Labdien!
Pagājušā gada (2024. gads) februārī pēc mājas pārvaldnieka prasības nomainīju divus no četriem ūdens skaitītājiem. Nomaiņu veica firma (vereficēts, noplombēts ar aktu), aktu nodevu pārvaldniekam. No tā brīža pildīju savu pienākumu un godprātīgi nodevu rādījumus, kas bija nolasāmi no visiem skaitītājiem, iesniedzu grāmatvedei, veicu komunālo rēķinu apmaksu. Līdz šī gada (2025. gada) martā saņēmu ziņu no pārvaldnieka par vēlmi ierasties un pārbaudīt skaitītājus. Sarunājām laiku, pārvaldnieks ieradās un konstatēja, ka viens skaitītājs ir bojāts (nestrādā rādījumu ciparnīca). Izrādās, ka kādu laiku esmu norakstījis vienu un to pašu rādījumu. Prasīja man skaitītāju nomainīt, nedēļas laikā to arī izdarīju. Nomainīja firma (verificēts, noplombēts ar aktu), aktu nodevu pārvaldniekam. Tad saņēmu nākamo rēķinu, kur bija piemērota “soda”/ “pārrēķina” nauda par 12 mēnešiem, ņemot vērā, manuprāt, interpretācīju par MK noteikumu Nr. 1013 19.2 punktu (formulu). Protams, es to apstrīdēju. Tad bija saruna ar mājas pārvaldniekiem augstos toņos par to, ka esmu “zaglis”, tagad par manu nemaksāšanu jāmaksā citiem utt. Atzinu, ka, jā, iespējams, nepamanīju un piedāvāju veikt pārrēķinu, ņemot vērā iepriekšējo gadu vidējo patērēto ūdens daudzumu pa mēnešiem un atskaitot jau samaksāto (divi ūdens skaitītāji uz auksto un divi uz karsto), patēriņš vairāku gadu laikā bija diezgan konstants. Nepiekrita. Pēc pārvaldnieku interpretācijas par pareizu rādījumu nodošanu un kļūdu pamanīšanu ir pilnībā atbildīgs dzīvokļa īpašnieks. Viņš norādīja, ka tik maz “nevarot” patērēt. Pagaidām vienojāmies par samazinātāku iedomāto patēriņu, kas tāpat ir divas reizes lielāks nekā iepriekšējos gados bijis reālais patēriņš, kā arī ignorējot jau manis samaksāto. Tam līdz galam nevaru piekrist, bet cerams atbildi atradīšu šeit.
Jautājumi:
1) Vai šajā situācijā nav novērojama pārvaldnieka nekompetence un nolaidība, jo gada laikā nodevu radījumus, izrādījās to starpība bija bija “0”, tomēr no pārvaldnieka nesaņēmu ziņas ne par pārrēķinu, ne par vēlmi apskatīt skaitītāju?
2) Vai pārvaldniekam nav pienākums uzraudzīt ūdens skaitītāju rādījumus, tos salīdzinot ar ienākošā skaitītāja rādījumiem, un, ja rodas kļūda, informēt par to iedzīvotājus, pēc iespējas ātrāk meklēt problēmas cēloni?
3) Vai pārvaldnieks var piemērot MK noteikumu Nr.1013 punktu 19.2 (formulu), ja neviens tās piemērošanas nosacījums neizpildās? (punkts 19.1 5. neizpildās, jo uzsvars uz “patvaļīgi”)?
4) Vai šādā gadījuma pārvaldnieks var piemērot šo “sodu”/ pārrēķinu uz visu termiņu, lai arī kādu periodu skaitītājs šķietami strādāja un ir zināmi blakus apstākļi par iepriekšējā termiņa vidējo patēriņu, ko viņš klaji ignorē?
5) Vai šajā situācijas aprakstā ir saskatāmi kādi pārkāpumi un vai ir jēgas cīnīties pret pārvaldnieku, vai noliekt galvu un samaksāt?
|
Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Pārvaldniekam ir pienākums sagatavot un nosūtīt rēķinus par patērēto ūdeni, balstoties uz atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumiem, kurus pārvaldniekam izsniedz pakalpojuma saņēmējs.
Saskaņā ar 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 14.1punktu ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un to atkārtoto verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību atsevišķajā īpašumā nodrošina dzīvokļa īpašnieks.
Ministru kabineta noteikumu Nr.1013 10. punkts paredz pārvaldnieka tiesības pārbaudīt atsevišķajā īpašumā uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus, darbību un plombu tehnisko stāvokli. Noteikumu punkts, tātad, paredz šādas pārvaldnieka tiesības, bet ne pienākumu, kā arī neparedz konkrētus termiņus šādai pārvaldnieka tiesību realizācijai.
Konkrētajā gadījumā pārvaldnieks ir izmantojis šajos noteikumus piešķirtās tiesības veikt skaitītāja pārbaudi un konstatējis, ka saņemtie dati par ūdens patēriņu šajā dzīvokļa īpašumā ir bijuši kļūdaini.
Jau minēto noteikumu 19. punkts paredz, ka gadījumos, kad veidojas ūdens patēriņa starpība, pārvaldnieks veic ūdens patēriņa pārrēķinu un dzīvokļu īpašnieki ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši vienam no punktā norādītajiem aprēķina veidiem, kuru izvēlas pārvaldnieks.
Vienlaikus noteikumu 19.1 punkts paredz, ka šo noteikumu 19. punktā norādīto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību nepiemēro un ūdens patēriņa starpību vai tās daļu sadala starp tiem dzīvokļu īpašniekiem, uz kuriem attiecas kāds no šajā punktā uzskaitītajiem gadījumiem.
Visbeidzot noteikumu 19.2 punkts nosaka, ka piemērojot šo noteikumu 19.1 punktā noteikto ūdens patēriņa starpības sadales kārtību, maksimālo piegādāto ūdens daudzumu pārvaldnieks nosaka un aprēķina izmantojot punktā noteikto formu.
Jūs savā aprakstā neesat minējis, uz kuru Ministru kabineta noteikumu 19.1 punkta apakšpunktu pārvaldnieks ir atsaucies, piemērojot noteikumu 19.2 punktā noteikto ūdens patēriņa aprēķina formulu.
Jāuzver, ka pārvaldniekam ir tiesības piemērot noteikumu 19.2 punktā noteikto ūdens patēriņa aprēķina formulu, konstatējot ikvienu noteikumu 19.1 punkta apakšpunktā noteikto gadījumu. Turklāt jānorāda, ka, tulkojot normas sistēmiski, pārvaldniekam ir pienākums veikt pārrēķinu, jo ir pašsaprotami, ka patērētais, bet neapmaksātais ūdens patēriņš būs jāsedz, un noteikumi pārvaldniekam uzliek par pienākumu pārrēķinu veikt atbilstoši noteikumu prasībām.
Nobeigumā jānorāda, ka izsmeļošus secinājumus par Jūsu strīda ar pārvaldnieku risinājumu varētu sniegt tikai pēc padziļinātas datu pārbaudes. Pirmšķietami pārvaldnieks ir rīkojies atbilstoši 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 prasībām. Ja tomēr nepiekrītat pārvaldnieka sagatavotajam pārrēķinam, strīdu ar pārvaldnieku ieteicams risināt tiesas ceļā
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
