Kādas ir iespējas un pareizā juridiskā pieeja telpu īpašniekam pieprasīt kompensāciju no apsaimniekotāja un pārējiem īpašniekiem par nekustamā īpašuma lietošanas ierobežojumiem, kuri radušies no pārseguma (daudzdzīvokļu ēkas kopīpašums) bīstamas deformācijas? Sertificēts būvinženieris ir veicis ekspertīzi un sniedzis tehnisko atzinumu, ka pārseguma bojājumi ir bīstami un nav piemēroti tālākai ekspluatācijai. Ēkas apsaimniekotājs un līdzīpašnieki vilcinās ar projektu un darbu tālāku veikšanu. Tikmēr es kā zemākā stāva īpašnieks esmu situācijas ķīlnieks un tieku ierobežots pilnvērtīgā telpu tālākā ekspluatācijā vai pārdošanā. Vienlaikus no manis tiek prasīti ikmēneša maksājumi, kurus apzinīgi maksāju.
Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 9. pantam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, tai skaitā par šā likuma 6. panta otrās daļas noteikumu nepildīšanu vai nepienācīgu izpildi, dzīvojamās mājas īpašnieks atbild likumā noteiktajā kārtībā. Tas nozīmē, ka par dzīvojamās mājas pārsegumu bīstamo deformāciju primāri atbildīgi ir visi dzīvokļu īpašnieki jeb kopība, savukārt pārvaldnieks tikai tādā gadījumā, ja rīkojies nolaidīgi, piemēram, normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā nav veicis dzīvojamās mājas apsekošanu, pie apstākļa, ka pārsegumu deformāciju bija iespējams konstatēt un tas nav uzskatāms par slēptu defektu. Vērtējams arī tas, vai kopības uzkrājumi ir pietiekami, lai novērstu pārsegumu deformāciju, vai tiek nodrošināts pietiekams finansējums projekta īstenošanai no kopības puses.
Pārvaldnieka pienākums atlīdzināt dzīvokļu īpašniekam nodarītos zaudējumus var būt līgumiski reglamentēts arī pārvaldīšanas līgumā. Protams, arī Civillikuma 1779. panta noteikumi paredz vispārēju pienākumu atlīdzināt zaudējumus, kā arī Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmajā daļā noteikta dzīvokļa īpašnieka atbildība par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem.
Tomēr, kā sākotnēji tika minēts, konkrētajā situācijā detalizēti jāvērtē, cik lieli un kādi ir nodarītie zaudējumi, vai tiešām pie tiem ir vainojams pārvaldnieks un/vai citi dzīvokļu īpašnieki un vai pastāv cēloniskais sakars starp zaudējumu rašanos un pārvaldnieka/citu dzīvokļu īpašnieku darbībām/bezdarbību. Turklāt saskaņā ar Civillikuma 1776. pantu cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Tas nozīmē, ka konkrētajā situācijā pats dzīvokļu īpašnieks ir kopības sastāvā un būs vērtējams, ko viņš ir darījis, lai novērstu zaudējumu rašanos.
Gadījumā, ja visa dzīvojamā māja šobrīd nav ekspluatējama, tad varētu vērtēt apsaimniekošanas izdevumu apmēru, proti, pārvaldnieka sniegto pakalpojumu klāsta un ikmēneša maksas atbilstību faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
