Labdien! Esmu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas viena dzīvokļa īpašniece. Likumā teikts, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās labumus. Es vēlos gūt labumu no sava īpašuma, kā to atļauj likums, iznomājot savu īpašumu uz dažām dienām mēnesī, tad, kad man tās ir izdevīgi, kad esmu prom un tad, kad ir kāds, kurš vēlas iznomāt. Vai man ir kādi ierobežojumi saistībā ar šo iznomāšanu, jo kaimiņi uzskata, ka atvēru viesnīcu un vajadzīga viņu piekrišana. Kāda starpība, vai man ir dažādi īrnieki vai viens pastāvīgais?
Tāpat kā noslēdzot terminētu īres līgumu par dzīvojamās telpas īri ar kādu personu, piemēram, uz gadu vai dažiem mēnešiem, arī dibinot īslaicīgas īres tiesiskās attiecības ar dažādām personām, nav vajadzīga pārējo dzīvokļu īpašnieku piekrišana, jo netiek mainīta dzīvokļa lietošanas funkcija un izīrēšana nekādi neietekmē pārējos mājas iedzīvotājus.
Taču, lai viss būtu likumīgi, Jums ar īrniekiem ikreiz ir jānoslēdz īres līgums, un likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.panta otrajā daļā ir noteikts: „Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.”
Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, ja dzīvokli izmantojat kā peļņas avotu, Jums Valsts ieņēmumu dienestā (VID) nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un par ienākumiem, kas gūti no dzīvojamo telpu īres, jāmaksā nodokļi. Līdztekus tam, ka šādi jārīkojas, lai īres uzņēmējdarbība būtu likumīga, pastāv vēl viens blakus apstāklis: ja kaimiņu attieksme pret dzīvokļa izīrēšanu nav labvēlīga, tad visticamāk kāds no viņiem par to ziņos VID un tad neizbēgami nāksies maksāt sodu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!