Nav iespējams atbildēt uz jautājumu par citu personu subjektīvajiem viedokļiem, tādēļ tālāk sniegta tikai vispārīga atbilde.  

Konkrētajā situācijā nozīme ir tam, vai jums ar jūsu dzīvoklī iemitinātajām personām pastāvēja vienošanās par attiecīgajiem priekšmetiem, piemēram, vai nomaiņa tika ar jums saskaņota, vai vienojāties par izdevumu atlīdzināšanu, vai nomaiņa bija neatliekama u. tml. Civillikuma 865. pants noteic: kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami, ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, vai derīgi, kas uzlabo lietu un, proti, pavairo ienākumu no tās, vai, beidzot, greznuma izdevumi, kas padara to tikai ērtāku, patīkamāku vai daiļāku. Atbilstoši Civillikuma 866. pantam nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā ceļā.  

Civillikuma 867. pants paredz, ka derīgie izdevumi atlīdzināmi tikai tam, kas valdījis svešu lietu labā ticībā kā savu paša, ja vien viņš jau nav dabūjis atlīdzību, saņemot no šās lietas ienākumus, kas šādos gadījumos jāieskaita. Šie izdevumi atlīdzināmi tikai tādā apmērā, kādā tie paaugstinājuši lietas vērtību. Ja paaugstinājums pārsniedz pašu izdevumu apmēru, tad var atprasīt tikai šos izdevumus. 

Ja atlīdzināmo derīgo izdevumu apmērs nav samērīgs ar tās personas līdzekļiem, kuras lietai tie taisīti, vai arī ja atlīdzības samaksa viņu pārāk apgrūtinātu, tad viņu nevar piespiest tos atlīdzināt; bet tādā gadījumā pretējā puse var atņemt svešajā lietā izdarītos uzlabojumus, ciktāl tas iespējams, tai nekaitējot. 

Kas, nebūdams labticīgs, taisa svešai lietai derīgus izdevumus, tas gan nevar prasīt, lai tos atlīdzina, bet var atņemt savus uzlabojumus, ja tas viņam ir izdevīgi un ja to var izdarīt, nekaitējot galvenai lietai. 

Ja minētajā situācijā pastāv strīds, ieteicams konsultēties ar kvalificētu juristu, lai izvērtētu iespējamo rīcību atbilstoši konkrētajiem apstākļiem.