DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2025
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Skola

50 Latvijas skolās tiks uzlabota interneta datu pārraides jauda

Noslēgusies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotā Atveseļošanas fonda projekta priekšizpēte par interneta datu pārraides situāciju izglītības iestādēs Latvijā. Pērn veikta 485 izglītības iestāžu anketēšana, un tagad noslēgusies padziļināta izpēte 50 skolās, kurās tiks veikti iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumi. Balstoties uz konstatētajām vajadzībām, 50 izglītības iestādēm informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, interneta un iekštīkla funkcionēšanas uzlabojumiem būs pieejams finansējums vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.

Lai mazinātu digitālo plaisu un šķēršļus vispārējās izglītības satura apguvei, Latvijas skolās Atveseļošanas fonda projektā piegādāti 35 000 portatīvo datoru, un šobrīd turpinās darbs pie atbilstošas datu pārraides pieejamības nodrošināšanas.

Vismaz 50 Latvijas skolās tiks veikti interneta uzlabojumi

Pērn rudenī veikta 485 izglītības iestāžu anketēšana, kurā iegūti dati par esošo situāciju interneta datu pārraides un iekštīkla kvalitātes jomā skolās. Izglītības iestādes informēja IZM par pašreizējiem tehniskajiem risinājumiem, vajadzībām un izglītības iestādes attīstības plāniem. Secīgi pašvaldības kā projekta partneri izvirzīja padziļinātai izpētei 50 izglītības iestādes, kuras tika apsekotas un kurās turpmāk tiks veikti jau konkrēti uzlabojumi interneta datu pārraides uzlabošanai. Uzlabojumi tiks veikti, netraucējot mācību procesu.

Katrai no 50 skolām, kurās veikta padziļināta izpēte, IZM sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu “Tet” sagatavojusi individuālu iekštīkla infrastruktūras uzlabojumu plānu, uz kuru balstoties IZM veiks praktiskus uzlabojumus. Paredzēts, ka iekštīkla uzlabojumu veikšana ilgs līdz 2026. gada maijam.

Padziļinātajā izpētē secināts, ka lielākajā daļā gadījumu skolām ir nepieciešamas nevis iekārtas, bet gan IKT uzlabojumu darbi, tostarp, piemēram, izmaiņu veikšana interneta piekļuves punktu izvietojumā vai esošajā infrastruktūrā. Sadarbības līgumā starp IZM un sadarbības partneri (pašvaldību vai tiešās pārvaldes iestādi) ministrija apņemas uzlabot vismaz vienas izglītības iestādes datu tīklu, un atkarībā no konkrēto uzlabojumu izmaksām partneris varēs pieteikt papildu uzlabojumu veikšanu arī citās izglītības iestādēs.

Projektā sagatavotas arī vispārīgas rekomendācijas iekštīkla pārvaldībai, tostarp definētas minimālās un maksimālās prasības, kurām būtu jāatbilst izglītības iestāžu interneta datu pārraides jaudai un iekštīklu tehniskajiem parametriem, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu. Visas izglītības iestādes saņems veiktās aptaujas rezultātus, kā arī rekomendācijas, ko varēs izmantot interneta attīstības plānošanai izglītības iestādē.

Rekomendācijas izstrādātas, balstoties uz respondentu sniegtajām atbildēm. To starpā ieteikumi par, piemēram, nepieciešamību izglītības iestādē nodrošināt rezerves interneta pieslēgumu, kiberrisku mazināšanas pasākumu plānošanu, stingru prasību attiecībā uz IKT iekārtu un pakalpojumu iegādi ievērošanu, tīkla plūsmas šifrēšanu, zināšanu pārbaužu organizēšanu u. c.\

Tuvākajos gados vajadzība pēc ātra interneta skolās pieaugs

Priekšizpētē 84% skolu atzinušas, ka turpmāko gadu laikā pieaugs skolas interneta pieslēguma caurlaidības prasības, bet 66% nav apzinājušas sagaidāmo pieauguma apjomu. Tomēr neraugoties uz prognozi, 56% skolu neplāno palielināt esošā interneta pieslēguma ātrumu, no kurām 49% kā iemeslu min papildu izmaksas.

62% skolu ir apzinājušas nepieciešamos uzlabojumus iekštīklā, bet nevar tos ieviest, jo nav tam nepieciešamā finansējuma, neraugoties uz to, ka uzrādīto iekštīkla funkcionēšanas problēmu novēršanai tas ir nepieciešams.

Skolas norādījušas, ka piekļuve internetam ir nepieciešama katru dienu, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas – tā atzina 88% apjautāto skolu. Savukārt vērtējot, kā interneta piekļuves pārtraukums mācību laikā ietekmē mācību procesu, 62% skolas uzsvēra, ka mācību process tiek būtiski traucēts, bet vēl 35% norādīja, ka mācību process tiek traucēts daļēji. Liela daļa respondentu (46%) vērtē, ka maksimāli pieļaujamais interneta piekļuves pārrāvums mācību laikā ir 1 stunda; vēl gandrīz piektdaļa (24%) norāda, ka jau 15 minūtes ir kritiskas.

Ņemot vērā, ka projekta pirmajā posmā skolām piegādāti Chromebook portatīvie datori, skolām jautāts arī tas, kāda ir šo iekārtu lietošanas intensitāte mācību procesā. 62% skolu piegādātos datorus izmanto katru dienu un vēl 27% izmanto 2–3 dienas nedēļā.

Izglītības iestāžu IT un kiberdrošības kultūra ir labā līmenī

Pozitīvu ainu priekšizpētē iezīmēja atbildes uz jautājumiem, kas skar tīkla pārvaldību un tīkla drošības uzraudzību izglītības iestādēs. 61% skolu norādīja, ka iestādē ir noteikta par kiberdrošību / IT drošības pārvaldību atbildīgā persona, un vēl 3% gadījumu ir noslēgti līgumi par ārpakalpojumu.

Tāpat lielākajā daļā izglītības iestāžu darbinieki tiek regulāri izglītoti un apmācīti par drošu digitālo tehnoloģiju lietošanu – 69% skolu atzīmēja, ka visi darbinieki vismaz reizi gadā noklausās IT drošības apmācības.

Interneta datu pārraides jaudas priekšizpēte un uzlabojumu ieviešana izglītības iestādēs tiek īstenota Eiropas  Savienības Atveseļošanas fonda projekta “Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs” ietvaros. Projektā interneta jaudas uzlabojumu īstenošanai atvēlēti 3 miljoni eiro.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI