Bērna vecākus no dzimšanas apliecības nav iespējams „izrakstīt”. Jūsu minētajā situācijā, iespējams, varētu  tikt risināts jautājums par bērna adopciju. Tomēr jāņem vērā, ka  Jūsu  dzīvesvieta patlaban nav Latvijā, tādējādi  risināt jautājumu par bērna  adopciju atbilstoši  Latvijas normatīvajiem aktiem patlaban nav iespējams, jo Civillikuma 9.panta otrā daļa paredz, ka otra laulātā bērna adopciju apstiprina pēc Latvijas likuma, ja adoptējamās personas dzīvesvieta ir Latvijā. Tādējādi, lai risinātu jautājumu par bērna adopciju savas dzīvesvietas valstī, Jums jārīkojas atbilstoši dzīvesvietas valsts normatīvajam regulējumam.

Papildus sniedzam  informāciju, ka atbilstoši 1993.gada 29.maija „Hāgas  konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”, kas ir saistoša arī Latvijai, ir noteiktas valstu centrālās  iestādes  adopcijas  jautājumos, tādējādi Jūs varat sazināties ar savas dzīvesvietas valsts centrālo iestādi, lai noskaidrotu, kāds ir adopcijas process Jūsu dzīvesvietas valstī. Hāgas konvenciju ratificējošo valstu centrālo iestāžu saraksts ir pieejams šeit.

Vienlaikus neskaidrību vai situācijas precizēšanas gadījumā aicinām sazināties ar Labklājības ministrijas speciālistiem, zvanot pa tālruni 67021649 vai rakstot uz e-pastu lm@lm.gov.lv.

Papildus sniedzam informāciju par adopcijas procesu Latvijā. Civillikuma 169.panta pirmā daļa paredz, ka ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Savukārt 169.panta trešā daļa paredz, ka piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Tādējādi, lai bērnu varētu adoptēt Jūsu vīrs, bērna bioloģiskajam tēvam ir jādod piekrišana adopcijai vai nepieciešams tiesas spriedums par aizgādības tiesību atņemšanu tēvam.

Ja bērna tēvs nepiekrīt dot piekrišanu bērna adopcijai, tad Jums jāvēršas savas dzīvesvietas bāriņtiesā, lai varētu uzsākt jautājuma risināšanu par aizgādības tiesību pārtraukšanu tēvam vai atbilstoši Civillikuma 169.panta ceturtajai daļai adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Tādējādi, ja bērns ir adoptējams, Jūsu vīrs atbilstoši 2003.gada 11.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.111 „Adopcijas kārtība” (turpmāk tekstā – noteikumi) 13.punktam savas dzīvesvietas bāriņtiesā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

13.1. pieteikumu, kurā norādīti adopcijas motīvi, vēlamais adoptējamo skaits, dzimums un vecums, kā arī adoptētāja reliģiskā pārliecība, ja tāda ir;

13.2. laulības apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja adoptētājs ir laulībā;

13.3. dokumentu, kas apliecina laulības šķiršanu, ja laulība šķirta;

13.4. izziņu par nodrošinājumu ar dzīvojamo platību;

13.5. dzīves aprakstu (CV);

13.6. izziņu par adoptētāja veselības stāvokli, kurā norādītas adoptētāja iedzimtās un iegūtās slimības, ja tādas ir.

Saskaņā ar noteikumu 15.punktu, ja bērns dzīvo adoptētāja ģimenē, bāriņtiesa adoptētāju var atbrīvot no nepieciešamības iesniegt šo noteikumu 13.punktā minētos dokumentus, izņemot 13.1., 13.2. un 13.3.apakšpunktā minētos dokumentus. Ja bāriņtiesa adoptētāju atbrīvo no dokumentu iesniegšanas, to norāda lēmumā.

Ja adoptē otra laulātā bērnu, adoptētājs pieteikumam pievieno adoptējamā dzimšanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu), izziņu par adoptējamā veselības stāvokli, bērna bioloģisko vecāku piekrišanu adopcijai vai dokumentu, kas apliecina, ka pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

- otrs vecāks ir miris;

- otra vecāka dzīvesvieta nav zināma;

- otram vecākam likumā noteiktajā kārtībā ir atņemtas aizgādības tiesības.

Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti, to skaitā:

- izvērtē adopcijas motivāciju, ģimenes locekļu savstarpējās attiecības un spējas izaudzināt bērnu;

- noskaidro adoptētāja ģimenes dzīves apstākļus un izvērtē adoptētāja materiālo stāvokli;

- pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām attiecībā uz adoptētāju;

- nosūta adoptētāju pie psihologa saņemt atzinumu par personas piemērotību adopcijai. 

Bāriņtiesa ne ilgāk kā sešus mēnešus veic adoptētāja ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Izņēmuma gadījumā bāriņtiesa ģimenes izpēti var veikt īsākā laikā, to īpaši motivējot lēmumā.

Tādējādi otra laulātā bērna adopcijas gadījumā bāriņtiesa vienlaikus veic gan adoptētāja (Jūsu vīra) izvērtēšanu par piemērotību adoptētāja statusam, gan izvērtē, vai adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, veicot ģimenes izpēti, cita starpā noskaidro adoptētāja un bērna reliģisko pārliecību (ja tāda ir) un izvērtē:

- adoptētāja un bērna personību;

- adoptētāja mājokļa un saimniecības īpatnības;

- adoptētāja spēju izaudzināt bērnu;

- adoptētāja un adoptējamā  savstarpējo piemērotību, norādot laikposmu, kurā bērns atradies adoptētāja aprūpē.

Bāriņtiesa apkopo ģimenes izpētes rezultātus, sagatavo atzinumu par to, vai adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, un pieņem atbilstošu lēmumu.

Ja atbilstoši noteikumu 34.punktam bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir bērna interesēs, tā vienlaikus ar lēmumu izsniedz adoptētājam bērna dokumentus iesniegšanai tiesā.

Adopciju apstiprina tiesa.