Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvības tiesības precīzi un izsmeļoši aprakstītas Dzīvokļa īpašuma likuma 15.¹ pantā (Dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvji). Proti, panta pirmajā daļā paskaidrots, ka dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešajām personām un tiesā, ciktāl tas nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības uzdoto pārvaldīšanas darbību īstenošanai, pārstāv pārvaldnieks, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvību konkrētajā gadījumā neīsteno tās pilnvarotā persona. Panta turpinājumā precizēts, ka tad, ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks un dzīvokļu īpašnieku kopība nav pilnvarojusi citu personu to pārstāvēt, dzīvokļu īpašnieku kopību pārstāv visi dzīvokļu īpašnieki (skat. panta trešo daļu). Savukārt lietu vešanai tiesā dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums pilnvarot kopīgu pārstāvi, bet, ja tas netiek izdarīts, tad tiesa (tiesnesis), uzklausot dzīvokļu īpašniekus, nosaka pārstāvi no dzīvokļu īpašnieku vidus (skat. panta ceturto daļu). 

Apkopojot visu iepriekšminēto, jānorāda, ka likums nepieļauj iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā veikt darbības tiesā bez attiecīga pilnvarojuma. Tiesai, pieņemot prasību un izskatot lietu, ir rūpīgi jāpārliecinās par to, vai persona, kas tiesā uzstājas kā dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvis, patiesi atbilst šim statusam. No jūsu apraksta var noprast, ka darbības tiesā ir veicis dzīvojamās mājas pārvaldnieks, lai gan jūs apšaubāt, ka ar attiecīgo pārvaldnieku vispār ir spēkā esošs dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums. Lai kliedētu šaubas, jums būtu ieteicams vērsties pie pārvaldnieka personīgi un lūgt uzrādīt dokumentus, kas apliecina šī uzņēmuma tiesības pārstāvēt dzīvokļu īpašnieku kopību. 

Var pastāvēt situācija (vismaz kādu laiku), ka dzīvokļu īpašnieki nav informēti par pārvaldnieka veiktajām darbībām (tiesvedības rezultātā notiekošu izsoli). Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 15. pantu pārvaldniekam par likumā noteiktajiem pārvaldnieka veiktajiem pārvaldīšanas uzdevumiem ir pienākums dzīvokļu īpašniekiem sniegt pārskatu vismaz reizi gadā. Tātad var paiet zināms laiks, pirms dzīvokļu īpašnieki uzzina par pārvaldnieka iniciēto tiesvedību. Labās prakses paraugs, protams, būtu pārvaldniekam par aktuālajiem jautājumiem dzīvokļu īpašniekus informēt pēc iespējas biežāk. 

Nobeigumā jānorāda, ka jums skaidrības labad būtu ieteicams precizēt, īpašumu, uz kuru tiek vērsta piedziņa. Dzīvokļu īpašumos sadalītā dzīvojamajā mājā ietilpstošie dzīvokļu īpašumi kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu). Tādējādi pieņēmums, ka piedziņa šajā gadījumā tiek vērsta tikai uz kopīpašumu, no likuma viedokļa nevar pastāvēt.