Adopcijas iespējamība ir domāta bērna interesēs. Un tik nopietnu lēmumu nevar pamatot tikai ar īstermiņa vajadzību, piemēram, saņemt slimības lapu. Lēmumu par adopciju apstiprina tiesa, savukārt lēmumu, vai adopcija atbilst bērna interesēm, – bāriņtiesa.

Civillikuma 169.panta pirmā daļa paredz, ka adopcijai jāpiekrīt visiem tās dalībniekiem: adoptētājam; adoptējamajam, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu; adoptējamā vecākiem, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības.

Savukārt 169.panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu.

Lai bērnus varētu adoptēt Jūsu vīrs, bērnu bioloģiskajam tēvam ir jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam.

Ja bērnu tēvs nedod piekrišanu bērnu adopcijai, tad Jums jāvēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā, lai varētu uzsākt jautājuma risināšanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu tēvam vai atbilstoši Civillikuma 169.panta ceturtajai daļai adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Ja bērns ir adoptējams, Jūsu vīram atbilstoši 2003.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 "Adopcijas kārtība" 13.punktam savas dzīvesvietas bāriņtiesā jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu un jāiesniedz:

13.1. pieteikums, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;

13.2. laulības apliecības kopija, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;

13.3. dokuments, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;

13.4. izziņa par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

13.5. dzīves apraksts (CV);

13.6. izziņa par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Saskaņā ar noteikumu 15.punktu, ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus, izņemot 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

• otrs vecāks ir miris;
• otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;
• otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:

• izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;
• noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;
• pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;
• nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 

Bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā.

Tātad bāriņtiesa vienlaikus veic gan adoptētāja (Jūsu vīra) izvērtēšanu par piemērotību adoptētāja statusam, gan izvērtē, vai adopcija ir bērna interesēs.

Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē:

• adoptētāja un bērna personību;
• adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;
• adoptētāja spēju izaudzināt bērnu;
• adoptētāja un adoptējamā  savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

Bāriņtiesa apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu. Ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā. Adopciju apstiprina tiesa.

Jūs neko nerakstāt par uzturlīdzekļiem, vai bijušais vīrs (bērnu tēvs tos maksā) vai saņemat tos no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Jāzina, ka, juridiski kļūstot par bērnu tēvu, Jūsu vīram radīsies bērnu uzturēšanas pienākums. Ar to brīdi uzturlīdzekļus pārtrauks izmaksāt. Tātad, ja bērns tiek adoptēts, uzturlīdzekļu došanas pienākums turpmāk pāriet uz personu, kura bērnus ir adoptējusi.