Ja pārdod savu vienīgo zemesgrāmatā reģistrēto īpašumu un nav pagājuši pieci gadi pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz pārdevēja vārda, tad gūtais ienākums nebūtu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams tad, ja viss ienākums (nekustamā īpašuma pārdošanas cena mīnus iegādes vērtība) tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc vai pirms īpašuma pārdošanas.

Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” no 2014. gada 1. janvāra ieviesta iedzīvotājiem pretimnākoša norma, nosakot nodokļa atbrīvojumu ienākumam no kapitāla pieauguma, ja pārdod vienīgo īpašumu un to iegulda funkcionāli līdzīgā īpašumā gadu pēc vai gadu pirms vienīgā īpašuma pārdošanas (likuma 9. panta pirmās daļas 34.² punkts).

Grozījumu anotācijā paskaidrots: “No nodokļa tiek atbrīvots ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai 12 mēnešu laikā līdz nekustamā īpašuma atsavināšanai (iespējama arī situācija, ka, piemēram, vispirms tiek nopirkts jauns dzīvoklis un tad pārdots esošais, jo ģimenei citas dzīvesvietas nav). Ja nekustamo īpašumu aizvietos ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskatīs dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts atsavinātais (aizvietojamais) nekustamais īpašums. 

Par funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu likuma izpratnē uzskata īpašumu, kuru izmanto līdzīgiem mērķiem kā iepriekšējo. Piemēram, var aizvietot viena dzīvokļa māju ar dzīvokli daudzdzīvokļu mājā un otrādi, atsavināt apbūves zemi, vietā iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, un otrādi. Par nekustamā īpašuma aizstāšanu ar funkcionāli līdzīgu nekustamo īpašumu VID iespējams pārliecināties pēc zemesgrāmatas datiem. Savukārt nekustamā īpašuma atsavināšanas ienākuma ieguldīšanu funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā apliecina iegādātā nekustamā īpašuma iegādes dokumentos norādītā vērtība.” 

Likumdevējs attiecīgo normu iekļāva likumā kā labvēlīgu iedzīvotājiem, kuriem ir viens īpašums. Nodokļa atbrīvojums paredzēts situācijām, kādas var rasties, pārdodot vienīgo īpašumu un vietā iegādājoties citu līdzīgu īpašumu. 

Tiesības uz nodokļa atbrīvojumu, piemērojot konkrētās likuma normas, veiktā darījuma faktiskos apstākļus un tā ekonomisko būtību vērtē Valsts ieņēmumu dienests. Tāpēc par kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu individuālā situācijā jau pirms darījuma jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.