„Darba devējs tikai un vienīgi ar darbinieka piekrišanu drīkstēja izpaust trešajām personām ziņas, kuras darbinieks ir iesniedzis darba devējam, piesakoties darbā (piemēram, īss dzīves apraksts jeb tā saucamais CV),” norāda Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas juriskonsults Edgars Timpa.

Darba likuma 38.pants paredz: „Lai izraudzītos nākamo darbinieku, darba devējam ir tiesības atbilstoši šā likuma 33., 35. un 36.pantam iegūtās ziņas, kā arī pretendenta iesniegtos darbā pieteikšanās dokumentus nodot tikai tām personām, kas uzņēmumā darba devēja uzdevumā sagatavo lēmumu par darbinieka pieņemšanu darbā.” Minētās ziņas un dokumentus drīkst darīt zināmus trešajām personām tikai ar pretendenta piekrišanu.

Savukārt Darba likuma 93.pants paredz, ka ziņas, kas par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību iegūtas no darbinieka saskaņā ar šā likuma 33., 35. un 36.pantu, darba devējs var izmantot tikai tad, ja uzņēmumā ir nepieciešams veikt organizatoriskus, tehnoloģiskus vai sociālus pasākumus. Turklāt darba devējs ir atbildīgs par to, lai šīs ziņas uzņēmumā būtu pieejamas vienīgi tām personām, kuras darba devēja uzdevumā šīs ziņas izmanto attiecīgo organizatorisko, tehnoloģisko vai sociālo pasākumu veikšanai.

No šo pantu nosacījumiem faktiski izriet, ka darba devējam ir pienākums gādāt par darbinieka vai pretendenta datu aizsardzību saistībā ar veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību. Šāds darba devēja pienākums izriet arī no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 13.panta prasībām.

Tajā norādīts, ka personas datus var izpaust, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu vai vienošanos, norādot datu izmantošanas mērķi, ja likumā nav noteikts citādi, turklāt saņemtos personas datus drīkst izmantot tikai paredzētajiem mērķiem.

Papildu informāciju varat atrast šajos tiesību aktos un LV portāla sagatavotajos skaidrojumos: