Saskaņā ar Civillikuma regulējumu galviniekam rodas pienākums atbildēt par citas personas saistībām vienīgi tad, kad iestājas galvinieka atbildības priekšnoteikumi, proti, brīdī, kad galvenais parādnieks nepilda vai nepienācīgi pilda uzņemtās saistības. Secināms, ka kreditoram nav pamata iesniegt kreditora prasījumu galvinieka maksātnespējas procesā gadījumā, ja nav iestājušies galvinieka atbildības priekšnoteikumi.

No minētajām tiesību normām izriet, ka gadījumā, ja galvinieka atbildības priekšnoteikumi pret kreditoru nav iestājušies līdz Maksātnespējas likuma 73.pantā noteiktā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa notecējumam, šādu prasījumu faktiski nav pamata pieteikt, kā rezultātā varētu uzskatīt, ka šāds prasījums neietilpst parādnieka saistībās, kuras pakļautas fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumam. Vienlaikus jāņem vērā, ka kreditors, kura prasījuma tiesības ir radušās pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, atrodas principiāli atšķirīgā situācijā no pārējiem kreditoriem.

Līdz ar to varētu izdarīt secinājumu, ka pēc parādnieka maksātnespējas procesa pabeigšanas un parādnieka atbrīvošanas no maksātnespējas procesa ietvaros nesegtajām saistībām, attiecīgajam kreditoram ir tiesības vērsties pret galvinieku. Tomēr jānorāda, ka šāda interpretācija būtu pilnīgi pretēja Maksātnespējas likuma un fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķim – dot iespēju fiziskajai personai „otro iespēju” pēc maksātnespējas procesa veiksmīgas pabeigšanas uzsākt ar parādiem neapgrūtinātu dzīvi, pilnvērtīgi iekļaujoties ekonomiskajā apritē, jo maksātnespējas procesa pabeigšanas un saistību dzēšanas rezultātā parādniekam nevis tiktu atjaunota maksātspēja, bet gan draudētu atkārtots maksātnespējas risks.

Papildus jāvērš uzmanība, ka Maksātnespējas likuma noteikumi neparedz iespēju iesniegt kreditora prasījumus pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām un administratoram saistību dzēšanas procedūras ietvaros nav pienākuma tos izvērtēt un pieņemt attiecīgu lēmumu. Lai gan šāda prakse varētu būt pieļaujama, lai fiziskās personas maksātnespējas procesā tiktu nepārprotami aptvertas arī no galvojuma izrietošas saistības, kas ir uzņemtas pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, taču pienākums apmierināt kreditoru galvenā parādnieka vietā iestājas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, tomēr Maksātnespējas administrācijas rīcībā nav informācijas par šādiem gadījumiem un tos apstiprinošu tiesu praksi.

Ņemot vērā, ka saistību dzēšanas procedūras ietvaros atlikušo parādnieka saistību dzēšanai tiek novirzīta ne mazāk kā viena trešdaļa no parādnieka ienākumiem, varētu pieņemt, ka konkrētais kreditors savu saistību segšanai varētu vērst piedziņu uz tiem naudas līdzekļiem, ko parādnieks patur savā rīcībā, tādējādi gūstot apmierinājumu ārpus parādnieka maksātnespējas procesa. Tomēr, izvērtējot šādu iespēju, jāņem vērā, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 134.panta otrās daļas 1.punktu pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas tiek apturēta izpildu lietvedība lietās par piespriesto, bet nepiedzīto summu piedziņu un lietās par parādnieka saistību izpildīšanu tiesas ceļā.

Minētās normas mērķis ir nepieļaut kāda kreditora prasījuma primāru segšanu, nostādot nevienlīdzīgā situācijā pārējos parādnieka kreditorus, kā arī novērst iespējamību, ka ārpus maksātnespējas procesa tiks veiktas jebkādas individuālas piedziņas darbības. Jāņem vērā, ka Maksātnespējas likuma 134.pantā paredzētās maksātnespējas procesa pasludināšanas sekas attiecināmas ne tikai uz bankrota procedūru, bet uz visu maksātnespējas procesu kopumā. Līdz ar to piedziņas vēršanu uz parādnieka ienākumiem arī saistību dzēšanas procedūras ietvaros Maksātnespējas likums nepieļauj. Pretējā gadījumā būtu apdraudētas parādnieka Maksātnespējas likumā paredzētās tiesības paturēt divas trešdaļas no ienākumiem uzturēšanas izdevumu segšanai, kas noteiktas ar mērķi nodrošināt parādnieka primāro vajadzību apmierināšanu.

Tādējādi, ņemot vērā, ka izpildu lietvedība maksātnespējas procesa norises ietvaros nav pieļaujama, gadījumā ja, norisinoties parādnieka saistību dzēšanas procedūrai, tiesu izpildītājs vērš piedziņu uz parādnieka mantu, parādniekam ir tiesības iesniegt tiesā sūdzību par tiesu izpildītāja darbībām atbilstoši Civilprocesa likuma 632.panta pirmajā daļā noteiktajai kārtībai.

Attiecībā uz to, vai parādniekam bija jāpiedalās tiesas sēdē un jāinformē tiesa par uzsākto maksātnespējas procesu, norādāms, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 1.punktu pusēm ir pienākums ierasties pēc tiesas aicinājuma tiesā, savukārt minētā panta 2.punkts paredz, ka pusēm ir pienākums savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus.

Gadījumā ja kāds no lietas dalībniekiem nav laikus paziņojis tiesai savas neierašanās iemeslu vai neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai sodu minētā likuma 156.panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā apmērā. Tādējādi likumdevējs ir paredzējis personām negatīvas sekas gadījumā, ja lietas dalībnieks neievēro civilprocesuālo kārtību. Tomēr pat gadījumā, ja lieta tiek iztiesāta bez aicināto personu klātbūtnes, minētais nevar ietekmēt pieņemtā nolēmuma tiesiskumu.

Papildus norādāms, ka saskaņā ar Maksātnespējas likuma 12.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu tiesiskās aizsardzības procesa, juridiskās personas maksātnespējas procesa un fiziskās personas maksātnespējas procesa publiskumu, atbildīgā iestāde kārto maksātnespējas reģistru, kurā iekļauj šajā likumā noteiktās ziņas. Maksātnespējas reģistrs ir visiem pieejams bez maksas, un tā ierakstiem ir publiska ticamība. Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka informācija par parādnieka maksātnespējas procesa norisi ir zināma visām personām.