Maksātnespējas likuma grozījumos, kas stāsies spēkā ar 2015.gada 1.janvāri, nav paredzētas izmaiņas attiecībā uz galvojuma saistību īpatnībām, ja galvenajam parādniekam fiziskās personas maksātnespējas procesā ir dzēstas saistības. Minētā jautājuma regulējums ir noteikts attiecīgajos Civillikuma pantos.

Civillikuma 1710.pants noteic, ka galvojums izbeidzas ar katru darbību, kas dzēš galveno saistību, atsvabinot no tās parādnieku, savukārt Civillikuma 1712.pants paredz, ka galvojums izbeidzas ar ikvienu notikumu, kas atsvabina galveno parādnieku. Tomēr, interpretējot to, kas ir darbība vai notikums, kas atbilstoši Civillikuma 1710. vai 1712.pantam dzēš vai izbeidz galveno saistību, tiesu prakse nav bijusi viennozīmīga.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2011.gada 27.aprīļa spriedumā lietā Nr.SKC-86/2011 ir norādīts, ka galvenā parādnieka maksātnespējas gadījumā galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, kura nav atkarīga no galvenā parāda pastāvēšanas. Turklāt galvojumu var izbeigt tikai tāda personas darbība, kuras rezultātā tiek dzēsts galvenais parāds, proti, parāda atmaksa, atcēlējlīguma vai izlīguma, vai saistības pārjaunojuma līguma noslēgšana. 

Šādiem secinājumiem pievienojusies arī Rīgas apgabaltiesa 2014.gada 31.marta lēmumā lietā Nr.C33498511. Minētajā lēmumā norādīts, ka saskaņā ar galvojuma mērķi galviniekam ir pienākums izpildīt ar galvojuma līgumu uzņemtās saistības, ņemot vērā, ka kreditors nesaņem pilnu sava prasījuma apmierinājumu galvenā parādnieka maksātnespējas procesā. 

Savukārt Kurzemes apgabaltiesa 2014.gada 23.oktobra spriedumā lietā Nr.C33303412 ir izteikusi pretēju viedokli. Tiesas ieskatā, ja atbilstoši Maksātnespējas likuma 165.pantā noteiktajam galvenajam parādniekam ir izbeigta saistību dzēšanas procedūra un ir dzēstas galvenā parādnieka atlikušās saistības, arī galvojums ir izbeidzies.

Likumdevējs ir paredzējis galvojuma izbeigšanās gadījumus (Civillikuma 1710.pants), kā rezultātā galvinieks tiek atsvabināts no saistībām, jo nepastāv galvenā saistība. Kreditoram šajā gadījumā pastāv risks, kas izriet no Maksātnespējas likuma noteikumiem un sekām, ka parādnieks var uzsākt maksātnespējas procesu. Atlikušās parāda summas piedziņa no galvinieka ir pretrunā ar Civillikuma 1704.pantu, kas paredz kādā apmērā galvinieks apmierina kreditoru, tādā uz viņu pāriet šā pēdējā prasījumi pret galveno parādnieku. Galviniekam saglabājas tiesība vērsties pret galveno parādnieku ar prasījumu par parāda atmaksu pēc tam, kad tiek apmierināts kreditora prasījums, taču konkrētajā situācijā galvenais parāds jau ir dzēsts. 

Maksātnespējas izbeigšanas sekas juridiskai personai atšķiras no fiziskās personas maksātnespējas izbeigšanas sekām. Pirmajā gadījumā beidz pastāvēt juridiskā persona un tā tiek izslēgta no komercreģistra, bet fiziskās personas maksātnespējas izbeigšanās gadījumā tiek dzēsts parāds pret kreditoriem un fiziskai personai ir iespēja turpināt finansiālo darbību bez parādiem. Līdz ar to uz fiziskās personas maksātnespējas procesu Senāta 2011.gada 27.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKC-86/2011 izdarītie secinājumi nav attiecināmi. 

Arī Rīgas rajona tiesa 2014.gada 19.novembra spriedumā civillietā Nr.C33467114 norāda, ka līdz ar tiesas lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu, ar kuru galvenais parādnieks ir atsvabināts no savu saistību izpildes pret kreditoru, attiecībā pret galvinieku iestājas Civillikuma 1710. un 1712.pantā norādītās sekas. 

Ņemot vērā minēto, jāsecina, ka jaunākā tiesu prakse minētajā jautājumā ir nosliekusies par labu interpretācijai, ka fiziskās personas uzņemtās galvojuma saistības izbeidzas līdz ar galvenās saistības dzēšanu. Tādējādi maksātnespējīgajam galviniekam ir tiesības iesniegt apstiprināšanai tiesā saistību dzēšanas plāna grozījumus, ja plāns saistībā ar noteiktiem apstākļiem neatbilst faktiskajai situācijai (izbeidzas galvojuma saistības), vai lūgt tiesu izbeigt maksātnespējas procesu gadījumā, ja ir izpildītas uzņemtās saistības.