Saskaņā ar Darba likuma 79.panta pirmo daļu darba devējam ir tiesības ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas to zaudējumu atlīdzību, kas viņam radušies darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ.

Šāda ieturējuma izdarīšanai nepieciešama darbinieka rakstveida piekrišana. Savukārt atbilstoši Darba likuma 80.panta pirmajai daļai visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20%, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos —50% no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas.

Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.

Šeit gan vērts citēt arī Darba likuma 79.panta otro daļu: „Ja darbinieks apstrīd darba devējam radušos zaudējumu atlīdzības prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs var celt atbilstošu prasību tiesā divu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas.”

Vēl vajadzētu būt arī likumos nerakstītai izpratnei par godprātību: ja persona ar savu nelikumīgu rīcību kādam citam ir radījusi zaudējumus, tad būtu tikai loģiski tos atlīdzināt, nerēķinot, vai tas ir darba devējs rads vai paziņa.