Ja ar bērna tēvu nav iespējams rast objektīvu risinājumu un vienoties, Jūs varat sniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu apmēra palielināšanu. Taču ņemiet vērā, ka šī prasība būs tiesai jāpamato, norādot apstākļus, ar kuriem prasību pamatojat, kā arī iesniedzot pierādījumus, kas tos apstiprina. 

Rūpes par bērnu neaprobežojas ar viņa uzturēšanu, proti, ēdināšanu, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu un kopšanu. Civillikuma 177.panta ceturtajā daļā teikts, ka rūpes par bērnu ietver arī izglītošanu, audzināšanu, tostarp garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam. 

Tomēr jāuzsver, ka Civillikuma 179.pants noteic abu vecāku pienākumu uzturēt bērnu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli. Uzskats, ka visas ar bērna uzturu saistītās izmaksas vecākiem ir jādala uz pusēm, ir maldīgs. Katram vecākam jāuztur bērns atbilstoši savām finansiālām iespējām, bet nodrošinot ne mazāk par minimālo apmēru, kādu noteicis Ministru kabinets. 

Tāpēc tiesa, nosakot uzturlīdzekļu apmēru, vērtēs gan pieprasītā uzturlīdzekļu apmēra pamatojumu, gan tā samērīgumu ar abu vecāku, tai skaitā arī Jūsu, finansiālo stāvokli. Katrs gadījums ir atšķirīgs, tāpēc, sagatavojot prasības pieteikumu, ir vērts konsultēties ar juristu, kurš specializējies ģimenes tiesībās.