Krimināllikuma 40.pantā īsi, bet samērā nekonkrēti noteikts: „(2) Piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.”

Kā redzams, likumā nav konkrēti minēts, tieši kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām. Kā liecina tiesu prakse, piespiedu darbu nevar piemērot personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuru veselības stāvokli piespiedu darbs var pasliktināt.

Kādā no Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmumiem secināts: „Analizējot normatīvos aktus, kas regulē darba tiesiskās attiecības, sociālo aizsardzību, var secināt, ka noteikts vecums, slimība, invaliditāte, maternitāte pilnīgi atņem vai daļēji ierobežo cilvēku spēju strādāt un tāpēc šiem cilvēkiem nepieciešama sociālā aizsardzība. Pienākuma uzlikšana strādāt var nelabvēlīgi ietekmēt šo cilvēku veselības stāvokli.”

Tātad, lai atbrīvotu no piespiedu darbiem, noteicošais nav pensionāra statuss (var būt pensionāri, kas ir pat ļoti darbspējīgi), bet gan cilvēka vecums, veselības stāvoklis (invaliditāte, kādas slimības diagnoze) un tamlīdzīgi faktori.