Pirmkārt, apsaimniekošanas līgums nav obligāta prasība. Līgums ir divpusējs dokuments, kur abām pusēm jāvienojas par nosacījumiem. Ļoti bieži vienoties ir ļoti grūti, un tāpēc darbojas Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants un 13.pants, normas, kas nosaka – ja dzīvokļa īpašniekam tiek sniegti pakalpojumi, viņam par tiem ir jāmaksā. Šeit darbojas arī Civillikuma 1402.pants, kas nosaka – saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Tas nozīmē – ja līgums nav noslēgts, spēkā ir likums.

Otrkārt, ja dzīvokļa īpašnieks vēlas noslēgt līgumu, tad, kā jau minēts, vienmēr vienā pusē ir dzīvokļa īpašnieks, otrā – apsaimniekotājs. Ja dzīvokļa īpašums ir sadalīts trijās daļās, tad īpašnieka pusē ir visi trīs īpašnieki, kuriem katram arī ir jāparakstās. Protams, līgumu var slēgt arī ar katru īpašnieku atsevišķi par katru dzīvokļa trešo daļu, bet, ja kāds no viņiem nepiekrīt līguma nosacījumiem, ar viņu līgumu var arī nenoslēgt. Ja māsa grib parakstīties par brāļa daļu, tad ir vajadzīgs brāļa pilnvarojums, apstiprināts pie notāra.

Treškārt, uzvārda maiņai nav izšķirošas nozīmes. Apsaimniekotājs rēķinā var iekavās norādīt jauno uzvārdu un tāpat var darīt, sastādot apsaimniekošanas līgumu.