turpmāko soļu veikšanu.
Koncepcija izstrādāta ar nolūku izvērtēt iespējamos risinājumus depozīta sistēmas ieviešanai un piemērošanai, noteikt turpmākos depozīta sistēmas piemērošanas attīstības virzienus un piedāvāt risinājumus depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.
Koncepcijā izvirzītie mērķi, ieviešot obligātu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, ir:
VidM sagatavotā koncepcija ietver identificēto problēmu risinājumu četrus variantus. „Vispirms valdībai jāpieņem lēmums, atbalstot kādu no koncepcijā piedāvātajiem variantiem, tādējādi nosakot obligātu depozīta sistēmas ieviešanu un piemērošanu dzērienu vienreiz lietojamam un atkārtoti lietojamam iepakojumam - pakāpeniski vai vienlaikus, vai arī tikai atkārtoti lietojamam iepakojumam, kā arī depozīta sistēmas ieviešanas termiņus. Atkarībā no valdības pieņemtā lēmuma precizēsim un iesniegsim Ministru kabinetā likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā”, vienlaikus arī likumprojektu „Grozījumi Dabas resursu nodokļu likumā” un arī noteikumu projektu „Depozīta sistēmas piemērošanas noteikumi atkārtoti lietojamam iepakojumam”,” secību skaidro VidM Vides aizsardzības departamenta direktora vietniece Rudīte Vesere.
"Saņemtie ierosinājumi un iebildumi bijuši tik radikāli pretēji, ka kļuvis skaidrs – bez konceptuālas politiskas vienošanās sagaidāms strupceļš."
Patiesībā gan grozījumi likumos, gan noteikumu projekts „Depozīta sistēmas piemērošanas noteikumi atkārtoti lietojamam iepakojumam” šā gada sākumā jau bija izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un nonācis līdz starpministriju skaņošanai. Taču saņemtie ierosinājumi un iebildumi bijuši tik radikāli pretēji, ka kļuvis skaidrs – bez konceptuālas politiskas vienošanās sagaidāms strupceļš.
„Savu izvēli par labu vienam vai citam depozīta sistēmas ieviešanas variantam izteikuši gan ražotāji, gan tirgotāji. Dzērienu ražotāji uzskata, ka depozīta sistēma piemērojama tikai un vienīgi atkārtoti lietojamam iepakojumam - stikla pudelēm, turpretī tirgotāji uzskata, ka depozīta sistēma vienlaikus ieviešama gan vienreiz lietojamam, gan atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam – stikla pudelēm, PET pudelēm un skārda bundžām,” teic R. Vesere. „Tālab nepieciešams skaidrs lēmums no Ministru kabineta puses, kādu ceļu ar depozīta sistēmas ieviešanu dzērienu iepakojumam Latvija ies un kādā termiņā tas paveicams.”
Vides ministrija būtu gandarīta, ja valdība akceptētu depozīta sistēmas ieviešanu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no 2012. gada 1. janvāra un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam no 2013. gada 1. janvāra. Tas būtu tāds sava veida kompromiss un ļautu sistēmas radīšanai nopietni sagatavoties.
Ieviešanas pakāpenību atbalsta arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš ilgus gadus darbojies un arī uz ministra amatu atnācis no alus darītāju saimes: „Alus darītāji jau sen ir atbalstījuši depozīta sistēmas ieviešanu alus pudelēm. Tikai ir jāzina, kas būs operators, jāzina, kāda būs sistēma, kā iepakojumu savākt un atgūt. Igaunijā un Lietuvā depozīta sistēma darbojas jau vairākus gadus. Bet iecere, ka Latvijā tā jāievieš vienlaikus visām pudelēm, arī skārdenēm ir apšaubāma - te vajadzīgi lieli ieguldījumi. Kas to pašlaik var atļauties? Vai uzņēmējiem būs tāda liela nauda? Tādēļ jāievieš pakāpeniski, pirmais posms – stikls.”
Otrais solis – grozījumi likumos
Likumprojektu „Grozījumi Iepakojuma likumā” un „Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā un pēc tam deputātu vērtēšanai un lemšanai notiks tikai pēc kāda no koncepcijā piedāvāto risinājumu varianta akceptēšanas valdībā. „Ja Ministru kabinets nolems, ka obligāta depozīta sistēma dzērienu iepakojumam netiek ieviesta tuvākajā laikā un pie šī jautājuma izvērtēšanas jāatgriežas vēlāk, tad grozījumi likumos tālāk virzīti netiks. Bet šādu izvēli mēs pat nepieļaujam,” norāda Rudīte Vesere.
„Bet ministri var arī lemt, ka depozīta sistēma ieviešama vienlaikus gan vienreiz lietojamam, gan arī atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam. Ja valdība akceptēs variantu, kas paredz pakāpenisku depozīta sistēmas ieviešanu – sākumā atkārtoti lietojamam, pēc tam vienreiz lietojamam iepakojumam, tad nepieciešamās izmaiņas tiks veiktas jau sagatavotajos likumprojektos.”
