Maksātnespējas likuma 141.panta pirmajā daļā noteikts, ka kreditoru prasījumi pret parādnieku fiziskās personas maksātnespējas procesā iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 73.panta otro daļu, ja kreditors nokavējis prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš to var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. 

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 117.panta pirmo daļu juridiskās personas maksātnespējas procesā administrators pēc mantas pārdošanas plāna izpildes sastāda kreditoru prasījumu segšanas plānu. Šajā brīdī administratoram ir zināms parādnieka mantas pārdošanas rezultātā atgūto naudas līdzekļu apmērs, tādēļ var konstatēt, kādu naudas summu būs iespējams novirzīt kreditoru prasījuma segšanai. Taču, lai kreditoru prasījumu segšanas plānā varētu norādīt katra kreditora prasījuma apmierināšanai novirzāmo līdzekļu apmēru, administratoram ir jāzina kreditoru loks, kuru starpā parādnieka naudas līdzekļi tiks sadalīti. Lai kreditoru prasījumu segšanas laikā pastāvētu tiesiskā noteiktība un veicinātu maksātnespējas procesa norises efektivitāti, likumdevējs kreditoru loka apzināšanai (prasījumu iesniegšanai) ir devis termiņu līdz kreditoru prasījumu segšanas plāna sastādīšanai. 

Fiziskās personas maksātnespējas procesā, atšķirībā no juridiskās personas maksātnespējas procesa, kreditoru prasījumu segšana notiek gan bankrota procedūras laikā paralēli ar parādnieka mantas pārdošanu un atgūšanu (Maksātnespējas likuma 137.panta 11.punkts), gan pēc parādnieka mantas pārdošanas plāna izpildes saskaņā ar galīgo bankrota procedūras izmaksu sarakstu (Maksātnespējas likuma 147.pants), kā arī saistību dzēšanas procesā saistību dzēšanas plānā norādītajā apmērā (Maksātnespējas likuma 154.panta 7.punkts). 

 Ņemot vērā fiziskās personas maksātnespējas procesa specifiku, tajā nav atrodama konkrēta maksātnespējas procesa stadija, pēc kuras iestāšanās nebūtu pieļaujama kreditoru prasījumu iesniegšana. Ievērojot, ka citu iemeslu dēļ nav objektīva pamatojuma noteikt atšķirīgu galīgo kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņu fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesā, fiziskās personas maksātnespējas procesā tas ir nosakāms tikpat ilgs kā juridiskās personas maksātnespējas procesā, proti, atbilstoši Maksātnespējas likuma 73.panta otrajā daļā noteiktajam – seši mēneši no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet nepiemērojot šajā normā noteikto termiņu ierobežojošo nosacījumu. 

Līdz ar to kreditors savu prasījumu fiziskās personas maksātnespējas procesā var iesniegt sešu mēnešu laikā pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas.  

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gada 7.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKC–465, materiāltiesiska termiņa nokavējums atzīstams par absolūtu materiāltiesisku šķērsli attiecīgā prasījuma apmierināšanai un ir patstāvīgs pamats prasījuma noraidīšanai.

Tādējādi, ja fiziskās personas maksātnespējas procesā kreditors nav iesniedzis savu prasījumu sešu mēnešu termiņā, atzīstams, ka kreditora prasījuma iesniedzējs zaudējis prasījuma tiesības pret maksātnespējīgo parādnieku.  

Ņemot vērā šādus apstākļus, administratoram būtu jāvēršas tiesā ar pieteikumu par bankrota procedūras pabeigšanu, norādot lietas faktiskos apstākļus un lūdzot tiesu atbrīvot fizisko personu no tās parādsaistībām.