Latviešu kultūras studijas
Letonikas centrs dibināts ar mērķi pētīt latviešu valodu, literatūru, kultūru, veicināt pētnieku un studentu interesi par letoniku, attīstīt un uzturēt ciešus kontaktus ar Latvijas izglītības un pētniecības iestādēm.
Tiesa, šāda veida sadarbība ar Latviju jau tika realizēta vēl pirms centra izveides. 1988. gada 1. oktobrī pēc Viļņas Universitātes Kauņas vakara fakultātē strādājošā Dr. Alvīda Butkus un līdzīgi domājošo iniciatīvas tika atjaunota Lietuviešu-latviešu biedrība.
Kauņā pirmā oficiāli izveidotā latviešu organizācija bija saistīta ar Vītauta Dižā universitāti. Tā bija 1927. gada 23. februārī dibinātā latviešu studentu korporācija „Sidrabeņa”. Tādā veidā korporācijas locekļi un Lietuviešu-latviešu vienības biedrības Jaunatnes nodaļa ne tikai pulcināja kopā latviešu studentus, aktīvi organizēja kongresus, bet arī veicināja latviešu valodas apmācību, kultūras izplatīšanos, uzturēja ciešus kontaktus ar Latvijā studējošajiem.
20. gs. 20.-30. gados iedibinātā sadarbība savu idejisko mērķi būt vienotiem nezaudēja arī 90. gadu sākumā. Tā 1989.gadā, atdzimstot Vītauta Dižā universitātei (VDU) un gadu vēlāk – lituānistikas studijām universitātē, atkal tika atsākta divpusējā sadarbība. Radās ideja par latvistikas centru, kurā realizēt vēlēšanos paplašināt saites ar Latviju, savākt un apkopot informāciju par valsti, tās valodu, kultūru.
Toreizējais Humanitāro zinātņu fakultātes dekāns Egidijs Aleksandravičs ne tikai atbalstīja centra izveidošanas ideju, bet arī ierosināja tā nosaukumā lietot starptautiski pazīstamo Latvijas nosaukumu – Letonia. Savukārt „letonika” kļuva par jēdzienu, kas ietver visu, kas saistīts ar Latviju un tās kultūru.
Latviskums Lietuvas universitātēs
Ilgu laiku Letonikas centrs bija ne tikai pirmais, bet arī vienīgais tāda profila centrs Lietuvā. Vēlāk līdzīgas iniciatīvas radās arī Viļņas, Šauļu, Klaipēdas universitātēs, kaut savstarpēji tās būtu grūti salīdzināt.
1999. gadā Viļņas universitāte pirmā sāka pilnveidot programmu „Lietuviešu filoloģija un latviešu valoda”, Šauļos tika dibināta asociācija „Baltu centrs”, arī Klaipēdas universitāte ir sagatavojusi bakalaura studiju programmu „Lietuviešu filoloģija un latviešu valoda”. Kopš 1996. gada tur darbojas Baltistikas centrs, bet 2008. gada pavasarī Viļņas universitātē nodibināts Latvistikas kabinets.
Pēc Letonikas centra parauga Latvijas Universitātē tika izveidots Lituānistikas centrs. Taču VDU Letonikas centra darbinieki uzskata, ka jau sākotnēji tas bijis pameitas lomā – bez finansiāla atbalsta un štata vietām. Šīs paritātes trūkumu VDU LC spilgti izjūt, organizējot kopīgus pasākumus vai drukātos izdevumus. Pašlaik Latvijas Universitātē apdraudētas arī lituānistikas studijas.
"Ilgu laiku Letonikas centrs bija ne tikai pirmais, bet arī vienīgais tāda profila centrs Lietuvā."
Atšķirībā no Latvijas Lietuvā Letonikas centrs ir VDU sastāvdaļa, ko finansē universitāte. Centru vada doc. habil. Dr. Alvīds Butkus, referente un jaunākā zinātņu līdzstrādniece ir Mg. Kristina Vaisvalavičiene, Mg. Violeta Butkiene – jaunākā zinātņu līdzstrādniece, Gintare Vaitonīte – referente. Viņi gatavo un pilnveido dažādus projektus, iegūstot finansiālos līdzekļus. Vieni no galveniem LC partneriem ir Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija un Latviešu valodas aģentūra Latvijā. Daži projekti ir realizēti ar Lietuvas Republikas Izglītības un zinātņu ministrijas, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atbalstu.
