Par apsaimniekošanas maksas apmēru dzīvokļu īpašnieki lemj kopsapulcē (klātienē vai aptaujas veidā), un tad šo lēmumu iekļauj koplīgumā ar apsaimniekotāju. Līgumu var noslēgt vai nu ar visiem iedzīvotājiem, kur katrs uz dokumenta parakstās, vai arī  individuāli ar katru dzīvokļa īpašnieku. Taču arī šajos individuālajos līguma eksemplāros ir ietverti sapulcē nolemtie dzīvokļu īpašnieku pienākumi un tiesības un arī apsaimniekotāja pienākumi un tiesības.

Ja dzīvokļu īpašnieki māju nav pārņēmuši savā valdījumā un noslēguši ar apsaimniekotāju pilnvarojuma līgumu, darbojas likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 50.panta septītā daļa: "/../ 7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.”

Ja dzīvokļu īpašnieki nav vienojušies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu par to, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi sastāda un maksu par pakalpojumiem aprēķina pārvaldnieks, ievērojot Ministru kabineta noteikumus Nr.1014 "Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu".

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas Vitolds Peipiņš pieļauj situāciju, ka, dzīvokļu īpašnieki tomēr ir kopsapulcē pieņēmuši lēmumu par pilnvarojuma došanu pārvaldniekam, bet nav spējuši vienoties par citiem nosacījumiem. Arī šajā gadījumā mājas apsaimniekotājs/pārvaldnieks nekad neslēgs (viņam nemaz nav tādu tiesību) individuālu apsaimniekošanas līgumu ar katru īpašnieku, ar katru no viņiem vienojoties par apsaimniekošanas maksas apmēru, kas nav saskaņots ar dzīvokļu īpašnieku kopību.

„Tas, ka nav noslēgts līgums ar dzīvokļa īpašnieku, nedod iemeslu nemaksāt, jo Dzīvokļu īpašuma likuma 10.pantā starp citiem dzīvokļa īpašnieka pienākumiem ir noteikts pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana). Ja dzīvokļa īpašnieks pakalpojumus ir saņēmis, viņam par tiem ir jāmaksā.

Ja dzīvokļa īpašniekam piederošajās telpās atrodas siltummezgls un vēl kādas inženierkomunikācijas, tas nozīmē, ka tās, visticamāk, ir nedzīvojamās telpas ēkas pagrabā, kas savulaik ir privatizētas vai nopirktas, oficiāli fiksējot šo apgrūtinājumu. Ja telpas iegūtas, zinot, ka tur ir šādas inženierkomunikācijas, tad tās varēja arī nepirkt. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība sapulcē ar balsu vairākumu (51%) nolemtu, ka nomas maksa par inženierkomunikācijām ir maksājama, tad tas būtu iespējams. Bet viņi tādu lēmumu nekad nepieņems.”