Rokas naudas jautājumi ir noteikti Civillikuma 1725.-1731.pantā.

1725.pants. Ar rokas naudu jāsaprot tas, ko, līgumu noslēdzot, viena puse dod otrai ne vien par galīgi noslēgta līguma pierādījumu, bet līdz ar to arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.

Tātad ar rokas naudas saņemšanu un došanu abas puses vienojas par konkrētu saistību izpildi.

1728.pants. Ar rokas naudas iedošanu līgums, ja tas citādi atbilst visiem likuma prasījumiem, uzskatāms par noslēgtu, un katra puse var prasīt, lai to izpilda.

Tas nozīmē, ka rokas naudas saņēmējam un devējam ir tiesības prasīt uzņemto saistību pildīt.

1730. pants. Ja līgumu neizpilda vai nu tādēļ, ka tas, pusēm savstarpēji labprātīgi vienojoties, atcelts, vai tādēļ, ka tā izpildīšana kļuvusi neiespējama bez rokas naudas devēja vainas, tad rokas nauda jādod pēdējam atpakaļ.

Ja līgumu neizpilda aiz viena līdzēja vainas, tad, ja vainīgs rokas naudas saņēmējs, viņam tā jāatdod tās devējam divkāršā apmērā; bet, ja neizpildīšanā vainīgs rokas naudas devējs, tad viņš zaudē tiesību prasīt to atpakaļ. Bez tam vainīgam jāatlīdzina pretiniekam visi zaudējumi.

1731.pants. Ja puses norunājušas, ka jau noslēgto līgumu var atcelt, zaudējot rokas naudu, un ja tādā gadījumā atkāpjas rokas naudas devējs, tad viņš to zaudē, bet, ja atkāpjas pretējā puse, tad viņai jāatdod rokas nauda divkāršā apmērā.

Šie panti atrunā kārtību, kas pildāma, ja puses no saistību izpildes atsakās.

Ja pircējs uzskata par nepieciešamu tiesāties, tad prasību tiesā tas varēs iesniegt vien tad, ja tai būs pamatojums.

Svarīgs aspekts ir arī tas, vai mantojuma lieta pie notāra ir nokārtota un mantojums pieņemts.