Vispārīgi likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 17. pants noteic, ka ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem: 

1. valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam; 
2. likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm); 
3. noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā; 
4. sertificēta speciālista apliecinājumu par paziņošanas kārtībā uzbūvētas būves esību apvidū; 
5. rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam); 
6. apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim); 
7. tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā; 
8. aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam); 
9. izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā; 
10. līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā; 
11. citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu. 

Taču likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: 

 “(1) Ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves). 

(2) Ja uz fiziskās personas zemes atrodas likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta ceturtajā daļā minētās ēkas (būves) un kadastra informācijas sistēmā vai zemesgrāmatā tām nav reģistrēts īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta sniegto informāciju par to, ka ēkas (būves) pirms 1993. gada 5. aprīļa nav reģistrētas uz citas personas vārda. Zemes īpašnieks nostiprinājuma lūgumam pievieno apliecinājumu, ka nav strīda par tiesībām un zemes īpašnieks ir saskaņā ar Krimināllikumu informēts par atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu. 

(3) Šā panta otrajā daļā minētajā kārtībā ēkas (būves) ir ierakstāmas zemesgrāmatā uz tā zemes īpašnieka vārda, kurš kā tiesiskais valdītājs ir reģistrēts Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 44. panta otrās daļas 4.¹ punktā noteiktajā kārtībā. Nostiprinājuma lūgumam pievienojamo dokumentu aprites kārtību nosaka tieslietu ministrs.” 

Par procesu un to, kas jāņem vērā, lai ierakstītu nezināmas piederības būves zemesgrāmatā, varat detalizēti uzzināt LV portāla skaidrojumā “Kā ierakstīt nezināmas piederības būvi zemesgrāmatā vienkāršā tiesvedības procesā”.