Trešais solis – noteikumi
Ja valdība lems, ka obligāta depozīta sistēma atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam Latvijā pašlaik vēl nav nepieciešama, tad jau sagatavotais noteikumu projekts „Depozīta sistēmas piemērošanas noteikumi atkārtoti lietojamam iepakojumam” tālāk virzīts netiks. Jāatzīmē, ka obligātu depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam atbalsta arī dzērienu ražotāji.
Noteikumu projekts „Depozīta sistēmas piemērošanas noteikumi atkārtoti lietojamam iepakojumam”, kas jau ir sagatavots un izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, paredz, ka dzērienu, kas pildīti stikla pudelēs jeb depozīta iepakojumā, cena nepalielināsies. R. Vesere skaidro: „Mēs katrs jau arī pašlaik, pērkot dzērienus atkārtoti lietojamā iepakojumā, par pudeli samaksājam. Tikai cilvēki par to ne vienmēr ir informēti.”
Dzērienu ražotājs, stikla pudeli saņemot atpakaļ, var to atkārtoti pildīt līdz pat 16 reizēm. Tātad nav nedz jāražo, nedz jāpērk jauna pudele, lai tajā iepildītu dzērienu: ietaupās resursi, samazinās radīto atkritumu daudzums. Turklāt pudeles atpakaļpieņemšana un atkārtota izmantošana vienmēr ir lētāka nekā jaunas pudeles iegāde.
"Latvijas alus darītāji jau sen ir atbalstījuši depozīta sistēmas ieviešanu alus pudelēm. Igaunijā un Lietuvā sistēma darbojas vairākus gadus."
Neraugoties uz to, ka par atkārtoti lietojamu dzērienu pudeli visi patērētāji, iegādājoties dzērienu, vienalga maksā, stikla pudeļu nodošanas sistēmas valstī, var teikt, nav. Pudeļu atpakaļpieņemšana nav patērētājam nedz draudzīga, nedz pietiekami motivējoša. „Pudeles veikalos, taras punktos, jā, pieņem, bet šo vietu ir maz un tās nav pieejamas visiem iedzīvotājiem visā valstī. Un patērētājam par atpakaļ atnesto pudeli katrs komersants var samaksāt, cik grib - pēc savas izvēles. Piemēram, samaksāt divus santīmus, kaut pašlaik pudeles reālā cena ir pieci seši santīmi,” situāciju iezīmē departamenta direktora vietniece. „Depozīta maksas apmērs tiks noteikts MK noteikumos.”
Līdz ar obligātas depozīta sistēmas ieviešanu uz depozīta stikla pudeļu, kas būs paredzētas atpakaļnodošanai un atkārtotai izmantošanai, etiķetēm būs jābūt depozīta sistēmas marķējumam – noteikta veida zīmei. Līdzīgi, kā tas ir uz stikla pudelēm, ko pērkam Igaunijā un Lietuvā.
Kas notiks ar „vecajām” pudelēm, kuras nebūs atbilstoši marķētas? „Ja taras punkts tās ņems pretī, kaut par zemāku samaksu, tās nodot varēs. Ja ne, tad šīs pudeles būs, tāpat kā līdz šim, izmetamas tam speciāli paredzētos konteineros,” teic R. Vesere. „Tieši tāpat kā pudeles, kuras pašas vai kuru marķējums būs bojāts un depozīta zīme nebūs saskatāma. Arī tad pieņēmējs jeb operators varēs rīkoties pēc saviem ieskatiem – pieņemt vai ne, maksāt pilnu samaksu vai ne, jo šādai pudelei depozīta sistēma nebūs piemērojama.”
"Mēs katrs jau arī pašlaik, pērkot dzērienus atkārtoti lietojamā iepakojumā, par pudeli samaksājam. Tikai cilvēki to nezina. "
Noteikumu projekts skaidri nenosaka, vai būs jāuzstāda nodošanas automāti vai varēs pastāvēt jau pierastā „taras punktu” sistēma. Tā būs katras tirdzniecības vietas izvēle, ko noteiks arī veikala specifika. Daudzi veikali darbojas nevis paši savās, bet gan nomātās telpās. Tātad veikalam būs jāizlemj, kas tam būs lētāk un ērtāk – automātiskā iekārta pudeļu pieņemšanai vai speciāli šim mērķim algots cilvēks - pieņēmējs. Automātiskās iekārtas cena pašlaik ir līdz 20 000 eiro, bet vēl jārēķinās ar to, ka automāts ir jāapkalpo un tāpat vēl būs nepieciešama šo pudeļu papildu šķirošana. Tas būs katras tirdzniecības vietas „maka biezuma”, izpratnes un loģistikas jautājums.
