Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 1. panta 2. punkta “c” apakšpunktā norādīts, ka pašvaldības deputāts ir darba ņēmējs un par deputāta pienākumu pildīšanu jāsaņem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums) un pašvaldības domes iekšējos normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība.  

Tāpat Pašvaldības domes deputāta statusa likuma (turpmāk – likums) 12. panta otrajā daļā paredzēts, ka par deputāta pienākumu pildīšanu deputāts saņem atlīdzību, kas noteikta atbilstoši Atlīdzības likumam. 

Tiesības saņemt pabalstu pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam paredzētas likuma 15.1 pantā.  

Saskaņā ar minētā likuma 15.1 panta otro daļu viens no kritērijiem pabalsta saņemšanai ir tas, ka persona nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.  

Līdz ar to minēto pabalstu pašvaldībai ir tiesības nepiešķirt, jo persona neatbilst kritērijam, kas noteikts likuma 15.1 panta otrās daļas 2. punktā. 

Personai, kura pabalstu saņem, ir pienākums ziņot pašvaldībai par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pabalsta izmaksas samazināšanu vai pārtraukšanu. Pabalsts, kas saņemts, pārkāpjot šā panta noteikumus, atmaksājams pašvaldībai. 

Pabalsta izmaksu pārtrauc, ja persona neatbilst šajā pantā noteiktajiem kritērijiem pabalsta piešķiršanai, kā arī gadījumā, ja persona izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs. Tāpat pabalsta izmaksu izbeidz sakarā ar tās personas nāvi, kurai pabalsts piešķirts.