Būtiska LC sastāvdaļa kopš 2000. gada ir Letonikas lasītava, kur ikvienam pieejamas 1500 grāmatas, 70 periodiskie izdevumi par latviešu valodu, literatūru, vēsturi, etnokultūru u.c. Uzsākta skaņu ierakstu un filmu krājumu veidošana. LC, popularizējot latviešu valodu un kultūru gan Latvijā, gan Lietuvā, sastāda un izdod vārdnīcas, ceļvežus, monogrāfijas un, sadarbojoties ar citām Latvijas augstskolām, - zinātnisko rakstu žurnālu „Acta Baltica”.
Studentu apmaiņa
Sakaru atjaunošanās ar Latviju (vispirms jau ar latviešu filologiem) 20. gs. 90. gadu sākumā bija galvenais iemesls un nepieciešamība, lai dibinātu Letonikas centru. Sākās strauja studentu apmaiņa. Pirmais LC iniciētais līgums bija starp VDU Humanitāro zinātņu fakultāti un Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti (1997). Vēlāk sadarbības līgumi bija parakstīti ar Rēzeknes Augstskolu, Daugavpils Universitāti, Liepājas Universitāti un Latvijas Kultūras akadēmiju.
Lietuvas un Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā pavēra plašākas iespējas attīstīt akadēmiskos sakarus – ar minētajām augstskolām tika parakstīti Socrates\Erasmus līgumi, kas aptver ne tikai studentu, bet arī pasniedzēju apmaiņu, sniedz pietiekamu finansiālo atbalstu.
Pēc LC iniciatīvas VDU parakstīja Socrates/Erasmus līgumus ar Latvijas Universitāti (2008/2012), Rēzeknes Augstskolu (2008/2012), Liepājas Universitāti (2008/2012), Daugavpils Universitāti (2009/2012). Pagājušajā gadā VDU un Rēzeknes Augstskola ir nodibinājusi kopēju literatūrzinātnes maģistrantūru. Vēl LC uztur sakarus ar Tamperes (Somija), Stokholmas (Zviedrija), Poznaņas (Polija) universitāšu baltistiem.
Latviešu valoda vidusskolās
Lietuvā dzīvo ap 3000 latviešu. Vērā ņemams fakts, ka, neraugoties uz it kā nelielo skaitu, latviešu valoda kopš 2008. gada ir iekļauta arī vidusskolu mācību programmās kā trešā svešvaloda (pēc brīvas izvēles). To tagad māca dažās vidusskolās Latvijas pierobežā. Valodu turpina mācīt skolotāji, kas pagājušā gada vasarā piedalījās latviešu valodas kursos, ko rīkoja LC sadarbības projektā ar Lietuvas Republikas Izglītības un zinātņu ministriju, Latvijas valsts aģentūru „Latviešu valodas aģentūra” un Viļņas Universitātes pasniedzējiem.
"Lietuvā latviešu valoda kopš 2008. gada pierobežā ir iekļauta arī vidusskolu mācību programmās kā trešā svešvaloda (pēc brīvas izvēles)."
LC paspārnē darbojas arī asociācija „Lietuvas un Latvijas forums”. Pēc tās dibināšanas daudzi projekti un darbi tiek veikti kopā, piemēram, projekts „Lietuviešu un latviešu valodu stundu cikls Lietuvas un Latvijas pierobežā”. Projekta ietvaros daudzas Lietuvas pierobežas skolas veido sadraudzību ar kādu skolu Latvijā un kopā rīko pasākumus, vada kaimiņvalsts valodas stundas, dažās Lietuvas skolās pastāv latviešu valodas fakultatīvi. Interese par tām rodas ne tikai pierobežā, bet arī Kauņā, Viļņā un citās Lietuvas pilsētās.
Profesors un valodnieks Alvīds Butkus
Alvīds Butkus ir cilvēks, kurš pazīstams un cienīts gan Lietuvā, gan Latvijā. Viņš ir LC vadītājs kopš tā pirmsākumiem līdz pat šodienai, 2005. gadā dibinātās asociācijas „Latvijas un Lietuvas forums” priekšsēdētājs, daudzu grāmatu autors un VDU pasniedzējs.