Pašlaik vēl nav pilnībā izstrādāts noteikumu projekts par depozīta sistēmas piemērošanu vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam. Varētu vaicāt: kādēļ depozīta sistēmas piemērošanu abiem dzērienu iepakojumu veidiem nevar reglamentēt vieni un tie paši MK noteikumi? Tas nav iespējams tādēļ, ka atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta sistēma veido noslēgto loku – pudele atnāk atpakaļ pie dzērienu ražotāja. Bet vienreiz lietojamam iepakojumam sistēma ir „vaļēja” – PET pudele un skārda bundža nenonāk atpakaļ pie dzērienu ražotāja, bet gan pie šāda izlietotā iepakojuma pārstrādātāja. Tās ir principiālas atšķirības, un tādēļ par katru no šiem iepakojumiem jāpieņem atsevišķi noteikumi. Un vēl – ja preces cena atkārtoti lietojamā iepakojumā – stikla pudelē – nepalielināsies, ieviešot depozīta sistēmu, tad dzērienam vienreiz lietojamā iepakojumā cena tomēr nedaudz palielināsies.
Lai būtu iespējams uzņēmējus, kas piedalīsies depozīta sistēmā un sasniegs valsts izvirzītos izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas mērķus, atbrīvot no dabas resursu nodokļa maksāšanas, nepieciešami grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.
Vai sabiedrībai depozītu sistēma traucēs?
VidM speciālisti ir pārliecināti, ka sabiedrības daļai – un nemaz ne tik mazai – stimuls būs ne tik vien atpakaļ saņemtā nauda, bet arī tas, ka atkārtoti lietojamo dzērienu iepakojumu var nodot atkārtotai lietošanai, šādi taupot resursus un vidi. Jāteic gan, ka Latvijas alus darītāji un bezalkoholisko dzērienu ražotāji (Latvijas Alus darītāju savienība, Latvijas Alus darītāju asociācija, Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija), atsaucoties uz profesora R. Ķīļa konsultēta pētījuma rezultātiem, uzskata, ka depozītu sistēma atkārtotam iepakojumam būs īslaicīgs risinājums. Jo, kā liecina pētījuma dati, „tikai finansiāli stimuli motivē ļoti nelielu sabiedrības (mazāk kā desmito) daļu. Tas nozīmē, ka šādas sistēmas ieviešanas efektivitāte būs neliela, salīdzinot ar izmaksām tās ieviešanai. Turklāt novērojams, ka finansiāli stimuli vairāk motivē maksātnespējīgāko sabiedrības daļu, kas visdrīzāk nozīmē to, ka, ieviešot depozīta sistēmu un paaugstinot produkcijas cenu, tās patēriņš samazināsies. Savukārt maksātspējīgāko sabiedrības daļu paredzētie finansiālie stimuli nemotivētu nemaz vai būtu pavisam neliels motivators”, teikts pētījuma secinājumos.
„Tas ir pētījums, ar ko arī Vides ministrija labprāt iepazītos pilnībā, bet diemžēl neesam to no dzērienu ražotājiem saņēmuši,” saka departamenta direktora vietniece. „Ceram tomēr, ka šāda iespēja mums būs, jo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija solījusi mūs iepazīstināt ar visu pētījumu. Pagaidām vēl gaidām.”
"Veikalam būs jāizlemj, kas tam būs lētāk un ērtāk – automātiskā iekārta pudeļu pieņemšanai vai speciāli šim mērķim algots cilvēks."
Ja atminamies, tirdzniecības vietām sākotnēji, kad tika paaugstināts dabas resursu nodoklis par iepirkuma maisiņiem, ko pircēji var saņemt veikalos pie kases par velti vai iegādāties par dažiem santīmiem, bija liela pretestība. Rezultātā ievērojami samazinājusies vienreiz lietojamo iepirkumu plastmasas maisiņu bezmaksas izsniegšana un patēriņš. Vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu „kults” Latvijā kļuvis par vēsturi.
Igaunijas pieredze liecina, ka, ieviešos depozīta sistēmu vienreiz lietojamam iepakojumam, kļuva tīrāki meži, pļavas, ceļmalas un upmalas. Iespējams, līdzīgi procesi notiks arī Latvijā. PET pudeles un skārda bundžas mazāk nonāks apkārtējā vidē. Turklāt speciāli tam paredzētās vietās iepakojumu nododot, var iegūt daudz kvalitatīvāku atkārtoti pārstrādājamo materiālu, nekā tas iespējams, savācot šo materiālu atkritumu konteineros. Līdz ar to arī pārdodot materiāla cena ir augstāka. Latvijā PET pudeles pārstrādā Jelgavā, tās pārstrādei ieved arī no kaimiņvalstīm.
„Latvija izceļas ar īpašu mīlestību pret plastmasas iepakojumu. Pudeles un maisiņi – mīlam bezgala! Ir vesela virkne valstu, kuras zem sava goda uzskata alu pildīt PET pudelēs. Cerams, ka ražotāji pamazām no plastmasas un skārda iepakojuma pāries uz videi draudzīgāku iepakojumu - stiklu, kur tas vien būs iespējams. Tas būtu apsveicami,” saka Rudīte Vesere.
