No jautājumā norādītā nav iespējams viennozīmīgi secināt dzimšanas fakta reģistrēšanas tiesiskos apstākļus, kā arī to, uz kāda pamata ziņas par bērna tēvu dzimšanas reģistra ierakstā vēlāk labotas. Tādēļ iespējams sniegt tikai vispārīgu atbildi. 

Ja dzimšanas reģistra ierakstā jau ir iekļautas ziņas par tēvu, tā papildināšana ar jaunām ziņām, kā tēvu ierakstot citu personu, iespējama vienīgi gadījumā, ja esošais ieraksts par tēvu tiek svītrots. Ziņas par tēvu dzimšanas reģistra ierakstā var tikt svītrotas uz tiesas sprieduma pamata, un tas iespējams Civillikumā noteiktajos gadījumos un termiņā. Turklāt būtiska nozīme tam, uz kāda pamata paternitāte bērnam sākotnēji noteikta. Likumā norādītie paternitātes apstrīdēšanas nosacījumi atšķiras, ja bērns piedzimis, mātei esot laulībā, un paternitāte noteikta automātiski pēc paternitātes pieņēmuma vai ja bērns piedzimis ārpus laulības un paternitāte atzīta brīvprātīgi, vecākiem iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. 

Ja ieraksts par bērna tēvu dzimšanas reģistrā iekļauts uz paternitātes pieņēmuma pamata (par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs), apstrīdēt paternitātes pieņēmumu saskaņā ar Civillikuma 149. pantu var: 

• bērna mātes vīrs divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa; 
• bērna māte divu gadu laikā no dienas, kad viņa uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti; 

• pats bērns, ja viņš sasniedzis pilngadību, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes pieņēmumu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas; 

• vīra vecāki divu gadu laikā no dienas, kad viņi uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņu dēla, ja viņš ir miris un līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu; 

• persona, kura sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, divu gadu laikā no bērna piedzimšanas, ja bērna māte ir mirusi dzemdībās vai bērna māte un bērna mātes vīrs dzīvo šķirti vismaz 306 dienas pirms bērna piedzimšanas (izņemot gadījumus, ja bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā).

Savukārt, ja ieraksts par bērna tēvu dzimšanas reģistrā iekļauts uz paternitātes brīvprātīgas atzīšanas pamata, paternitātes atzīšanu tiesa var atzīt par neesošu tikai tad, ja persona, kas bērnu atzinusi par savu, nevar būt viņa bioloģiskais tēvs un bērnu atzinusi par savu maldības, viltus vai spaidu rezultātā. Proti, kļuvuši zināmi fakti, kas apliecina, ka bērns nav cēlies no dzimšanas apliecībā ierakstītās personas. 

Pastāvot šādiem apstākļiem, saskaņā ar Civillikuma 156. panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto paternitātes atzīšanu ir tiesīgi apstrīdēt: 

• persona, kas paternitāti atzinusi, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti; 

• bērna māte divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti; 

• persona, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, divu gadu laikā no bērna piedzimšanas dienas (izņemot gadījumu, kad bērns ieņemts noziedzīga nodarījuma pret tikumību un dzimumneaizskaramību rezultātā); 

• pats bērns, ja viņš sasniedzis pilngadību, divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad viņš uzzināja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti. Ja par apstākļiem, kas izslēdz paternitāti, bērns uzzināja pirms pilngadības sasniegšanas, paternitātes atzīšanu viņš var tiesā apstrīdēt divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. 

Tātad, ja pastāv pamats paternitātes pieņēmuma vai atzītas paternitātes apstrīdēšanai un nav beidzies likumā noteiktais termiņš, kādā paternitāti iespējams apstrīdēt, ir tiesības ar attiecīgu prasības pieteikumu vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, sniedzot prasības pieteikumu tiesā, nepieciešams sniegt pierādījumus tam, ka bērns nav faktiski cēlies no personas, kas ierakstīta par tēvu, un pierādījumus, kuri apliecina, ka likumā noteiktais divu gadu termiņš nav beidzies. 

Kad esošais ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā tiek svītrots, personu, kas sevi uzskata par bērna bioloģisko tēvu, dzimšanas reģistra ierakstā iespējams iekļaut, šai personai dzīvai esot, ja tā kopā ar bērna māti iesniedz paternitātes atzīšanas pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā un ja bērns, kas sasniedzis pilngadību, piekrīt dzimšanas reģistra ieraksta papildināšanai. Brīvprātīgi paternitāti var atzīt jebkurā brīdī. 

Ja kopīgu paternitātes atzīšanas iesniegumu iesniegt nav iespējams, pilngadību sasniegušajam bērnam, kā arī personai, kas sevi uzskata par tēvu, ir tiesības ar prasību par paternitātes noteikšanu vērsties tiesā. Ja persona, no kuras bērns cēlies, ir mirusi, pilngadību sasniegušais bērns var vērsties tiesā ar prasību par paternitātes fakta konstatēšanu. Likumā nav noteikts termiņš, kādā šāda prasība tiesā iesniedzama. 

Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >> 

• Atsevišķu lietu kategoriju izskatīšanas īpatnības – paternitātes noteikšana un apstrīdēšana tiesā 
• Precizēts termiņš, kādā pilngadību sasniedzis bērns var apstrīdēt paternitāt 
• Tuvplānā civilprocess – paternitāte, bērna izcelšanās noteikšana vai apstrīdēšana 
• Paternitātes pieņēmuma apstrīdēšana – svarīgs divu gadu termiņš