Jūsu aprakstā minētā īpašuma atrašanās kopīpašumā rada noteiktas tiesiskas sekas. Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība. 

Katram ir pienākums respektēt īpašuma tiesības, ko paredz Civillikuma 927. pants, proti, īpašnieka tiesības valdīt un lietot šo īpašumu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties u. tml. Vienlaicīgi kopīpašnieku savstarpējās attiecībās ir pienākums ievērot arī pārējo kopīpašnieku tiesības uz šo īpašumu, kas būtiski aprobežo katra kopīpašnieka individuālās īpašuma tiesības. Civillikuma 1068. panta pirmā daļa noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.  

Konkrētajā gadījumā mantojuma atstājēja griba ir bijusi nodot šo īpašumu kopīpašumā trīs personām, tādēļ katram kopīpašniekam piemīt vienādas tiesības valdīt un lietot šo īpašumu, atbilstoši kopīpašniekam piederošajai kopīpašuma daļai. Šajā gadījumā nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka divi kopīpašnieki īpašumu ir lietojuši jau iepriekš, ir tur deklarējušies, veic īpašumā uzņēmējdarbību u. tml.  

Ja visi kopīpašnieki vēlas palikt kopīpašuma attiecībās, tad risinājums šajā gadījumā varētu būt kopīpašuma dalīta lietošana. Kopīpašuma dalīta lietošana izriet no Civillikuma 1070. panta, kura pirmā daļa noteic, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Tādējādi kopīpašniekiem ir tiesības darījuma ceļā, savstarpēji vienojoties un ievērojot katra kopīpašnieka daļas lielumu, noteikt, piemēram, kura zemes gabala daļa, ēka vai tās daļa tiks nodota katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā, kura daļa turpretī paliks nedalītā lietošanā utt. Ja par kopīpašuma lietošanu kopīpašniekiem neizdodas vienoties, tad kopīpašuma dalītu lietošanu var noteikt arī ar tiesas spriedumu, vēršoties ar atbilstošu prasību tiesā. 

Jāņem tomēr vērā, ka ikvienam kopīpašniekam ir tiesības prasīt ne tikai tā dalītu lietošanu, bet arī šī kopīpašuma izbeigšanu, ja vien kopīpašuma nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim (skat. Civillikuma 1074. pantu). Arī šajā gadījumā kopīpašuma izbeigšana var notikt labprātīgi vai tiesas ceļā. Civillikuma 1075. panta pirmā daļa paredz šādus kopīpašuma izbeigšanas veidus: 1) piespriež katram no kopīpašniekiem reālas daļas, uzliekot, kad vajadzīgs, viena daļai zināmus servitūtus par labu otra daļai; 2) atdod visu lietu vai daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt daļu naudā; 3) noteic lietu vai daļu pārdot; 4) izšķir jautājumu ar lozi, it īpaši tad, kad jāizšķir, kuram no kopīpašniekiem paturēt sev pašu lietu vai daļu un kurš no viņiem apmierināms ar naudu; 5) noteic sadalīt dzīvokļu īpašumos nekustamo īpašumu, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām.  

Ja strīds tiek skatīts tiesas ceļā, tad atbilstoši tiesu praksei, vienam vai vairākiem kopīpašniekiem paužot vēlmi paturēt īpašumu sev, izmaksājot pārējiem kopīpašniekiem atlīdzību, zināmas priekšrocības bauda tie kopīpašnieki, kuriem ir lielāka saikne ar šo īpašumu, piemēram, kas kopīpašumā ir deklarējušies, tajā faktiski dzīvo, to tiesiski lieto u. tml.