Zināšanas par Latviju un latviešiem A. Butkus ir apkopojis grāmatā „Mūsų broliai latviai” (Viļņa, 1990), ko Lietuvā var uzskatīt par ievadu letonikā. Papildināta šī grāmata izdota otrreiz jau neatkarības laikos ar nosaukumu „Latviai” (Kauņa, 1995). Kā vieslektors A. Butkus labi pazīstams arī Latvijā. Latviešu studentiem lekcijas par Lietuvas vēsturi, leišu akcentoloģiju, baltu etnolingvistiku lasījis Latvijas Universitātē, Rēzeknes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Liepājas Universitātē.
Par nopelniem Latvijas labā 2000. gadā profesors iecelts par Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
18. novembris – ar veltījumu Latgalei
18. novembra atzīmēšana Kauņā, Vītauta Dižā universitātē, jau ir kļuvusi par tradīciju. Letonikas centrs strādā, lai, sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, sabiedrība par Latviju uzzinātu arvien vairāk. Parasti šajos svētkos piedalās viesi no Latvijas, tiek iesaistīti latviešu zinātnieki, studenti, kuri tajā brīdī studē VDU.
"Letonikas centrs, popularizējot latviešu valodu un kultūru gan Latvijā, gan Lietuvā, sastāda un izdod vārdnīcas, ceļvežus, monogrāfijas un, sadarbojoties ar citām Latvijas augstskolām, - zinātnisko rakstu žurnālu „Acta Baltica”. "
LC jaunākā zinātniskā līdzstrādniece un asociācijas „Lietuvas un Latvijas forums” biedre Kristina Vaisvalavičiene stāsta: „Jau dažus gadus pēc kārtas 18. novembrim veltītajā pasākumā mēs prezentējam kādu Latvijā vai Lietuvā jauniznākušu grāmatu, kas atspoguļo kādu kopēju abu tautu kultūru saskarsmes punktu. Šogad pasākumā, kas notiks 20. novembrī, auditorija tiks plašāk iepazīstināta ar Latgali, tās valodu, kultūru, folkloru. Pasākuma viesi – dzejnieks Ontons Slišāns un Upītes bērnu folkloras kopa. Tiks prezentēta jauniznākusī Ontona Slišāna dzejoļu grāmata bērniem „Rūtaļu vydā”, kuru atdzejoju ziemeļžemaišu dialektā. Tā ir unikāla grāmata, kas apliecina cik tuvi mēs, balti, esam, cik daudz mums ir kopējā un cik mēs esam bagāti!”
Māju sajūta Latvijas studentiem
Letonikas centrs ir nozīmīga informācijas un atbalsta vieta studentiem. Pateicoties atsaucīgajai darbinieku rīcībai, gan vietējie lietuviešu studenti, gan viesstudenti uzzina par VDU piedāvātajām iespējām radoši darboties. Piemēram, viens no realizētajiem projektiem ir Lietuvas un Latvijas studentu vasaras nometnes, kurās studenti ne tikai mācās valodas, bet arī klausās lekcijas par Lietuvas un Latvijas vēsturi, kultūru, folkloru, kopā ceļo, dzied.
VDU studente Indre Pociūte saka, ka uz LC var nākt katru dienu un justies gaidīts. Indre runā latviski un papildina zināšanas, tāpēc priecājas, ka no Letonikas lasītavas var paņemt grāmatas, periodiskos izdevumus. Viņa, tāpat kā visi centra darbinieki, gaida Erasmus studentus no Latvijas, jo tā ir iespēja mācīties latviešu valodu un latviešiem mācīt lietuviešu valodu.
Arī Rēzeknes Augstskolas un VDU filoloģijas maģistra diplomu ieguvušās Sandra Murinska un Daina Rutkovska atceras, ka tieši LC ir tā vieta, kas vieno latviešu un lietuviešu tautas, popularizē latviešu tradīcijas. Daina stāsta: „Ievērības cienīgas ir centra rīkotās Baltu dienas (21.-22. septembris). Centrā palīdz gan lietuviešu, gan latviešu studentiem. No Latvijas atbraukušie studenti tajā var rast sev domubiedrus, justies kā mājās.”
